Piektdiena, 7. februāris
Vārda dienas: Nelda, Rihards, Ričards, Rišards

Migrantu krīze un izvēles cena

Sallija Benfelde
09:13
23.11.2021
12

Par izvēli maksājam vienmēr, un tas ir gan tīri praktisks, gan vispārīgs principu un vērtību jautājums. Piemēram, profesijas izvēle un laulības neapšaubāmi ietekmē to, kāda būs dzīve. Tāpat kā tas, kādus principus un arī nerakstītās, bet pieņemtās sabiedrības normas ievērojam, lielā mērā veido gan ikdienas ritumu, gan vidi, kurā dzīvojam.

Cilvēktiesības ir viens no Eiropas Savienības (ES) pamatprincipiem, kas nosaka arī attieksmi pret bēgļiem no citām valstīm, kas lūdz patvērumu.
Divdesmit pirmajā gadsimtā karš ir ieguvis vēl vienu jaunu veidolu, mēs to dēvējam par hibrīdkaru, jo par ieročiem kļūst arī dezinformācija un meli. Baltkrievijas pašieceltā prezidenta Lukašenko režīms par ieročiem un kara instrumentiem ir padarījis neapbruņotus, neaizsargātus cilvēkus, arī sievietes un bērnus. Līdz šim nostāja bēgļu jautājumā ir bijusi skaidra, kaut pēdējā desmitgadē tā nereti radījusi sarežģījumus, jo katram bēglim neatkarīgi no tā, vai viņš ir legāli ieradies valstī un tad lūdzis patvērumu vai robežu pārkāpis nelegāli, uz laiku tika nodrošināts patvērums, izskatīja iesniegumu un tikai tad lēma, vai patvērumu piešķirt. Starp tiem, kuri ierodas no trešajām valstīm, bija un ir gan politiskie bēgļi, gan cilvēki, kas vēlas uzlabot dzīves apstākļus. Un ir arī teroristi, ir tie, kuri plāno nodarboties ar narkotiku ievešanu, vai vienkārši cilvēki, kurus dēvējam par saulesbrāļiem.
Protams, šie principi ES dārgi maksā gan naudas, gan drošības jautājumos, jo migranti ne vienmēr saprot vai grib saprast, ka, dzīvojot citā valstī, jāievēro tās likumi un noteikumi. Tagad šo ES nostāju, ka cilvēkiem no trešajām valstīm ir tiesības vēlēties drošāku un labāku dzīvi (lai gan ES nav obligāts pienākums to vienmēr nodrošināt), izmanto divu valstu diktatori. Citiem vārdiem sakot, Lukašenko ar Krievijas prezidenta Putina klusu atbalstu izmanto Eiropas Savienības humānos principus, pavēršot tos pret valstīm, kuru robežas ar Baltkrieviju ir arī ES ārējā robeža. Sākotnēji lielo triecienu, kā informēja bijušais Baltkrievijas diplomāts, tagad trimdinieks Pāvels Latuška, bija plānots vērst pret Latviju, jo Lukašenko gribēja atriebties par karoga nomaiņu Pasaules čempionāta hokejā laikā. Tomēr plānus mainīja, jo no Polijas migrantiem, ja tie tiktu pāri robežai, ceļš līdz Vācijai ir īsāks.
Lietuva un Latvija teritorijā nelegāli iekļuvušos migrantus sākumā veda uz patvēruma meklētāju centriem, bet pēc tam, kad kļuva skaidrs – tas turpināsies un tā ir Lukašenko organizēta akcija-, migrantus savās valstīs neielaida, bet notvertos sūtīja atpakaļ uz Baltkrievijas pusi. Polija tā rīkojās uzreiz. ES sākotnēji valdīja zināms apjukums un izskanēja pārmetumi par likumu neievērošanu, jo migrantiem ir tiesības prasīt patvērumu un iesniegumi ir jāizskata. Pēc tam, kad Polijas-Baltkrievijas robežai notika īsts uzbrukums un bija redzams, ka to dara sagatavoti jauni un spēcīgi vīrieši, arī ES amatpersonām kļuva skaidrs, kas notiek. Eiropas sašķelšana un sarīdīšana acīmredzot nav izdevusies.

Pamazām toni – no klaja atbalstītāja līdz tēvišķam un pamācošam – mainījis arī Putins. Krievijas tranzītbizness jau ir brīdinājis valdību, ka migrantu krīze radījusi pārrāvumus autopārvadājumos no Eiropas. Diez vai Putinu iepriecina arī tas, ka jau 14. novembrī Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis paziņoja – Varšava kopā ar Lietuvu un Latviju varētu pieprasīt konsultācijas saskaņā ar NATO līguma 4. pantu. Latvija un Lietuva ir apstiprinājušas, ka atbalstīs Polijas lūgumu, ja tas tiks izteikts. Kā zināms, saskaņā ar Vašingtonas līguma 4. pantu ikviena NATO dalībvalsts var pieprasīt konsultācijas ar pārējām dalībvalstīm, ja tā uzskata, ka apdraudēta tās teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība.

Kas tagad notiks? Uz robežām iestājies nosacīts pamiers. Lukašenko, kā parasti, danco riņķa dejas, tomēr pēdējā laikā sacītais medijiem, arī intervija BBC liecina, ka diktatora uzskati nav mainījušies ne par mata tiesu. Jau apgalvojums “mēs viņus visus izgriezīsim”, ar to domājot nogalināšanu, likvidēšanu, runājot par nevalstiskajām organizācijām, manuprāt, liecina, ka Lukašenko vēstures annālēs ir nostājies blakus Hitleram un Staļinam.
Lielākā daļa migrantu, kuru vidū tagad ir arī daudz sieviešu un bērnu, no pašas robežas ir aizvesti, dažiem simtiem pat ļauts aizlidot atpakaļ uz Irāku. Un migrantiem, lai sniegtu medicīnisko palīdzību, atvestu pārtiku, beidzot var piekļūt arī starptautiskās organizācijas. Daudzu migrantu veselības stāvoklis ir slikts, pierobežas mežos Baltkrievijas pusē tiek atrasti mirušie.

Izskanējusi arī informācija, ka daļu migrantu varētu pārvietot uz Latvijas robežu, daļu uz Ukrainas robežu. Tad pie Ukrainas Baltkrievijas pusē būtu migranti, kurus spiestu šķērsot Ukrainas robežu, bet pie robežas ar Krieviju jau atrodas aptuveni 100 tūkstoši Krievijas armijas karavīru.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka ne Lukašenko, ne Putins plānus nav mainījuši un mākslīgi izraisītā migrantu krīze tik vienkārši nebeigsies. ES neatzīs Lukašenko par leģitīmu prezidentu, sankcijas neatcels. Savukārt Putina interese sašķelt un vājināt ES, iegūt daudz lielāku, jau oficiālu varu Baltkrievijā arī nav zudusi.

Nostāja bēgļu jeb migrantu jautājumā acīmredzot tiks nedaudz mainīta praktiskajās norisēs, tomēr jau tagad ES parādās atšķirīgi viedokļi, kā izturēties pret migrantiem. Vieni uzskata, ka jācenšas palīdzēt ar pārtiku un pirmo medicīnisko palīdzību, neskatoties uz to, ka krīze ir mākslīgi radīta un ka migrantu vidū ir arī algotņi. Taču jāņem vēra, ka daudzi tika apmānīti, solot, ka varēs pāriet robežu un iegūt patvērumu, sievietēm un bērniem diez vai vispār tika kas jautāts. Protams, Eiropas Savienības pienākums nav sniegt patvērumu, bet tiem, kurus aiztur jau Polijā, Lietuvā vai Latvijā, tomēr jā­sniedz palīdzība, ja tāda vajadzīga, un pēc tam jāatgriež viņi savās zemēs, nevis jāsūta atpakaļ uz Baltkrieviju. Otri saka, lai Baltkrievija palīdz šiem migrantiem un ES nav nekādas daļas, ka Baltkrievijā migrantus faktiski ar varu spiež pārkāpt robežu, un tml. Vārdu sakot, vieni atzīst– viņi taču ir cilvēki un mēs nevaram rīkoties tāpat kā Lukašenko. Otri atbild – viņi izvēlējās pārkāpt likumu, un katrai izvēlei ir sekas. Mūsu humānā attieksme ir kļuvusi par ienaidnieku mums pašiem.

Ar vārdu sakot, nekas nav beidzies un dažādi viedokļi būs arī pašā Eiropas Savienībā. Pandēmijas radītā spriedze domstarpības migrācijas jautājumos dažādu valstu sabiedrībās tikai saasina. Atliek cerēt uz saprātu un cilvēcību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
24

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

"Danči" ap Latvijas Banku

09:13
03.02.2025
52

Jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, partijas jau rosās. Tomēr pārsteidz, ka izskatās – dažām partijām ir pilnīgi vienalga, ko par tām var nodomāt vēlētāji. Proti, attieksme un izvēle jautājumā par Latvijas Bankas (LB) prezidenta izraudzīšanos un ievēlēšanu liecina, ka ne vienam vien politiķim ir pilnīgi vienalga, ka pašlaik Banku vada uz laiku apstiprināta amatpersona. Savukārt tas […]

Būt saimniekam vai kalpot sabiedrībai

17:10
02.02.2025
31

Trešdien pēc Austrumu kalendāra sākās jaunais gads.    Tas ir Zaļās čūskas gads, kuru pārvalda Koka stihija. Solījumos teikts, ka    gads būs lielisks , lai plānotu lielus mērķus, risinātu problēmas un rīkotos stratēģiski visās dzīves jomās. Vēl gan tikai trešā noslēpumainā gada diena, un šķiet, ka plāni brūk, problēmas nevis risinās, bet atklājas aizvien jaunas. […]

Pasaules līmeņa pasākumi nes arī negatīvas sekas

07:49
30.01.2025
38

Aizvadītās nedēļas ceturtdienas pēcpusdienā piedzīvojām divus vēsturiskus    un neaizmirstamus notikumus – pirmo reizi Latvijas vēsturē kāda no filmām tika nominēta ASV Kinoaka­dēmijas balvai “Oskars”, turklāt režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” ieguvusi nominācijas uzreiz divās kategorijās – “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma” un “Labākā ārvalstu filma”. Savukārt mūsu futbola komanda parūpējās par sensāciju un vēsturisku […]

Aizgājējs…, kurš palīdz piecelties

19:49
29.01.2025
40

Viņnedēļ runāju ar vienu Cēsu uzņēmēju. Viņas lietišķi iekārtotajā birojā viena siena ir balta un uz tās uzrakstītas dažas prātā paturamas atziņas. Piesaistīja viena: “Neveido pieņēmumus.” Cita Cēsu uzņēmēja, atmetot studiju un pedagoga prakses radītos pieņēmumus par valodas mācīšanos, izveidoja savu radošo pārsteigumu. Mazliet dauzonīgu mācīšanās metodi, kas ļauj dalībniekiem priecāties un baudīt ne vien […]

Aiz komfortabla burbuļa sienām…

18:59
26.01.2025
45

Janvāra Barikāžu atceres dienās, lasot varoņeposa toņkārtās ieturētus tekstus par aizstāvju tēraudcieto apņēmību dodoties pretī briesmām, rodas sajūta, ka esmu bijis kādās citās barikādēs. Protams, brūkošās padomju impērijas konvulsiju izpausmes nebija paredzamas un visi, kas devās sargāt Rīgu, nopietni riskēja. Taču darīja to bez patētiskas smagnējības, viegli. Sabrauca un radīja galvaspilsētā brīnišķīgu, latvisku, savstarpēja atbalsta […]

Tautas balss

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
5
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
6
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
7
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
60
2
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Taurus pa laukiem vairs neķeram

17:17
02.02.2025
29
Silvija no Jāņmuižas raksta:

“Izlasīju “Druvā”, kā Zaubes, Nītaures un Skujenes cilvēki protestē pret vēja parka ieceri. Esam dīvaini, runājam, ka vajag zaļo enerģiju, visu videi draudzīgu, ka jāsamazina degvielas izmatošana, jāpāriet uz elektromobiļiem, bet, tiklīdz kaut kur kaut ko grib darīt, tā visi ir pret. Tā jau nekur neko nevarēs uzbūvēt, nekādas attīstība nevar būt. Nesaprotu, par kādām […]

Sludinājumi