Piektdiena, 21. jūnijs
Vārda dienas: Emīls, Egita, Monvīds

Mūsu svētki un karš

Sallija Benfelde
13:42
13.11.2023
17

Novembris ir Latvijas valsts svētku mēnesis, kad atzīmējam Lāčplēša un Latvijas Republikas proklamēšanas jeb valsts dzimšanas dienu.

Mēdz sacīt, ka nedrīkst dzīvot pagātnē, ja grib iet uz priekšu, bet nevar būvēt nākotni, ja aizmirstam pagātni. Citiem vārdiem sakot, ir jāzina pagātne, lai spētu būvēt rītdienu. Šogad atceres un svētku mēnesis norit kara zīmē Ukrainā un Tuvajos Austrumos. Ja karš Izraēlā un “Hamās” teroristu uzbrukums mūs it kā tieši neskar, tad Austrumos aiz mūsu robežām notiekošais gan vieš nemieru.

Pilna mēroga iebrukuma laikā Ukrainā kopš pagājušā gada februāra Krievija jau zaudējusi aptuveni 308 720 militārpersonu. Kopš kara sākumā Ukrainā iznīcinātas vairāk nekā 10 tūkstoši bruņumašīnu un 322 lidmašīnu. Bet pēdējās diennakts laikā ukraiņi atvairījuši vairākus desmitus okupantu uzbrukumu pie Bahmutas un Marijinkas, ir nogalināti un ievainoti vairāki civiliedzīvotāji. Ļoti smaga situācija joprojām ir pie Adijivkas. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuleba savā blogā raksta: “Tie, kuri apgalvo, ka Ukrainai jāsāk pārrunas ar Krieviju, vai nu ir maldināti, vai arī ir nostājušies Krievijas pusē un grib, lai Putinam būtu pauze pirms vēl lielākas agresijas.” Kuleba arī atgādina tiem, kuri sirgst ar īsu atmiņu, ka no 2014. līdz 2022. gadam Ukrainai ir bijuši aptuveni 200 “pārrunu raundi”. Šajās pārrunās 20 reizes tika panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu, bet Krievijai tos vienmēr jau drīz pārkāpa.

Mums kaimiņos ir arī Baltkrievija, un Minska gatavojas nākamā gada vēlēšanām februārī. Tās nesola pārsteigumus, taču varas struktūrās paredzētas vairākas izmaiņas, kas tās padarīs daudz līdzīgākas tai kārtībai, kāda ir Krievijā. Piemēram, Baltkrievijas Tautas sapulce iegūs pastāvīgu statusu un tās priekšsēdētājam tiks dotas milzīgas pilnvaras. Protams, nav grūti uzminēt, kuram tiks priekšsēdētāja amats. Eksperti uzskata, ka iecerētās pārmaiņas nostiprinās Baltkrievijā pašreiz pastāvošo režīmu, lai Lukašenko nāves gadījumā vai tad, ja diktators nolems aiziet no aktīvās politikas, nekas nemainītos. Īsi sakot, nav pamata cerēt, ka tuvākajā laikā mūsu kaimiņzemēs uz Austrumiem no mūsu robežām mainīsies režīmi.

Protams, arī ukraiņi nogurst no kara, tomēr Ukrainas aģentūrā “Интерфакс-Украина” 1. novembrī publiskotais “Active Group” socioloģiskais pētī­jums liecina, ka ukraiņi tic uzvarai un uzskata, ka ir, ar ko lepoties. 56 procenti aptaujāto ukraiņu uzskata, ka uzvara būs tad, ja Ukraina atjaunos savas 1991. gada valsts robežas, notiks starptautisks tribunāls par zaudējumu atlīdzināšanu Ukrainai. 28 procenti ukraiņu uzskata, ka uzvara būs, ja Krievijas Federācija pārstās eksistēt kā valsts. Tikai četri procenti aptaujāto uzskata, ka uzvarai pietiks ar to, ka Ukraina atgriezīsies savās 2022. gada 24. februāra robežās.

Tikmēr Levadas centra pētījumā par to, kādi notikumi vai procesi Krievijas iedzīvotājiem oktobrī bijuši uzmanības vērti, visvairāk, 37 procenti, minējuši karu Tuvajos Austrumos, 13 procenti –”speciālo militāro operāciju”, bet pieciem procentiem Krievijas iedzīvotāju visvairāk atmiņā palikusi Putina vizīte Ķīnā.

Kā zināms, pēdējo 25 gadu laikā Levadas centrs divreiz gadā veic arī aptaujas par to, kādas, pēc Krievijas iedzīvotāju domām, ir visasākās neatrisinātās problēmas valstī un sabiedrībā. Saraksts parasti izveidojas garš un, jāteic, savā ziņā izteiksmīgs. Tiek minētas vismaz 30 problēmas: Krie­vijas tiesās nav iespējams panākt taisnīgumu, slikta ekoloģija, aizvien dārgāka izglītība, migrantu pieplūdums, ierēdņu patvaļa, policijas rupjība un vardarbība, kultūras degradācija, slikti ceļi u.c. Tomēr, manuprāt, interesants drīzāk ir sociologu vērtējums šīm aptaujām. Viņi raksta, ka nav sabiedrību bez problēmām un iekšējiem konfliktiem, bet jautājums ir, kādas ir šīs problēmas, kas tās skaļi nosauc un kā tās tiek vai netiek risinātas, ja tās vispār iespējams atrisināt. Problēmu saraksts jeb kopums, pēc sociologu domām, vairāk raksturo pašu sabiedrību, nevis tās oficiālo ideoloģiju un priekšstatu pašai par sevi. Starp citu, svinēt Lielo Oktobra revolūciju 7. novembrī pirmo reizi kopš 2008. gada grasījās vairāk cilvēku – gandrīz 20 procenti Krievijas iedzīvotāju. Starp tiem, kuri vecāki par 55 gadiem, to svinēt posās pat 32 procenti.

Bet mēs 11. novembrī, kā katru gadu, iedegsim svecītes savai Latvijai, kritušajiem cīnītājiem par Latviju un sev – savai atmiņai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

17:04
20.06.2024
23

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. […]

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
11

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
44

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
28

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
416

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
69

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
15
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi