Ceturtdiena, 9. maijs
Vārda dienas: Klāvs, Einārs, Ervīns

Notikumu vērtējums un propaganda

Sallija Benfelde
16:39
27.04.2024
30
Sallija Benfelde

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā un
ļaunā izpratnei.

Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja jau sasniedz veselajam saprātam neaptveramu līmeni. Proti, ja slepkava, izvarotājs, laupītājs tiek aizturēts, nenotiek ne izmeklēšana, ne tiesa, bet viņam uzreiz piedāvā doties karot. Ja paliks dzīvs, pēc trīs mēnešiem vai pusgada varēšot atgriezties mājās un dokumenti par noziegumu un aizturēšanu tikšot iznīcināti.
Katru dienu Ukrainā iet bojā vai tiek ievainoti iedzīvotāji, un tiem, kuri seko notikumiem, mazs mierinājums ir skaitļi par to, ka kara laikā Ukrainā Krievija zaudējusi jau gandrīz 463 tūkstošus militārpersonu. Tajā pašā laikā, piemēram, ceturtdien Ukrai­nas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka pēdējās diennakts laikā ir notikušas 104 kaujas ar okupantiem.

Tiesa gan, Krievijas pastrādātās zvērības reizēm politiķiem liek mainīt uzskatus un rīkoties. “The New York Time” raksta, kāpēc ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers, republikānis Maiks Džonsons mainīja nostāju jautājumā par palīdzību Ukrainai. Kā zināms, Džonsons bija pret palīdzību un atbalstu karā pret Krieviju. Informācija no izlūkdienesta par notiekošo Ukrainā likusi Džonsonam mainīt nostāju. Tagad par šo palīdzību jau nobalsojusi ne tikai Pārstāvju palāta, bet arī Senāts. Kļuvis arī zināms, ka ASV, par to skaļi nerunājot, aprīlī ir piegādājusi Ukrainai tālās darbības rādiusa raķetes ATACMS. Amatpersonas “Associa­ted Press” arī sacīja, ka tika piegādāts ievērojams skaits ATACMS un vēl vairāk raķešu būs jaunajā militārās palīdzības paketē, par ko trešdien paziņoja Pen­tagons. Turklāt Pentagons sākotnēji iebilda pret ATACMS nodošanu Ukrainai, bažījoties, ka raķešu izņemšana no ASV arsenāla kaitēs valsts bruņoto spēku kaujas gatavībai un ka Ukraina var tās izmantot uzbrukumiem mērķiem dziļi Krievijas iekšienē.

ASV mainīja viedokli pēc tam, kad Krievija decembrī un janvārī pret Ukrainu izmantoja Ziemeļ­ko­rejas piegādātās ballistiskās raķetes. Nupat arī izskanējusi ziņa, ka ASV oficiāli nav iebildusi, ka Ukraina izmanto dronus un raķetes pret Krievijā esošajām naftas bāzēm un naftas pārstrādes rūpnīcām. Ziņas par ASV iebildumiem bija lasāmas pasaules medijos, bet nupat bija Ukrainas vēstnieces ASV Oksanas Markarovas skaidrojums, ka oficiāli ASV nekad nav centusies ierobežot triecienus pa Krievijas naftas bāzēm un rūpnīcām, ja tie veikti ar Uk­rainā ražotiem ieročiem. Vēst­niece žurnālistiem sacīja, ka nekad nav saņēmusi tādus dokumentus un ka tā nav oficiālā ASV nostāja. Viņa atgādināja, ka Uk­raina nedrīkst izmantot Amerikā ražotus ieročus ārpus Ukrainas robežām, bet drīkst Krimā un okupētajās teritorijās. Vēstniece arī skaidroja amerikāņu nostāju jautājumā par ieroču piegādi Ukrainai: “Visas aptaujas Sa­vienotajās Valstīs liecina, ka pat tiem, kuri ļoti atbalsta jaunu ieroču piegādi Ukrainai, lielākās bažas ir par to, ka ASV varētu tikt ievilktas karā”.

Protams, ikdienas steigā ne vienmēr pietiek laika un vēlmes izpētīt ziņas, iedziļināties notikumu un lēmumu detaļās. Lielāko tiesu piekrītam un atceramies to, kas mums patīk, sakrīt ar esošajiem priekšstatiem. Pirms diviem gadiem, kad pētīju kara propagandu, rakstīju: “Informatīvā kara apstākļos ļoti bieži tiek izmantota t.s. kara propaganda, kuras paņēmieni balstās vispārējos propagandas principos, un patiesībā šie paņēmieni ikdienā tiek izmantoti visās valstīs. Šobrīd kara propagandas čempione ir Krievija. Tās kara propagandu žurnālisti un politologi mēdz dēvēt par ideoloģiskajām raķetēm, kas trāpa daudz biežāk un nes lielāku postu nekā Krievijas militāristu raidītās.” Un patiesībā tā arī notiek. Tas ir kā ar to piemēru par zaļajām debesīm: ja populārs cilvēks bieži atkārtos, ka debesis taču ir zaļas, to atkārtos arī citi, un pēc tam vienmēr, pieminot debesis, saruna vai raksts tiks sākts ar frāzi: “Kā jau visi to zina, debesis ir zaļas.” Tad beigās visi tam tiešām arī noticēs un pat nemēģinās redzēt un noskaidrot, vai tiešām tā ir. Tādēļ atliek vien katru jaunu informāciju rūpīgi vērtēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
32

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
26

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
21

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
20

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
44

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
33
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
22
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
24
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
47
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi