Otrdiena, 20. maijs
Vārda dienas: Venta, Salvis, Selva

Notikumu vērtējums un propaganda

Sallija Benfelde
16:39
27.04.2024
89
Sallija Benfelde

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā un
ļaunā izpratnei.

Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja jau sasniedz veselajam saprātam neaptveramu līmeni. Proti, ja slepkava, izvarotājs, laupītājs tiek aizturēts, nenotiek ne izmeklēšana, ne tiesa, bet viņam uzreiz piedāvā doties karot. Ja paliks dzīvs, pēc trīs mēnešiem vai pusgada varēšot atgriezties mājās un dokumenti par noziegumu un aizturēšanu tikšot iznīcināti.
Katru dienu Ukrainā iet bojā vai tiek ievainoti iedzīvotāji, un tiem, kuri seko notikumiem, mazs mierinājums ir skaitļi par to, ka kara laikā Ukrainā Krievija zaudējusi jau gandrīz 463 tūkstošus militārpersonu. Tajā pašā laikā, piemēram, ceturtdien Ukrai­nas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka pēdējās diennakts laikā ir notikušas 104 kaujas ar okupantiem.

Tiesa gan, Krievijas pastrādātās zvērības reizēm politiķiem liek mainīt uzskatus un rīkoties. “The New York Time” raksta, kāpēc ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers, republikānis Maiks Džonsons mainīja nostāju jautājumā par palīdzību Ukrainai. Kā zināms, Džonsons bija pret palīdzību un atbalstu karā pret Krieviju. Informācija no izlūkdienesta par notiekošo Ukrainā likusi Džonsonam mainīt nostāju. Tagad par šo palīdzību jau nobalsojusi ne tikai Pārstāvju palāta, bet arī Senāts. Kļuvis arī zināms, ka ASV, par to skaļi nerunājot, aprīlī ir piegādājusi Ukrainai tālās darbības rādiusa raķetes ATACMS. Amatpersonas “Associa­ted Press” arī sacīja, ka tika piegādāts ievērojams skaits ATACMS un vēl vairāk raķešu būs jaunajā militārās palīdzības paketē, par ko trešdien paziņoja Pen­tagons. Turklāt Pentagons sākotnēji iebilda pret ATACMS nodošanu Ukrainai, bažījoties, ka raķešu izņemšana no ASV arsenāla kaitēs valsts bruņoto spēku kaujas gatavībai un ka Ukraina var tās izmantot uzbrukumiem mērķiem dziļi Krievijas iekšienē.

ASV mainīja viedokli pēc tam, kad Krievija decembrī un janvārī pret Ukrainu izmantoja Ziemeļ­ko­rejas piegādātās ballistiskās raķetes. Nupat arī izskanējusi ziņa, ka ASV oficiāli nav iebildusi, ka Ukraina izmanto dronus un raķetes pret Krievijā esošajām naftas bāzēm un naftas pārstrādes rūpnīcām. Ziņas par ASV iebildumiem bija lasāmas pasaules medijos, bet nupat bija Ukrainas vēstnieces ASV Oksanas Markarovas skaidrojums, ka oficiāli ASV nekad nav centusies ierobežot triecienus pa Krievijas naftas bāzēm un rūpnīcām, ja tie veikti ar Uk­rainā ražotiem ieročiem. Vēst­niece žurnālistiem sacīja, ka nekad nav saņēmusi tādus dokumentus un ka tā nav oficiālā ASV nostāja. Viņa atgādināja, ka Uk­raina nedrīkst izmantot Amerikā ražotus ieročus ārpus Ukrainas robežām, bet drīkst Krimā un okupētajās teritorijās. Vēstniece arī skaidroja amerikāņu nostāju jautājumā par ieroču piegādi Ukrainai: “Visas aptaujas Sa­vienotajās Valstīs liecina, ka pat tiem, kuri ļoti atbalsta jaunu ieroču piegādi Ukrainai, lielākās bažas ir par to, ka ASV varētu tikt ievilktas karā”.

