Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Modernā verdzība

Sallija Benfelde
09:38
04.10.2017
6

Nesen atkal varēja lasīt ziņas, ka Lielbritānijā aizturēta grupa cilvēku, kuri izmantojuši tā saukto mūsdienu vergu darbu, un šoreiz “vergturi” bijuši Latvijas valstspiedrīgie.

Atziņa, ka Lielbritānijā modernā verdzība ir izplatītāka, nekā varētu domāt, nav nekas jauns. Un ne jau britu valsts ir vienīgā, kurā policija ik pa laikam to atklāj, arī Latvijai šī mūsdienu verdzība nav gājusi secen. Pirms trīs gadiem starptautisks pētījums liecināja, ka Latvijā šādos apstākļos ierauto iedzīvotāju skaits sasniedz 2300 cilvēku. Tiesību aizstāvju organizācija “Walk Free Foundation” (WFF) bija pētījusi situāciju 167 valstīs, un Latvija šajā sarakstā atradās 140. vietā. Pēc Globālā verdzības indeksa veidotāju aplēsēm visā Latvijā paverdzināto cilvēku skaits ir 0,11% no populācijas, savukārt Lietuvā un Igaunijā – 0,36% no iedzīvotāju skaita. Organizācija indeksu veidojusi, atsaucoties uz mūsdienu verdzības definīciju, kas ietver pašu verdzību, verdzībai līdzīgu praksi, piemēram, parādu jūgu, piespiedu laulības un bērnu izmantošanu un pārdošanu, kā arī cilvēku kontrabandu un piespiedu darbu.

Protams, situācija Latvijā nekādi nav salīdzināma ar Indiju un Āfrikas valstīm, ar Uzbekistānu, kurā ar valdības rīkojumu kokvilnas novākšanā tiek iesaistīti bērni. Pie mums vairāk runā par “aplokšņu algām”, un neviens ar varu šīm aploksnēm nav pieķēdēts. Tiesa gan, jo nabadzīgāka valsts, jo plašāk modernā verdzība ir izplatīta, un arī “aplokšņu algas” lielā mērā ir saistītas ar iedzīvotājiem, kuru rocība nav liela. Tomēr, manuprāt, “aplokšņu algas” ir tāds kā rietumnieciskāks mūsdienu verdzības paveids, un iemesli ir vairāki.

Nodokļus var vainot visai pamatoti, jo mazam uzņēmējam apgrozījums ir mazāks; tie paši procenti, ko maksā lielais uzņēmējs, mazajam viņa budžetā rada nopietnāku robu.

Sava loma ir arī alkatībai un nekaunībai, jo, nodokļus nemaksājot, kabatā paliek vairāk gan darba devējam, gan darba ņēmējam. To, ka sociālais nodrošinājums, pensijas ieskaitot, darba ņēmējam sarūk, pirmos neinteresē, otrie ir spiesti piekāpties, jo jādzīvo ir arī šodien un rīt, nevis vien kaut kad nākotnē. Tādēļ nabadzība vai dzīve uz tās robežas cilvēkus bieži piespiež rīkoties pretēji savām ilg­laicīgajām vajadzībām. Turklāt ārpus lielajām pilsētām darbu atrast nav tik vienkārši, uzņēmējs var lepni sacīt, ka aiz viņa vārtiem stāv rinda, un pieņemt citu darbinieku, kas būs priecīgs par to, ka viņam vispār kaut ko maksā.

Manuprāt, nozīme ir arī tam, ka savulaik, krīzes gados, tika samazināts arī Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku skaits un pārbaudīt visas tautsaimniecības nozares iestādei gluži vienkārši nav pa spēkam.

Tomēr visā šajā “aplokšņu stāstā” ir vēl kāda būtiska lieta – pašu “aplokšņu algu” saņēmēju attieksme. Pirms pašvaldību vēlēšanām rakstīju par kādu uzņēmēju, kuram Vidzemē pieder kokzāģētava, darbiniekiem tiek maksāts, kā vadībai ienāk prātā, cilvēkiem jā­strādā garas stundas bez brīvdienām, gan neminot uzņēmēja uzvārdu, jo cilvēkiem bija bail, ka zaudēs darbu. Izrādās, tā notiek vairākās zāģētavās, jo no dažādām pusēm nācās dzirdēt: “Redz, tā notiek ne tikai pie mums!” Ar vārdu sakot, vairākos pagastos, kur darbojas zāģētavas, iedzīvotāji bija pārliecināti, ka tas, kas notiek pie viņiem, tātad notiek arī citur un citādi vispār nemēdz būt. Protams, komentāra “varonis” acīmredzot sevi bija pazinis, bija nikns un sākumā solījis visus atlaist. Vēlāk gan bijušais pašvaldības deputāta kandidāts pierima, un tagad strādniekiem vismaz ir brīvdienas. Tomēr skaudrākais visā šajā stāstā ir tas, ka dažs labs strādājošais notikušo vērtē šādi: “Mūsu priekšnieks ir tik labs cilvēks, tagad mums ir brīvdienas!” Uz jautājumu, vai pēkšņo cilvēkmīlestību nav ietekmējis komentārā rakstītais, atbilde bija īsa un skaidra: “Nē, viņš taču ir labs cilvēks, viņš domā par mums!”

Lai piedod man šie un daudzi citi darba ņēmēji, jo saprotu, ka laukos daudzviet nekādas darbavietu izvēles nav, bet šī attieksme liecina par verga dvēselēm. Jā, bez valsts palīdzības ar modernajiem vergturiem galā netikt, bet, kamēr cilvēki uzskatīs, ka jābūt no sirds pateicīgiem par to, ka viņiem ļauj strādāt un par padarīto kaut ko arī samaksā, no “aplokšņu algām” un modernās verdzības mums ārā netikt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi