Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Nepatika un tās upuri

Druva
23:00
04.06.2007
9

Nedēļa Latvijā

Prezidente vēršas pret „Saskaņas centru”. Lai gan Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pret abiem nākamā Valsts prezidenta kandidātiem bija solījusi izturēties vienādi un nesliekties par labu kādam no viņiem, tomēr īpašu kritiku saņēmuši vēlēšanās zaudējušā Aivara Endziņa virzītāji – politiskā apvienība „Saskaņas centrs” (SC). Šo partiju prezidente apsūdzējusi lojalitātes trūkumā un finansējuma nebūšanās. Apvienība kritiku uzskata par nepamatotu un apsver iespēju taisnību meklēt tiesā.

Pagājušajā trešdienā intervijā Latvijas radio V.Vīķe-Freiberga SC raksturoja kā partiju, „ko mēs saucam par kreisu, bet par kuras finansējumu man kā prezidentei ir zināma konfidenciāla informācija, kas man savā ziņā rada bažas par viņu lojalitāti Latvijas valsts interesēm”. Iespējams, ka šie vārdi saistīti ar to, ka savos izteikumos prezidente lielāku kritiku pauda tieši A.Endziņam, uzsverot viņa komunistisko pagātni. Līdz ar to arī viņu izvirzījusī partija iemantoja V.Vīķes-Freibergas nepatiku. Izteikumos par Valdi Zatleru, kuru Saeima pagājušajā nedēļā ievēlēja ar 58 balsīm, viņa bija krietni iecietīgāka.

Sākumā SC lūdza prezidenti paskaidrot, kas tie par finanšu avotiem, kas radījuši viņas bažas. Intervijā aģentūrai LETA SC līderis Nils Ušakovs solīja nogaidīt vēl šo nedēļu un, ja paskaidrojumi netiks sniegti, aizstāvēt savas pozīcijas ar advokātu palīdzību. Pēc konsultēšanās ar juristiem N.Ušakovs secinājis, ka partijai ir izredzes iespējamajā tiesvedībā uzvarēt. Viņš arī norādīja, ka prezidentes izteikumi ir pretrunā ar viņas solījumiem būt neitrālai, vērtējot sava pēcteča kandidatūru.

Domājams, ka V.Vīķes-Freibergas pozīcija jautājumā par SC nemainīsies, jo vēl svētdien viņa saistībā ar nesenajiem izteikumiem paziņoja: „Es savus vārdus neatsaucu, un tādi viņi paliek.” Tanī pašā laikā prezidente atzina, ka gadījumā, ja likumu sargājošajām iestādēm par kādu partiju būtu pieejama konkrēta informācija, tās jau sen būtu attiecīgi rīkojušās. Taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienests, kas šajās dienās pabeidzis pārbaudi par SC vēlēšanu kampaņas gaitu un finansēm, nopietnus pārkāpumus nav atklājis.

Protestējot pret prezidentes izteikumiem, SC arī nolēmis, ka partijas frakcijas deputāti nepiedalīsies V.Vīķes-Freibergas prezidentūras noslēguma pasākumā. Savukārt pagājušajā sestdienā SC dome nolēma sākt kampaņu par tautas vēlētu prezidentu, šo nostāju argumentējot ar pārliecību, ka pašreizējā prezidenta kandidātu izvirzīšanas, apspriešanas un ievēlēšanas kartība neatbilst tautas vairākuma viedoklim.

Prezidenta vēlēšanu dienā – 31. maijā – V.Vīķe-Freiberga nebija Rīgā, jo devās vizītē uz Latgali. Politikas vērotāji izteica versiju, ka šādā veidā viņa pauž attieksmi pret viņas pēcgājēja vēlēšanām, savukārt prezidentes pārstāvji skaidroja, ka vizīte bijusi jau iepriekš ieplānota un tam, ka prezidente ceturtdien nebija Rīgā, nav nekāda zemteksta.

Nedēļa pasaulē

Krievijas lielākā naidniece – Igaunija. Nesen veiktā publiskā viedokļa aptaujā atklājies, ka Igaunija ir atņēmusi Latvijai pret Krieviju visnaidīgāk noskaņotās valsts statusu. Latvija ir „tikai” trešā nedraudzīgākā valsts, pa priekšu palaižot Igauniju un Gruziju, savukārt vislabākās attiecības Krievijas iedzīvotāji saskata ar Kazahstānu, Baltkrieviju un Vāciju.

Joprojām Krievijai saglabājas tendence par visnaidīgākajām valstīm uzskatīt bijušās Padomju Savienības republikas. Ar to statusu nevar sacensties arī ASV, kas citkārt uzskatāma par lielāko Krievijas konkurenti starptautiskajā arēnā. ASV par draudzīgu valsti uzskata seši procenti aptaujāto, savukārt par nedraudzīgu – 35 procenti. Piektajā vietā pēc naidīguma ir Lietuva.

Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu to cilvēku skaits, kas Igauniju uzskata par naidnieci, ir palielinājies vairāk nekā divas reizes. Pagājušajā gadā šo kaimiņrepubliku par naidīgu uzskatīja 28 procenti, šogad – 60 procenti aptaujāto. Domājams, ka Krievijas iedzīvotāju nepatiku izraisījuši Igaunijas Bronzas karavīra nemieri, jo aptauja tika veikta maija vidū, kad Tallinā un Maskavā norisa protesti saistībā ar padomju karavīriem celtā pieminekļa pārvietošanu. Pārējām Baltijas valstīm ir klājies labāk – par desmit procentiem samazinājies gan Latvijas, gan Lietuvas nedraugu skaits. Latviju par naidīgu valsti pērn uzskatīja 46 procenti Krievijas iedzīvotāju, turpretim šogad tādu ir 36 procenti.

Pētījuma veicēji – Jurija Levadas analītiskais centrs – gan norāda, ka pamata priekam par tendencēm nav, jo priekšstati par „slikto” valsti ir mainīgi un var ātri mainīties. „Atkarībā no pastāvošās politiskās situācijas naidnieka tēls veikli maina atrašanās vietu,” teikts organizācijas pētnieku komentārā. To, cik viegli mainās iedzīvotāju uzskati par valsti atkarībā no politiskajām aktivitātēm, parādīja ne tikai Igaunijas atrašanās naidīgo valstu pirmajā vietā, bet arī Baltkrievijas noslīdēšana no pirmās uz otro vietu draudzīgo valstu sarakstā.

Nīderlandē televīzija spēlējas ar ētikas jautājumiem. Nīderlandes televīzija pagājušajā nedēļā pārraidīja „Lielo donoru šovu”, kura ideja ir šāda – mirstoša sieviete izraugās vienu no trim kandidātiem, kam pēc nāves ziedot savu nieri. Telekanāls „BNN”, kurš šovu pārraidīja, saņēma pārmetumus par ētisko normu pārkāpumu, tomēr pagājušajā sestdienā raidījuma veidotāji paziņoja – viss ir bijis inscenējums. „Nieri mēs šeit nevienam nedosim,” realitātes šova pēdējās minūtēs pavēstīja tā vadītājs Patriks Lodjē. „Tas būtu pārlieku daudz arī mums.”

Sieviete, kas tika pieteikta kā potenciālā donore, izrādījās esam aktrise. Viņas loma paredzēja to, ka sievietei pēc smadzeņu audzēja atklāšanas dzīvot palicis vien pusgads, un viņai bija jāstāsta, ka par donori kļūt izšķirties palīdzējis pašas pieredzētais, proti, kāds tuvs draugs miris no nieru mazspējas.

Savukārt trīs potenciālie nieres saņēmēji gan esot bijuši īsti. „Viņi ir īsti nieru slimnieki, un viņu stāsti ir nāvējoši nopietni,” sacīja raidījuma vadītājs. Raidījuma dalībnieki bijuši informēti, ka izrāde nav īsta un piekrituši sadarboties, lai aicinātu cilvēkus reģistrēties par donoriem un piekrist pēc nāves nodot savus orgānus citiem.

Nīderlandes kultūras ministrs Ronalds Plasterks, kurš nedēļas sākumā nosauca šovu par neētisku un nosodīja par nepiedienību, pēc raidījuma sacīja, ka televīzijas kanāls izvēlējies gudru veidu, kā pievērst uzmanību donoru problēmai valstī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
19
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
25

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
33

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
35

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
27

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
42

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi