Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Notikumu vērtējums un propaganda

Sallija Benfelde
16:39
27.04.2024
41
Sallija Benfelde

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā un
ļaunā izpratnei.

Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja jau sasniedz veselajam saprātam neaptveramu līmeni. Proti, ja slepkava, izvarotājs, laupītājs tiek aizturēts, nenotiek ne izmeklēšana, ne tiesa, bet viņam uzreiz piedāvā doties karot. Ja paliks dzīvs, pēc trīs mēnešiem vai pusgada varēšot atgriezties mājās un dokumenti par noziegumu un aizturēšanu tikšot iznīcināti.
Katru dienu Ukrainā iet bojā vai tiek ievainoti iedzīvotāji, un tiem, kuri seko notikumiem, mazs mierinājums ir skaitļi par to, ka kara laikā Ukrainā Krievija zaudējusi jau gandrīz 463 tūkstošus militārpersonu. Tajā pašā laikā, piemēram, ceturtdien Ukrai­nas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka pēdējās diennakts laikā ir notikušas 104 kaujas ar okupantiem.

Tiesa gan, Krievijas pastrādātās zvērības reizēm politiķiem liek mainīt uzskatus un rīkoties. “The New York Time” raksta, kāpēc ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers, republikānis Maiks Džonsons mainīja nostāju jautājumā par palīdzību Ukrainai. Kā zināms, Džonsons bija pret palīdzību un atbalstu karā pret Krieviju. Informācija no izlūkdienesta par notiekošo Ukrainā likusi Džonsonam mainīt nostāju. Tagad par šo palīdzību jau nobalsojusi ne tikai Pārstāvju palāta, bet arī Senāts. Kļuvis arī zināms, ka ASV, par to skaļi nerunājot, aprīlī ir piegādājusi Ukrainai tālās darbības rādiusa raķetes ATACMS. Amatpersonas “Associa­ted Press” arī sacīja, ka tika piegādāts ievērojams skaits ATACMS un vēl vairāk raķešu būs jaunajā militārās palīdzības paketē, par ko trešdien paziņoja Pen­tagons. Turklāt Pentagons sākotnēji iebilda pret ATACMS nodošanu Ukrainai, bažījoties, ka raķešu izņemšana no ASV arsenāla kaitēs valsts bruņoto spēku kaujas gatavībai un ka Ukraina var tās izmantot uzbrukumiem mērķiem dziļi Krievijas iekšienē.

ASV mainīja viedokli pēc tam, kad Krievija decembrī un janvārī pret Ukrainu izmantoja Ziemeļ­ko­rejas piegādātās ballistiskās raķetes. Nupat arī izskanējusi ziņa, ka ASV oficiāli nav iebildusi, ka Ukraina izmanto dronus un raķetes pret Krievijā esošajām naftas bāzēm un naftas pārstrādes rūpnīcām. Ziņas par ASV iebildumiem bija lasāmas pasaules medijos, bet nupat bija Ukrainas vēstnieces ASV Oksanas Markarovas skaidrojums, ka oficiāli ASV nekad nav centusies ierobežot triecienus pa Krievijas naftas bāzēm un rūpnīcām, ja tie veikti ar Uk­rainā ražotiem ieročiem. Vēst­niece žurnālistiem sacīja, ka nekad nav saņēmusi tādus dokumentus un ka tā nav oficiālā ASV nostāja. Viņa atgādināja, ka Uk­raina nedrīkst izmantot Amerikā ražotus ieročus ārpus Ukrainas robežām, bet drīkst Krimā un okupētajās teritorijās. Vēstniece arī skaidroja amerikāņu nostāju jautājumā par ieroču piegādi Ukrainai: “Visas aptaujas Sa­vienotajās Valstīs liecina, ka pat tiem, kuri ļoti atbalsta jaunu ieroču piegādi Ukrainai, lielākās bažas ir par to, ka ASV varētu tikt ievilktas karā”.

Protams, ikdienas steigā ne vienmēr pietiek laika un vēlmes izpētīt ziņas, iedziļināties notikumu un lēmumu detaļās. Lielāko tiesu piekrītam un atceramies to, kas mums patīk, sakrīt ar esošajiem priekšstatiem. Pirms diviem gadiem, kad pētīju kara propagandu, rakstīju: “Informatīvā kara apstākļos ļoti bieži tiek izmantota t.s. kara propaganda, kuras paņēmieni balstās vispārējos propagandas principos, un patiesībā šie paņēmieni ikdienā tiek izmantoti visās valstīs. Šobrīd kara propagandas čempione ir Krievija. Tās kara propagandu žurnālisti un politologi mēdz dēvēt par ideoloģiskajām raķetēm, kas trāpa daudz biežāk un nes lielāku postu nekā Krievijas militāristu raidītās.” Un patiesībā tā arī notiek. Tas ir kā ar to piemēru par zaļajām debesīm: ja populārs cilvēks bieži atkārtos, ka debesis taču ir zaļas, to atkārtos arī citi, un pēc tam vienmēr, pieminot debesis, saruna vai raksts tiks sākts ar frāzi: “Kā jau visi to zina, debesis ir zaļas.” Tad beigās visi tam tiešām arī noticēs un pat nemēģinās redzēt un noskaidrot, vai tiešām tā ir. Tādēļ atliek vien katru jaunu informāciju rūpīgi vērtēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
19

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
25

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
22

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi