Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Nepatika un tās upuri

Druva
23:00
04.06.2007
4

Nedēļa Latvijā

Prezidente vēršas pret „Saskaņas centru”. Lai gan Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pret abiem nākamā Valsts prezidenta kandidātiem bija solījusi izturēties vienādi un nesliekties par labu kādam no viņiem, tomēr īpašu kritiku saņēmuši vēlēšanās zaudējušā Aivara Endziņa virzītāji – politiskā apvienība „Saskaņas centrs” (SC). Šo partiju prezidente apsūdzējusi lojalitātes trūkumā un finansējuma nebūšanās. Apvienība kritiku uzskata par nepamatotu un apsver iespēju taisnību meklēt tiesā.

Pagājušajā trešdienā intervijā Latvijas radio V.Vīķe-Freiberga SC raksturoja kā partiju, „ko mēs saucam par kreisu, bet par kuras finansējumu man kā prezidentei ir zināma konfidenciāla informācija, kas man savā ziņā rada bažas par viņu lojalitāti Latvijas valsts interesēm”. Iespējams, ka šie vārdi saistīti ar to, ka savos izteikumos prezidente lielāku kritiku pauda tieši A.Endziņam, uzsverot viņa komunistisko pagātni. Līdz ar to arī viņu izvirzījusī partija iemantoja V.Vīķes-Freibergas nepatiku. Izteikumos par Valdi Zatleru, kuru Saeima pagājušajā nedēļā ievēlēja ar 58 balsīm, viņa bija krietni iecietīgāka.

Sākumā SC lūdza prezidenti paskaidrot, kas tie par finanšu avotiem, kas radījuši viņas bažas. Intervijā aģentūrai LETA SC līderis Nils Ušakovs solīja nogaidīt vēl šo nedēļu un, ja paskaidrojumi netiks sniegti, aizstāvēt savas pozīcijas ar advokātu palīdzību. Pēc konsultēšanās ar juristiem N.Ušakovs secinājis, ka partijai ir izredzes iespējamajā tiesvedībā uzvarēt. Viņš arī norādīja, ka prezidentes izteikumi ir pretrunā ar viņas solījumiem būt neitrālai, vērtējot sava pēcteča kandidatūru.

Domājams, ka V.Vīķes-Freibergas pozīcija jautājumā par SC nemainīsies, jo vēl svētdien viņa saistībā ar nesenajiem izteikumiem paziņoja: „Es savus vārdus neatsaucu, un tādi viņi paliek.” Tanī pašā laikā prezidente atzina, ka gadījumā, ja likumu sargājošajām iestādēm par kādu partiju būtu pieejama konkrēta informācija, tās jau sen būtu attiecīgi rīkojušās. Taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienests, kas šajās dienās pabeidzis pārbaudi par SC vēlēšanu kampaņas gaitu un finansēm, nopietnus pārkāpumus nav atklājis.

Protestējot pret prezidentes izteikumiem, SC arī nolēmis, ka partijas frakcijas deputāti nepiedalīsies V.Vīķes-Freibergas prezidentūras noslēguma pasākumā. Savukārt pagājušajā sestdienā SC dome nolēma sākt kampaņu par tautas vēlētu prezidentu, šo nostāju argumentējot ar pārliecību, ka pašreizējā prezidenta kandidātu izvirzīšanas, apspriešanas un ievēlēšanas kartība neatbilst tautas vairākuma viedoklim.

Prezidenta vēlēšanu dienā – 31. maijā – V.Vīķe-Freiberga nebija Rīgā, jo devās vizītē uz Latgali. Politikas vērotāji izteica versiju, ka šādā veidā viņa pauž attieksmi pret viņas pēcgājēja vēlēšanām, savukārt prezidentes pārstāvji skaidroja, ka vizīte bijusi jau iepriekš ieplānota un tam, ka prezidente ceturtdien nebija Rīgā, nav nekāda zemteksta.

Nedēļa pasaulē

Krievijas lielākā naidniece – Igaunija. Nesen veiktā publiskā viedokļa aptaujā atklājies, ka Igaunija ir atņēmusi Latvijai pret Krieviju visnaidīgāk noskaņotās valsts statusu. Latvija ir „tikai” trešā nedraudzīgākā valsts, pa priekšu palaižot Igauniju un Gruziju, savukārt vislabākās attiecības Krievijas iedzīvotāji saskata ar Kazahstānu, Baltkrieviju un Vāciju.