Protams, ikdienas steigā ne vienmēr pietiek laika un vēlmes izpētīt ziņas, iedziļināties notikumu un lēmumu detaļās. Lielāko tiesu piekrītam un atceramies to, kas mums patīk, sakrīt ar esošajiem priekšstatiem. Pirms diviem gadiem, kad pētīju kara propagandu, rakstīju: “Informatīvā kara apstākļos ļoti bieži tiek izmantota t.s. kara propaganda, kuras paņēmieni balstās vispārējos propagandas principos, un patiesībā šie paņēmieni ikdienā tiek izmantoti visās valstīs. Šobrīd kara propagandas čempione ir Krievija. Tās kara propagandu žurnālisti un politologi mēdz dēvēt par ideoloģiskajām raķetēm, kas trāpa daudz biežāk un nes lielāku postu nekā Krievijas militāristu raidītās.” Un patiesībā tā arī notiek. Tas ir kā ar to piemēru par zaļajām debesīm: ja populārs cilvēks bieži atkārtos, ka debesis taču ir zaļas, to atkārtos arī citi, un pēc tam vienmēr, pieminot debesis, saruna vai raksts tiks sākts ar frāzi: “Kā jau visi to zina, debesis ir zaļas.” Tad beigās visi tam tiešām arī noticēs un pat nemēģinās redzēt un noskaidrot, vai tiešām tā ir. Tādēļ atliek vien katru jaunu informāciju rūpīgi vērtēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Baudīt, priecāties, bet neplūkt

18:47
18.05.2025
17

Domāju, ne viena vien daudzdzīvokļu mājas iemītniece, kura izvēlējusies mājas priekšā iekopt skaistu puķudobi, priecējot ne tikai sevi, bet arī citus, laiku pa laikam saskumst, jo kāds nakts aizsegā radīto skaistumu vienkārši noplūcis. Tieši tāpēc puķudobe, kurā rūpējos par ziediem pavasarī, vasarā un rudenī, gadu no gada aizvien saruka, jo ik pa laikam atklāju, ka […]

Pasaules portreti

18:45
18.05.2025
9

Ceturtdienas, 15. maija, rītā publiski izskanēja ziņa, ka agresorvalsts Krievijas vadītājs Vladimirs Putins neplāno ierasties Turcijā, Stambulā, kur Ukraina un sabiedrotie aicināja viņu uz sarunām par miera atjaunošanu Ukrainā. Kremļa nostājas dēļ nav skaidrs, vai sarunas vispār notiks. Patiesībā tas nebija pārsteigums – jau 12. maijā Ame­rikas Kara izpētes institūts (ISW) publicēja atskaiti, kurā rakstīja, ka, visticamāk, […]

Domāšana veicina garīgo attīstību

17:03
13.05.2025
34

Strauji tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Vai zinām, par ko balsosim? Liekas, rezultātu prognozēt neiespējami. Bet pēc četru gadu pieredzes skaidri redzams, kā rit dzīve apvienotajos lielajos novados. Pašvaldībām aiz muguras nebūt vieglais darbs, lai jaunos novadus izveidotu ne tikai pēc robežām, bet arī pēc satura. Un kopumā jau Latvija tiešām zeļ. Tas skaidri redzams, mazliet izbraucot […]

Gribi zināt vairāk? Meklē!

12:45
12.05.2025
37
1

Nemīlīgais pavasaris, nesteidzinot dārza darbus, dod laiku padomāt par nākotni. Un patiesībā jau pavasarī sējot un stādot  domājam par ražu, ko vāksim rudenī. Šis pavasaris piedāvā nākotnes izvēli turpmākajiem četriem gadiem. Pašvaldību vēlēšanas ir temats, par kuru sarunās nav iesaistījies retais. Par ko balsot? Par ko balsosi, ko iesaki? Ko zini par to un to? Par […]

Par kopīgo darbu

12:43
12.05.2025
28

Angļu rakstnieks un teologs Gilberts Kīts Čestertons (1874. – 1936.) savulaik rakstīja, ka Romu mīlēja ne jau tās diženuma dēļ, bet Roma kļuva dižena, pateicoties mīlestībai pret to. Ma­nuprāt, Čestertona rakstīto ir vērts atcerēties arī šodien. Nav noslēpums, ka Latvijā joprojām attieksme pret savu valsti nereti ir – “mēs un viņi”. Visticamāk, tā ir attieksme, […]

Nemainīgā Krievijas sabiedrība

16:35
07.05.2025
36
1

25.aprīlī publicētais Levadas Centra aptaujas pārskats liecina, ka Krievijas iedzīvotāju noskaņojums aizvien uzlabojas. Aptauja veikta no 17. līdz 23. aprīlim, kopumā 82 procenti aptaujāto apgalvo, ka viņiem ir brīnišķīgs vai arī mierīgs un līdzsvarots noskaņojums. Visvairāk pozitīvu atbilžu ir gados jaunākajiem – tā domā 90 procenti iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadu vecumam. Vismazāk […]

Tautas balss

Darbības vārdi norāda darīšanu

18:48
19.05.2025
11
Sarmīte Feldmane raksta:

Klausāmies nākamās domes deputātu kandidātu runas, skaidrojumus, solījumus. Kāds ieskatās    sarakstu piedāvātajās priekšvēlēšanu programmās, lai izlemtu, kuru mērķi atbilst paša redzējumam un vajadzībām. Bet ir vērts arī pavērties pagātnē, kas ir šodiena. Proti, ko partijas solīja pirms četriem gadiem un kas izdarīts, vai ieceres palikušas tikai vēlmju sarakstā. Tiesa, daži šodienas deputātu kandidāti toreiz […]

Kāpēc neveidojas iedzīvotāju padomes

18:50
18.05.2025
15
Lasītāja K. raksta:

“Nez kur Cēsu novadā pazudusi virzība uz iedzīvotāju padomēm? Nolikumu martā pieņēma, bet tālāk nekas nav dzirdēts. Vai kādā pagastā cilvēki grib to veidot, vai kāds pieteikums saņemts? Jāņem vērā, ka pagaidām esam diezgan kūtri, ka vajadzīgs kāds rosinājums, atgādinājums par šo iespēju, bet viss pieklusis. Padomes būtu laba iespēja veidot saiti ar pašvaldību. Domāju, […]

Cēsīs joprojām trūkst soliņu

18:50
18.05.2025
25
Pensionāre Anna raksta:

“Cēsis sevi sauc par kultūras galvaspilsētu, bet kultūra nav tikai pasākumi. Tā ir arī iedzīvotājiem ērta, piemērota vide. Taču par to netiek domāts. Se­nioriem ir grūti Cēsis izstaigāt kājām, un ko redzam? Trūkst soliņu. Agrāk Rī­gas ielas sākumā, kur Raunas vārtu apstādījumi, uz mūra bija ierīkotas sēdvietas. Nu jau gadiem dēļi novākti, ja gribi piesēst, […]

Remontē ielas. Satiksmē sajukums

18:47
18.05.2025
19
1
Dra­bešu pagasta iedzīvotāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs ielas remontē, tikai iedzīvotājiem un noteikti arī satiksmes organizatoriem grūti, ka to vienlaikus dara tik daudzās vietās. Gan jau būvnieki arī nevar visu precīzi paredzēt un nākas pamainīt kādu darbu. Braucēji apjūk, braukā pa pilsētu, kamēr atrod, kā tikt līdz vajadzīgajai vietai. Derētu norādes, shēmas izlikt jau pie lielajiem ceļiem, pa kuriem […]

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
45
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Sludinājumi