Sestdiena, 15. novembris
Vārda dienas: Leopolds, Undīne, Unda

Nedaudz absurdi

Jānis Gabrāns
20:04
06.12.2021
20

Uzskatu sevi par samērā likumpaklausīgu pilsoni, to cenšos attiecināt arī uz pandēmijas epidemioloģiskajām prasībām. Ja jāvalkā maska – daru to, jārāda sertifikāts – uzrādu, necenšos meklēt attaisnojumus, kāpēc to vai to nedarīt. Arī cenšos pārāk dziļi nepētīt, kāpēc pieņemti tie vai citi noteikumi, jo uzskatu, ka pieņēmēji zina, kāpēc to dara. Tomēr gadās situācijas, kad valsts pieņemtie ierobežojumi ir absurdi pat no vienkāršas loģikas viedokļa. Šoreiz gribu parunāt par    prasībām, kas attiecināmas uz laulību noslēgšanu dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Un tieši par situāciju, kad procesa dalībniekiem ir “Covid-19” vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti. Tieslietu ministrijas norādēs teikts, ka laulību noslēgšana var notikt zaļajā režīmā, bet nāk labākais:    iekštelpās, lietojot sejas masku, ievērojot divu metru distanci, nodrošinot katrai personai ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās iekštelpu platības. Pieļaujamais personu skaits nosakāms, vadoties no katras dzimt­­sarakstu nodaļas telpu platības. Tātad, ja pieņemam minimālo “komplektu” – jaunais pāris, liecinieki un persona, kura veic ceremoniju,- nepieciešami vismaz 75 kvadrātmetri telpas. Neru­nājot, ja grib, lai klāt ir vēl kāds viesis, kaut vai jaunā pāra vecāki, brāļi, māsas, tad jau nepieciešama koncertzāles lielā zāle.

Absurdākais tajā, manuprāt, tas, ka šie četri cilvēki – laulātie un vedēji – var būt no vienas mājsaimniecības, ja liecinieki ir kāda laulātā vecāki un visi četri dzīvo vienā mājā. Un, visticamāk, uz laulībām atbraukuši un aizbrauks ar vienu automašīnu, bet ceremonijas laikā viņiem nepieciešami katram 15 kvadrātmetri! Un, ja kādā dzimtsarakstu nodaļā nav tik lielu telpu, tad no ieceres nonākt laulāto kārtā jāatsakās? Lai piedod prasību pieņēmēji, man šis šķiet absurdi.

Par šo situāciju gribēju saņemt skaidrojumu no Veselības ministrijas, pajautājot arī to, vai šādas prasības nedegradē cilvēku attieksmi pret epidemioloģiskajam prasībām? Komunikācijas departamenta sūtītā atbilde bija formāla, nepasakot neko tādu, ko nezināju, cita starpā rakstot: “Vienlaikus arī ārkārtas situācijas laikā tiesiskajam regulējumam jābūt vienveidīgam, pilnīgam un saprotamam un pārlieki kazuistisks normatīvais regulējums var apgrūtināt tā interpretāciju un piemērošanu.”

Kad vēlreiz jautāju par šīs situācijas absurdumu, minot, ka mājās cilvēki var būt kopā, mašīnā braukt, arī uz pasākumiem sveši cilvēki var pulcēties, tur netiek prasīti šie 15 kvadrātmetri, atbildē saņēmu norādi, ka regulējums ir ģenerāls un tas attiecināms uz visām situācijām. Man gan šķiet, ka šo situāciju noregulēt bija ļoti vienkārši, bet tas lai paliek viņu ziņā.

Tad nav jābrīnās par cilvēku daž­kārt nievājošo, nosodošo attieksmi pret ierobežojumiem. Protams, prasības tiek ievērotas, bet, kad svinīgais brīdis garām un    nu jau jaunais vīrs un sieva iznākuši no ēkas, mašīnu stāvlaukumos viņus sveic radi, draugi, un, ļoti iespējams, pēc tam visi dodas uz    kopīgu ballīti, bet tur jau nekādi kvadrātmetri netiek vērtēti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
28

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
61
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
32

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
30

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
32

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
31

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
23
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
29
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
18
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi