Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Mēs katrs rotājam Latviju

Iveta Rozentāle
07:12
17.11.2023
15

Cēsis ir latviska pilsēta, es to izjūtu kā savu pilsētu, savas mājas. Un pat ja es dāvanu – būt latvietei un dzīvot Latvijā – ne vienmēr novērtēju, ir tik labi, ka varu dzīvot brīvā, neatkarīgā valstī un runāt savā valodā. Es lepojos, ka esmu latviete, un, arī audzinot savus bērnus, neapzināti ielieku vērtības, kas ir svarīgas ne tikai man, bet vispār latviešiem. Manuprāt, latvietība ir arī rūpes par saviem bērniem, ģimeni, vietu, kurā dzīvoju. Jo mēs, pieaugušie, rūpēs par bērniem sējam to sēklu ziediem, kas rotās Latviju nākotnē.

Lāčplēša diena un Latvijas dzimšanas diena ir laiks, kad arī ikdienas solī izjūtu latviskumu, savu piederību latviešu tautai un valstij. Mana latviskā sajūta šogad sākās ar pasākumu Jaunās pils tornī, kur man kā žurnālistei bija tas gods būt un piedzīvot, kā cilvēki, kuri brīvības noskaņās to darīja arī pirms 35 gadiem, uzvilka mastā sarkanbaltsarkano karogu. Un brīdī, kad augšup cēlās karogs, mēs visi klusi dziedājām Latvijas himnu “Dievs, svētī Latviju!”. Mūsu brīvības un latviskuma simbols plīvoja tik skaisti, apkārt pavērās brīnišķīga rudens ainava, reizē savijās pagātne, tagadne un nākotne, radot saviļņojošu sajūtu. Varbūt tāpēc, ka neesmu lielu pasākumu piekritēja, šajā reizē, kad mūs nebija daudz, sajutu īpašu burvību, kas spilgti paliks atmiņā.

Lāčplēša diena man nav iedomājama bez svecītes nolikšanas Latvijas kontūrā uz Pils parka kāpnēm. Šogad stāstā, kas svētku vakarā tika parādīts uz viena no pils torņiem, uzsvars bija likts tieši uz mūsu bagātību – valodu. Senu, skanīgu un neatkārtojamu. Esot parkā, aizdomājos, cik dažādi ir bijuši brīži un sajūtas, kad esmu nākusi ar savu sveces liesmiņu –tā ir bijusi steigšanās no Rīgas, kur savulaik strādāju, citreiz īpaša būšana kopā ar ģimeni un bērniem, pandēmijas laikā, atnākot uz kluso, pielijušo, bet svecītēm pilno parku, iegūta miera sajūta un apziņa, ka mēs esam kopā pat tad, kad fiziski esam spiesti būt atsevišķi.

To tradīciju aizsāka un turpina mūsu novadnieks Renārs Sproģis ar ģimeni. Un šis piemērs man vienmēr atgādina, cik liela nozīme ir katram cilvēkam, viņa idejām un neatlaidībai. Jo ikviens no mums var kļūt par tradīciju veidotāju un iedvesmu. Mums katram ir tādi iedvesmas cilvēki, un mēs katrs esam iedvesma kādam – savam bērnam, vecākiem, vecvecākiem, draugiem, kolēģiem vai pat plašākai sabiedrībai.

Latvija ir maza valsts, bet ir bagāta ar talantīgiem un radošiem cilvēkiem. Un arī šie svētki ir brīnišķīgs laiks iedvesmojošām idejām un piederības izjušanai valstij, kurā dzīvojam. Jo Latvija esam mēs paši.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
36

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi