Tie, kam divus gadus pietrūka kopā būšanas, kultūras dzīves un izklaižu, beidzot var mesties dzīvē. Vasaras kultūras un atpūtas sezona pamazām iesildās. Tiesa, tikpat gausi kā šis pavasaris, jo ārtelpā klausīties koncertu vai skatīties izrādi tomēr maz prieka. Gan jau arī Latvijā būs vasara ar siltām novakarēm, skaistiem saulrietiem.
Tas būs. Tāpat kā tie, kuri noteikti dosies uz kādu kultūrnotikumu. To klāsts jau tagad, palasot aicinājumus, ir ļoti plašs un uzmanības cienīgs. Vienreizēja izrāde, brīvdomības tematikai veltīts festivāls, dzejkoncerti, koncerts ar jaunu naratīvu, klausītājus aicina citādā diskursā izbaudīt spilgtāko mūziķu un kolektīvu sniegumu vai ceļojumā ļoti personīgā un emocionālā pasaulē … Cik gan daudz kas Latvijā notiks pirmoreiz! Līdzās ir arī piezemētāki rīkotāji, un katrs savu piedāvājumu piesaka ļoti precīzi – pirmoreiz, piemēram, Cēsīs. Tāpat pirmoreiz Gulbenē un tā tālāk. Teju katrs dziedātājs ir viens no populārākajiem un, saprotams, pārsteigs ar populārām un nedzirdētām dziesmām. Kur tad vēl Eiropā pazīstams, cilvēku sirdis iekarojis pasaulē utt. Par to, ka katrs koncerts, izrāde, izstāde, tikšanās būs unikāla, šaubu vispār nevar būt. Unikāls jau kādu laiku ir teju sinonīms ikdienišķam.
Kā neapjukt, meklējot ko jaunu, lai pēc tam nav žēl laika un naudas? To gan pateikt nevar neviens, jo izvēle ir un paliek potenciālā klausītāja, skatītāja vai vienkārši mākslas baudītāja ziņā. Nedrīkst arī aizmirst vecos, gudros sakāmvārdus, ka vienam patīk meita, otram kleita un arī – kur aitas, tur cirpēji.
Tāpat kā visam šajā pasaulē, arī biļešu cenas palielinās. Rīkotāji saprot, ka ir robeža, līdz kādai lielākā daļa sabiedrības ir gatava maksāt, jo var izrādīties, ka būs vairāk mākslinieku uz skatuves, nekā skatītāju vai klausītāju solos, krēslos vai piekalnītēs.
Vasara ir pilsētu un novadu svētku laiks. Gadiem novadi sacentās, kurš var atļauties dārgāku grupu, lai novadniekus aicinātu uz bezmaksas koncertu. Vai šovasar bijušo novadu centros svētku nebūs? Noteikti būs, tikai daudz piezemētāki un, cerams, saturīgāki, turpinot tradīcijas. Nemaz ne tik reti izskanējis, ka nav jau vajadzīgs augsts radošuma līmenis, var uzaicināt kādu izklaidētāju, mūziķu grupu, sastādīt tāmi un samaksāt. Taču svētki savā būtībā ir izraušanās no ikdienas, tos paši sev sarīkojam. Vikipēdijā, kur daudzi jo daudzi meklē atbildes uz jebkuru jautājumu, teikts: “Svētki ir diena vai dienas, kurās tradīcijas vai likums nosaka, ka dienas parastā gaita tiek mainīta. Svētki ir domāti, lai cilvēki varētu nosvinēt vai atcerēties kādu tradicionālu, reliģiski nozīmīgu vai vēsturisku notikumu, kā arī kādu ievērojamu notikumu cilvēka dzīvē vai dabā.” Nosvinēt! Vai koncerta klausīšanās ir svinēšana? Patērētāju sabiedrībai, iespējams. Atnācu, un man nolika priekšā. Patika, nepatika – tas paša ziņā.
Protams, ir pagasti, kuros iedzīvotāji paši grib un prot sev sarīkot svētkus. Atliek cerēt, ka pie viņiem pieredzes apmaiņā brauks kultūras dzīves kūrētāji un nākamajās vasarās vietējie svētki katrā novadā un pagastā kļūs aizvien atšķirīgāki. Nebūs tikai tirdziņi, unikāli vai popularitāti iekarojuši viesmākslinieki.
Kurp dosimies šajās brīvdienās?
Komentāri