Joprojām Krievijai saglabājas tendence par visnaidīgākajām valstīm uzskatīt bijušās Padomju Savienības republikas. Ar to statusu nevar sacensties arī ASV, kas citkārt uzskatāma par lielāko Krievijas konkurenti starptautiskajā arēnā. ASV par draudzīgu valsti uzskata seši procenti aptaujāto, savukārt par nedraudzīgu – 35 procenti. Piektajā vietā pēc naidīguma ir Lietuva.

Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu to cilvēku skaits, kas Igauniju uzskata par naidnieci, ir palielinājies vairāk nekā divas reizes. Pagājušajā gadā šo kaimiņrepubliku par naidīgu uzskatīja 28 procenti, šogad – 60 procenti aptaujāto. Domājams, ka Krievijas iedzīvotāju nepatiku izraisījuši Igaunijas Bronzas karavīra nemieri, jo aptauja tika veikta maija vidū, kad Tallinā un Maskavā norisa protesti saistībā ar padomju karavīriem celtā pieminekļa pārvietošanu. Pārējām Baltijas valstīm ir klājies labāk – par desmit procentiem samazinājies gan Latvijas, gan Lietuvas nedraugu skaits. Latviju par naidīgu valsti pērn uzskatīja 46 procenti Krievijas iedzīvotāju, turpretim šogad tādu ir 36 procenti.

Pētījuma veicēji – Jurija Levadas analītiskais centrs – gan norāda, ka pamata priekam par tendencēm nav, jo priekšstati par „slikto” valsti ir mainīgi un var ātri mainīties. „Atkarībā no pastāvošās politiskās situācijas naidnieka tēls veikli maina atrašanās vietu,” teikts organizācijas pētnieku komentārā. To, cik viegli mainās iedzīvotāju uzskati par valsti atkarībā no politiskajām aktivitātēm, parādīja ne tikai Igaunijas atrašanās naidīgo valstu pirmajā vietā, bet arī Baltkrievijas noslīdēšana no pirmās uz otro vietu draudzīgo valstu sarakstā.

Nīderlandē televīzija spēlējas ar ētikas jautājumiem. Nīderlandes televīzija pagājušajā nedēļā pārraidīja „Lielo donoru šovu”, kura ideja ir šāda – mirstoša sieviete izraugās vienu no trim kandidātiem, kam pēc nāves ziedot savu nieri. Telekanāls „BNN”, kurš šovu pārraidīja, saņēma pārmetumus par ētisko normu pārkāpumu, tomēr pagājušajā sestdienā raidījuma veidotāji paziņoja – viss ir bijis inscenējums. „Nieri mēs šeit nevienam nedosim,” realitātes šova pēdējās minūtēs pavēstīja tā vadītājs Patriks Lodjē. „Tas būtu pārlieku daudz arī mums.”

Sieviete, kas tika pieteikta kā potenciālā donore, izrādījās esam aktrise. Viņas loma paredzēja to, ka sievietei pēc smadzeņu audzēja atklāšanas dzīvot palicis vien pusgads, un viņai bija jāstāsta, ka par donori kļūt izšķirties palīdzējis pašas pieredzētais, proti, kāds tuvs draugs miris no nieru mazspējas.

Savukārt trīs potenciālie nieres saņēmēji gan esot bijuši īsti. „Viņi ir īsti nieru slimnieki, un viņu stāsti ir nāvējoši nopietni,” sacīja raidījuma vadītājs. Raidījuma dalībnieki bijuši informēti, ka izrāde nav īsta un piekrituši sadarboties, lai aicinātu cilvēkus reģistrēties par donoriem un piekrist pēc nāves nodot savus orgānus citiem.

Nīderlandes kultūras ministrs Ronalds Plasterks, kurš nedēļas sākumā nosauca šovu par neētisku un nosodīja par nepiedienību, pēc raidījuma sacīja, ka televīzijas kanāls izvēlējies gudru veidu, kā pievērst uzmanību donoru problēmai valstī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
5

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
15

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
19

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
26

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
25

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
33
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
6
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
28
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi