Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Nemeklēsim politiku tulpes ziedā

Druva
00:00
08.03.2008
9

Latvijas lauku sieviešu apvienības rajona koordinatore

Neatkarīgi no tā, kas notiek pasaulē, sievietei vienmēr jābūt savā vietā.

Man patīk atziņa – mājai ir četri stūri un trīs no tiem tur sieviete. Var piebilst, reizēm viņai jāstutē arī ceturtais. Kādreiz peļņā devās vīri, sievietes gādāja par pavardu, audzināja bērnus. Cik ģimenēs Latvijā tieši sievietes ir devušās peļņā, sūta naudu, uztur ģimeni? Ko dara vīri? Gaužas par dzīvi, meklē labāku darbu. Labi, ja viņi rūpējas par bērniem, kamēr mātes peļņā, bet biežāk to dara vecvecāki, ja ne – jaunā paaudze klīst savā vaļā.

Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, uzņēmēju vidū ir ļoti daudz sieviešu. Viņas mācās, atver uzņēmumus, rada darbavietas. Viņas ir aktīvas un, ja būtu lielāks valsts atbalsts, vairāk būtu mazo uzņēmumu, kuri pieder sievietēm.

Pēdējos gados aktīvi darbojas Latvijas lauku sieviešu apvienība. Tā pulcē dažādu paaudžu un sociālo slāņu sievietes. Pulcē tās, kuras vēlas būt sabiedrībā, celt savu un ģimenes labklājību. Iesaistāmies dažādos projektos, lai varētu mācīties, pilnveidot sevi, celt pašapziņu. Pēc mācībām projektā ”FEM: Sieviešu uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā” vairākas rajona sievietes nodibināja savas firmas, kļuva par individuālajām komersantēm. Ir tikai jādod iespēja, un sievietes to pratīs izmantot. Ne tikai savā, bet ģimenes, sabiedrības un valsts labā.

Rīkojot dažādus kursus, kuru mērķpublika ir lauku sievietes, pārliecinos, ka aizvien biežāk vēlēšanos mācīties izsaka arī pilsētnieces. Lauku sieviešu organizācijas aktīvi darbojas pagastos, kuri ir tālāk no pilsētas. Tā ir iespēja pagastā sanākt kopā, dalīties dzīves gudrībās. Pēdējos gados

laucinieces ir kļuvušas pašpārliecinātākas, viņas ir gatavas un spēj risināt ne tikai ikdienas problēmas. Nākamnedēļ Latvijas lauku sieviešu apvienības pārstāves tiksies ar Saeimā ievēlētajām sievietēm un runās gan par aktualitātēm sabiedrībā, gan uzņēmējdarbībā, gan ģimenēs.

Pēdējā laikā izskanējusi informācija, ka visās ES valstīs sievietes vidēji pelna mazāk par vīriešiem. Vislielākā algu dzimumatšķirība ir Kiprā, kur 2004. gadā sievietes pelnīja par 25% mazāk nekā vīrieši. Vismazākā šī atšķirība ir Maltā (4%).” Saskaņā ar Eurostat publicētajiem datiem, Latvijā sievietes 2004. gadā saņēma par 15% mazāku atalgojumu stundā nekā vīrieši. 2005. gadā šis rādītājs diemžēl palielinājās līdz 17% un pēc pagājušā gada Eiropas Komisijas pētījuma datiem, šis rādītājs nav mainījies. Tie ir fakti. Paldies Dievam, ikdienā vismaz rajonā neesmu dzirdējusi, ka

sieviete un vīrietis par vienu un to pašu darbu saņemtu dažādu atalgojumu. Protams, jāņem vērā, ka, piemēram, fizisku darbu darot, vīrietis spēj paveikt vairāk. Lai arī kā, manuprāt, šo pieredzi esam pārņēmuši no Eiropas, kurā tik ļoti daudz runā par dzimumu līdztiesību.

Mājas rūpes ir un būs uz sievietes pleciem, lai arī par kādu līdztiesību mēs runātu. Jaunās māmiņas vēlas atgriezties darbā, dot savu ieguldījumu valsts labklājības celšanā, bet valsts nenodrošina bērnudārzus. Tā ir valsts attieksme pret sievieti, ģimeni, jauno paaudzi. Vai tiešām sievietes darba rokas un prāts nav vajadzīgs? Daudzās ģimenēs tēvi meklē labāk apmaksātu darbu, citās, ja vecmāmiņas jau pensijā, atvasi var uzticēt viņām. Algot aukli var atļauties retā ģimene. Pēc vairāku gadu pārtraukuma ne vienā vien nozarē atgriezties darbā ir problēmas, jo viss tik strauji attīstās, mainās.

Aizvien biežāk izskan doma, ka sievietes glābs pasauli, spēs atrisināt tās problēmas, kuras radījuši vīrieši. Baltijas sieviešu tikšanās reizē Lietuvā kāds Seima deputāts teica: ”Pasauli valda vīrieši, bet vīriešus vada sievietes.” Sievietei ir Dieva dota intuīcija. Sievietes klātbūtnē vīrieši vēlas kļūt labāki. Viņai ir sava misija – būt nācijas turpinātājai.

Tas jāatzīst, Austrumu zemēs sievietes vairāk ciena. Bet, mēs pašas esam vainīgas – gribam pierādīt, būt līdztiesīgas. Pati nekad neesmu jutusies kā vājais dzimums. Bet tāpēc man nav jādzen nagla sienā. To dara vīrs. Es mazgāju traukus. Mēs katrs darām to, ko labāk mākam. Tā ir mūsu līdzāspastāvēšana.

Žēl, ka kādreiz nebija Mātes dienas, žēl, ka vairākus gadus oficiāli netika atzīta Sieviešu diena. 8.marts ir Starptautiskā Sieviešu diena, un nevajag to politizēt.

Pierakstījusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
10

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
23

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
31

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
26

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi