Novembris ir Latvijas valsts svētku mēnesis, kad atzīmējam Lāčplēša un Latvijas Republikas proklamēšanas jeb valsts dzimšanas dienu.
Mēdz sacīt, ka nedrīkst dzīvot pagātnē, ja grib iet uz priekšu, bet nevar būvēt nākotni, ja aizmirstam pagātni. Citiem vārdiem sakot, ir jāzina pagātne, lai spētu būvēt rītdienu. Šogad atceres un svētku mēnesis norit kara zīmē Ukrainā un Tuvajos Austrumos. Ja karš Izraēlā un “Hamās” teroristu uzbrukums mūs it kā tieši neskar, tad Austrumos aiz mūsu robežām notiekošais gan vieš nemieru.
Pilna mēroga iebrukuma laikā Ukrainā kopš pagājušā gada februāra Krievija jau zaudējusi aptuveni 308 720 militārpersonu. Kopš kara sākumā Ukrainā iznīcinātas vairāk nekā 10 tūkstoši bruņumašīnu un 322 lidmašīnu. Bet pēdējās diennakts laikā ukraiņi atvairījuši vairākus desmitus okupantu uzbrukumu pie Bahmutas un Marijinkas, ir nogalināti un ievainoti vairāki civiliedzīvotāji. Ļoti smaga situācija joprojām ir pie Adijivkas. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuleba savā blogā raksta: “Tie, kuri apgalvo, ka Ukrainai jāsāk pārrunas ar Krieviju, vai nu ir maldināti, vai arī ir nostājušies Krievijas pusē un grib, lai Putinam būtu pauze pirms vēl lielākas agresijas.” Kuleba arī atgādina tiem, kuri sirgst ar īsu atmiņu, ka no 2014. līdz 2022. gadam Ukrainai ir bijuši aptuveni 200 “pārrunu raundi”. Šajās pārrunās 20 reizes tika panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu, bet Krievijai tos vienmēr jau drīz pārkāpa.
Mums kaimiņos ir arī Baltkrievija, un Minska gatavojas nākamā gada vēlēšanām februārī. Tās nesola pārsteigumus, taču varas struktūrās paredzētas vairākas izmaiņas, kas tās padarīs daudz līdzīgākas tai kārtībai, kāda ir Krievijā. Piemēram, Baltkrievijas Tautas sapulce iegūs pastāvīgu statusu un tās priekšsēdētājam tiks dotas milzīgas pilnvaras. Protams, nav grūti uzminēt, kuram tiks priekšsēdētāja amats. Eksperti uzskata, ka iecerētās pārmaiņas nostiprinās Baltkrievijā pašreiz pastāvošo režīmu, lai Lukašenko nāves gadījumā vai tad, ja diktators nolems aiziet no aktīvās politikas, nekas nemainītos. Īsi sakot, nav pamata cerēt, ka tuvākajā laikā mūsu kaimiņzemēs uz Austrumiem no mūsu robežām mainīsies režīmi.
Protams, arī ukraiņi nogurst no kara, tomēr Ukrainas aģentūrā “Интерфакс-Украина” 1. novembrī publiskotais “Active Group” socioloģiskais pētījums liecina, ka ukraiņi tic uzvarai un uzskata, ka ir, ar ko lepoties. 56 procenti aptaujāto ukraiņu uzskata, ka uzvara būs tad, ja Ukraina atjaunos savas 1991. gada valsts robežas, notiks starptautisks tribunāls par zaudējumu atlīdzināšanu Ukrainai. 28 procenti ukraiņu uzskata, ka uzvara būs, ja Krievijas Federācija pārstās eksistēt kā valsts. Tikai četri procenti aptaujāto uzskata, ka uzvarai pietiks ar to, ka Ukraina atgriezīsies savās 2022. gada 24. februāra robežās.
Tikmēr Levadas centra pētījumā par to, kādi notikumi vai procesi Krievijas iedzīvotājiem oktobrī bijuši uzmanības vērti, visvairāk, 37 procenti, minējuši karu Tuvajos Austrumos, 13 procenti –”speciālo militāro operāciju”, bet pieciem procentiem Krievijas iedzīvotāju visvairāk atmiņā palikusi Putina vizīte Ķīnā.
Kā zināms, pēdējo 25 gadu laikā Levadas centrs divreiz gadā veic arī aptaujas par to, kādas, pēc Krievijas iedzīvotāju domām, ir visasākās neatrisinātās problēmas valstī un sabiedrībā. Saraksts parasti izveidojas garš un, jāteic, savā ziņā izteiksmīgs. Tiek minētas vismaz 30 problēmas: Krievijas tiesās nav iespējams panākt taisnīgumu, slikta ekoloģija, aizvien dārgāka izglītība, migrantu pieplūdums, ierēdņu patvaļa, policijas rupjība un vardarbība, kultūras degradācija, slikti ceļi u.c. Tomēr, manuprāt, interesants drīzāk ir sociologu vērtējums šīm aptaujām. Viņi raksta, ka nav sabiedrību bez problēmām un iekšējiem konfliktiem, bet jautājums ir, kādas ir šīs problēmas, kas tās skaļi nosauc un kā tās tiek vai netiek risinātas, ja tās vispār iespējams atrisināt. Problēmu saraksts jeb kopums, pēc sociologu domām, vairāk raksturo pašu sabiedrību, nevis tās oficiālo ideoloģiju un priekšstatu pašai par sevi. Starp citu, svinēt Lielo Oktobra revolūciju 7. novembrī pirmo reizi kopš 2008. gada grasījās vairāk cilvēku – gandrīz 20 procenti Krievijas iedzīvotāju. Starp tiem, kuri vecāki par 55 gadiem, to svinēt posās pat 32 procenti.
Bet mēs 11. novembrī, kā katru gadu, iedegsim svecītes savai Latvijai, kritušajiem cīnītājiem par Latviju un sev – savai atmiņai.
Komentāri