Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Mūsu svētki un karš

Sallija Benfelde
13:42
13.11.2023
8

Novembris ir Latvijas valsts svētku mēnesis, kad atzīmējam Lāčplēša un Latvijas Republikas proklamēšanas jeb valsts dzimšanas dienu.

Mēdz sacīt, ka nedrīkst dzīvot pagātnē, ja grib iet uz priekšu, bet nevar būvēt nākotni, ja aizmirstam pagātni. Citiem vārdiem sakot, ir jāzina pagātne, lai spētu būvēt rītdienu. Šogad atceres un svētku mēnesis norit kara zīmē Ukrainā un Tuvajos Austrumos. Ja karš Izraēlā un “Hamās” teroristu uzbrukums mūs it kā tieši neskar, tad Austrumos aiz mūsu robežām notiekošais gan vieš nemieru.

Pilna mēroga iebrukuma laikā Ukrainā kopš pagājušā gada februāra Krievija jau zaudējusi aptuveni 308 720 militārpersonu. Kopš kara sākumā Ukrainā iznīcinātas vairāk nekā 10 tūkstoši bruņumašīnu un 322 lidmašīnu. Bet pēdējās diennakts laikā ukraiņi atvairījuši vairākus desmitus okupantu uzbrukumu pie Bahmutas un Marijinkas, ir nogalināti un ievainoti vairāki civiliedzīvotāji. Ļoti smaga situācija joprojām ir pie Adijivkas. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuleba savā blogā raksta: “Tie, kuri apgalvo, ka Ukrainai jāsāk pārrunas ar Krieviju, vai nu ir maldināti, vai arī ir nostājušies Krievijas pusē un grib, lai Putinam būtu pauze pirms vēl lielākas agresijas.” Kuleba arī atgādina tiem, kuri sirgst ar īsu atmiņu, ka no 2014. līdz 2022. gadam Ukrainai ir bijuši aptuveni 200 “pārrunu raundi”. Šajās pārrunās 20 reizes tika panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu, bet Krievijai tos vienmēr jau drīz pārkāpa.

Mums kaimiņos ir arī Baltkrievija, un Minska gatavojas nākamā gada vēlēšanām februārī. Tās nesola pārsteigumus, taču varas struktūrās paredzētas vairākas izmaiņas, kas tās padarīs daudz līdzīgākas tai kārtībai, kāda ir Krievijā. Piemēram, Baltkrievijas Tautas sapulce iegūs pastāvīgu statusu un tās priekšsēdētājam tiks dotas milzīgas pilnvaras. Protams, nav grūti uzminēt, kuram tiks priekšsēdētāja amats. Eksperti uzskata, ka iecerētās pārmaiņas nostiprinās Baltkrievijā pašreiz pastāvošo režīmu, lai Lukašenko nāves gadījumā vai tad, ja diktators nolems aiziet no aktīvās politikas, nekas nemainītos. Īsi sakot, nav pamata cerēt, ka tuvākajā laikā mūsu kaimiņzemēs uz Austrumiem no mūsu robežām mainīsies režīmi.

Protams, arī ukraiņi nogurst no kara, tomēr Ukrainas aģentūrā “Интерфакс-Украина” 1. novembrī publiskotais “Active Group” socioloģiskais pētī­jums liecina, ka ukraiņi tic uzvarai un uzskata, ka ir, ar ko lepoties. 56 procenti aptaujāto ukraiņu uzskata, ka uzvara būs tad, ja Ukraina atjaunos savas 1991. gada valsts robežas, notiks starptautisks tribunāls par zaudējumu atlīdzināšanu Ukrainai. 28 procenti ukraiņu uzskata, ka uzvara būs, ja Krievijas Federācija pārstās eksistēt kā valsts. Tikai četri procenti aptaujāto uzskata, ka uzvarai pietiks ar to, ka Ukraina atgriezīsies savās 2022. gada 24. februāra robežās.

Tikmēr Levadas centra pētījumā par to, kādi notikumi vai procesi Krievijas iedzīvotājiem oktobrī bijuši uzmanības vērti, visvairāk, 37 procenti, minējuši karu Tuvajos Austrumos, 13 procenti –”speciālo militāro operāciju”, bet pieciem procentiem Krievijas iedzīvotāju visvairāk atmiņā palikusi Putina vizīte Ķīnā.

Kā zināms, pēdējo 25 gadu laikā Levadas centrs divreiz gadā veic arī aptaujas par to, kādas, pēc Krievijas iedzīvotāju domām, ir visasākās neatrisinātās problēmas valstī un sabiedrībā. Saraksts parasti izveidojas garš un, jāteic, savā ziņā izteiksmīgs. Tiek minētas vismaz 30 problēmas: Krie­vijas tiesās nav iespējams panākt taisnīgumu, slikta ekoloģija, aizvien dārgāka izglītība, migrantu pieplūdums, ierēdņu patvaļa, policijas rupjība un vardarbība, kultūras degradācija, slikti ceļi u.c. Tomēr, manuprāt, interesants drīzāk ir sociologu vērtējums šīm aptaujām. Viņi raksta, ka nav sabiedrību bez problēmām un iekšējiem konfliktiem, bet jautājums ir, kādas ir šīs problēmas, kas tās skaļi nosauc un kā tās tiek vai netiek risinātas, ja tās vispār iespējams atrisināt. Problēmu saraksts jeb kopums, pēc sociologu domām, vairāk raksturo pašu sabiedrību, nevis tās oficiālo ideoloģiju un priekšstatu pašai par sevi. Starp citu, svinēt Lielo Oktobra revolūciju 7. novembrī pirmo reizi kopš 2008. gada grasījās vairāk cilvēku – gandrīz 20 procenti Krievijas iedzīvotāju. Starp tiem, kuri vecāki par 55 gadiem, to svinēt posās pat 32 procenti.

Bet mēs 11. novembrī, kā katru gadu, iedegsim svecītes savai Latvijai, kritušajiem cīnītājiem par Latviju un sev – savai atmiņai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
48

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
48

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
26

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
31

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
32

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
32
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi