Latvijas lauku sieviešu apvienības rajona koordinatore
Neatkarīgi no tā, kas notiek pasaulē, sievietei vienmēr jābūt savā vietā.
Man patīk atziņa – mājai ir četri stūri un trīs no tiem tur sieviete. Var piebilst, reizēm viņai jāstutē arī ceturtais. Kādreiz peļņā devās vīri, sievietes gādāja par pavardu, audzināja bērnus. Cik ģimenēs Latvijā tieši sievietes ir devušās peļņā, sūta naudu, uztur ģimeni? Ko dara vīri? Gaužas par dzīvi, meklē labāku darbu. Labi, ja viņi rūpējas par bērniem, kamēr mātes peļņā, bet biežāk to dara vecvecāki, ja ne – jaunā paaudze klīst savā vaļā.
Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, uzņēmēju vidū ir ļoti daudz sieviešu. Viņas mācās, atver uzņēmumus, rada darbavietas. Viņas ir aktīvas un, ja būtu lielāks valsts atbalsts, vairāk būtu mazo uzņēmumu, kuri pieder sievietēm.
Pēdējos gados aktīvi darbojas Latvijas lauku sieviešu apvienība. Tā pulcē dažādu paaudžu un sociālo slāņu sievietes. Pulcē tās, kuras vēlas būt sabiedrībā, celt savu un ģimenes labklājību. Iesaistāmies dažādos projektos, lai varētu mācīties, pilnveidot sevi, celt pašapziņu. Pēc mācībām projektā ”FEM: Sieviešu uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā” vairākas rajona sievietes nodibināja savas firmas, kļuva par individuālajām komersantēm. Ir tikai jādod iespēja, un sievietes to pratīs izmantot. Ne tikai savā, bet ģimenes, sabiedrības un valsts labā.
Rīkojot dažādus kursus, kuru mērķpublika ir lauku sievietes, pārliecinos, ka aizvien biežāk vēlēšanos mācīties izsaka arī pilsētnieces. Lauku sieviešu organizācijas aktīvi darbojas pagastos, kuri ir tālāk no pilsētas. Tā ir iespēja pagastā sanākt kopā, dalīties dzīves gudrībās. Pēdējos gados
laucinieces ir kļuvušas pašpārliecinātākas, viņas ir gatavas un spēj risināt ne tikai ikdienas problēmas. Nākamnedēļ Latvijas lauku sieviešu apvienības pārstāves tiksies ar Saeimā ievēlētajām sievietēm un runās gan par aktualitātēm sabiedrībā, gan uzņēmējdarbībā, gan ģimenēs.
Pēdējā laikā izskanējusi informācija, ka visās ES valstīs sievietes vidēji pelna mazāk par vīriešiem. Vislielākā algu dzimumatšķirība ir Kiprā, kur 2004. gadā sievietes pelnīja par 25% mazāk nekā vīrieši. Vismazākā šī atšķirība ir Maltā (4%).” Saskaņā ar Eurostat publicētajiem datiem, Latvijā sievietes 2004. gadā saņēma par 15% mazāku atalgojumu stundā nekā vīrieši. 2005. gadā šis rādītājs diemžēl palielinājās līdz 17% un pēc pagājušā gada Eiropas Komisijas pētījuma datiem, šis rādītājs nav mainījies. Tie ir fakti. Paldies Dievam, ikdienā vismaz rajonā neesmu dzirdējusi, ka
sieviete un vīrietis par vienu un to pašu darbu saņemtu dažādu atalgojumu. Protams, jāņem vērā, ka, piemēram, fizisku darbu darot, vīrietis spēj paveikt vairāk. Lai arī kā, manuprāt, šo pieredzi esam pārņēmuši no Eiropas, kurā tik ļoti daudz runā par dzimumu līdztiesību.
Mājas rūpes ir un būs uz sievietes pleciem, lai arī par kādu līdztiesību mēs runātu. Jaunās māmiņas vēlas atgriezties darbā, dot savu ieguldījumu valsts labklājības celšanā, bet valsts nenodrošina bērnudārzus. Tā ir valsts attieksme pret sievieti, ģimeni, jauno paaudzi. Vai tiešām sievietes darba rokas un prāts nav vajadzīgs? Daudzās ģimenēs tēvi meklē labāk apmaksātu darbu, citās, ja vecmāmiņas jau pensijā, atvasi var uzticēt viņām. Algot aukli var atļauties retā ģimene. Pēc vairāku gadu pārtraukuma ne vienā vien nozarē atgriezties darbā ir problēmas, jo viss tik strauji attīstās, mainās.
Aizvien biežāk izskan doma, ka sievietes glābs pasauli, spēs atrisināt tās problēmas, kuras radījuši vīrieši. Baltijas sieviešu tikšanās reizē Lietuvā kāds Seima deputāts teica: ”Pasauli valda vīrieši, bet vīriešus vada sievietes.” Sievietei ir Dieva dota intuīcija. Sievietes klātbūtnē vīrieši vēlas kļūt labāki. Viņai ir sava misija – būt nācijas turpinātājai.
Tas jāatzīst, Austrumu zemēs sievietes vairāk ciena. Bet, mēs pašas esam vainīgas – gribam pierādīt, būt līdztiesīgas. Pati nekad neesmu jutusies kā vājais dzimums. Bet tāpēc man nav jādzen nagla sienā. To dara vīrs. Es mazgāju traukus. Mēs katrs darām to, ko labāk mākam. Tā ir mūsu līdzāspastāvēšana.
Žēl, ka kādreiz nebija Mātes dienas, žēl, ka vairākus gadus oficiāli netika atzīta Sieviešu diena. 8.marts ir Starptautiskā Sieviešu diena, un nevajag to politizēt.
Pierakstījusi Sarmīte Feldmane
Komentāri