Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Mēs katrs rotājam Latviju

Iveta Rozentāle
07:12
17.11.2023
6

Cēsis ir latviska pilsēta, es to izjūtu kā savu pilsētu, savas mājas. Un pat ja es dāvanu – būt latvietei un dzīvot Latvijā – ne vienmēr novērtēju, ir tik labi, ka varu dzīvot brīvā, neatkarīgā valstī un runāt savā valodā. Es lepojos, ka esmu latviete, un, arī audzinot savus bērnus, neapzināti ielieku vērtības, kas ir svarīgas ne tikai man, bet vispār latviešiem. Manuprāt, latvietība ir arī rūpes par saviem bērniem, ģimeni, vietu, kurā dzīvoju. Jo mēs, pieaugušie, rūpēs par bērniem sējam to sēklu ziediem, kas rotās Latviju nākotnē.

Lāčplēša diena un Latvijas dzimšanas diena ir laiks, kad arī ikdienas solī izjūtu latviskumu, savu piederību latviešu tautai un valstij. Mana latviskā sajūta šogad sākās ar pasākumu Jaunās pils tornī, kur man kā žurnālistei bija tas gods būt un piedzīvot, kā cilvēki, kuri brīvības noskaņās to darīja arī pirms 35 gadiem, uzvilka mastā sarkanbaltsarkano karogu. Un brīdī, kad augšup cēlās karogs, mēs visi klusi dziedājām Latvijas himnu “Dievs, svētī Latviju!”. Mūsu brīvības un latviskuma simbols plīvoja tik skaisti, apkārt pavērās brīnišķīga rudens ainava, reizē savijās pagātne, tagadne un nākotne, radot saviļņojošu sajūtu. Varbūt tāpēc, ka neesmu lielu pasākumu piekritēja, šajā reizē, kad mūs nebija daudz, sajutu īpašu burvību, kas spilgti paliks atmiņā.

Lāčplēša diena man nav iedomājama bez svecītes nolikšanas Latvijas kontūrā uz Pils parka kāpnēm. Šogad stāstā, kas svētku vakarā tika parādīts uz viena no pils torņiem, uzsvars bija likts tieši uz mūsu bagātību – valodu. Senu, skanīgu un neatkārtojamu. Esot parkā, aizdomājos, cik dažādi ir bijuši brīži un sajūtas, kad esmu nākusi ar savu sveces liesmiņu –tā ir bijusi steigšanās no Rīgas, kur savulaik strādāju, citreiz īpaša būšana kopā ar ģimeni un bērniem, pandēmijas laikā, atnākot uz kluso, pielijušo, bet svecītēm pilno parku, iegūta miera sajūta un apziņa, ka mēs esam kopā pat tad, kad fiziski esam spiesti būt atsevišķi.

To tradīciju aizsāka un turpina mūsu novadnieks Renārs Sproģis ar ģimeni. Un šis piemērs man vienmēr atgādina, cik liela nozīme ir katram cilvēkam, viņa idejām un neatlaidībai. Jo ikviens no mums var kļūt par tradīciju veidotāju un iedvesmu. Mums katram ir tādi iedvesmas cilvēki, un mēs katrs esam iedvesma kādam – savam bērnam, vecākiem, vecvecākiem, draugiem, kolēģiem vai pat plašākai sabiedrībai.

Latvija ir maza valsts, bet ir bagāta ar talantīgiem un radošiem cilvēkiem. Un arī šie svētki ir brīnišķīgs laiks iedvesmojošām idejām un piederības izjušanai valstij, kurā dzīvojam. Jo Latvija esam mēs paši.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
23

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
13

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
56

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
51

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
28

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
31

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi