Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Mēs katrs rotājam Latviju

Iveta Rozentāle
07:12
17.11.2023
15

Cēsis ir latviska pilsēta, es to izjūtu kā savu pilsētu, savas mājas. Un pat ja es dāvanu – būt latvietei un dzīvot Latvijā – ne vienmēr novērtēju, ir tik labi, ka varu dzīvot brīvā, neatkarīgā valstī un runāt savā valodā. Es lepojos, ka esmu latviete, un, arī audzinot savus bērnus, neapzināti ielieku vērtības, kas ir svarīgas ne tikai man, bet vispār latviešiem. Manuprāt, latvietība ir arī rūpes par saviem bērniem, ģimeni, vietu, kurā dzīvoju. Jo mēs, pieaugušie, rūpēs par bērniem sējam to sēklu ziediem, kas rotās Latviju nākotnē.

Lāčplēša diena un Latvijas dzimšanas diena ir laiks, kad arī ikdienas solī izjūtu latviskumu, savu piederību latviešu tautai un valstij. Mana latviskā sajūta šogad sākās ar pasākumu Jaunās pils tornī, kur man kā žurnālistei bija tas gods būt un piedzīvot, kā cilvēki, kuri brīvības noskaņās to darīja arī pirms 35 gadiem, uzvilka mastā sarkanbaltsarkano karogu. Un brīdī, kad augšup cēlās karogs, mēs visi klusi dziedājām Latvijas himnu “Dievs, svētī Latviju!”. Mūsu brīvības un latviskuma simbols plīvoja tik skaisti, apkārt pavērās brīnišķīga rudens ainava, reizē savijās pagātne, tagadne un nākotne, radot saviļņojošu sajūtu. Varbūt tāpēc, ka neesmu lielu pasākumu piekritēja, šajā reizē, kad mūs nebija daudz, sajutu īpašu burvību, kas spilgti paliks atmiņā.

Lāčplēša diena man nav iedomājama bez svecītes nolikšanas Latvijas kontūrā uz Pils parka kāpnēm. Šogad stāstā, kas svētku vakarā tika parādīts uz viena no pils torņiem, uzsvars bija likts tieši uz mūsu bagātību – valodu. Senu, skanīgu un neatkārtojamu. Esot parkā, aizdomājos, cik dažādi ir bijuši brīži un sajūtas, kad esmu nākusi ar savu sveces liesmiņu –tā ir bijusi steigšanās no Rīgas, kur savulaik strādāju, citreiz īpaša būšana kopā ar ģimeni un bērniem, pandēmijas laikā, atnākot uz kluso, pielijušo, bet svecītēm pilno parku, iegūta miera sajūta un apziņa, ka mēs esam kopā pat tad, kad fiziski esam spiesti būt atsevišķi.

To tradīciju aizsāka un turpina mūsu novadnieks Renārs Sproģis ar ģimeni. Un šis piemērs man vienmēr atgādina, cik liela nozīme ir katram cilvēkam, viņa idejām un neatlaidībai. Jo ikviens no mums var kļūt par tradīciju veidotāju un iedvesmu. Mums katram ir tādi iedvesmas cilvēki, un mēs katrs esam iedvesma kādam – savam bērnam, vecākiem, vecvecākiem, draugiem, kolēģiem vai pat plašākai sabiedrībai.

Latvija ir maza valsts, bet ir bagāta ar talantīgiem un radošiem cilvēkiem. Un arī šie svētki ir brīnišķīgs laiks iedvesmojošām idejām un piederības izjušanai valstij, kurā dzīvojam. Jo Latvija esam mēs paši.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
27

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
42

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
51

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Sievišķība, demokrātija un gudrība

17:23
16.03.2025
30

Šogad šķietami klusāk nekā citus gadus, jo 8. marts iekrita brīvdienā, aizvadīta Starptautiskā sieviešu diena. Bet vīriešu rosība ziedu veikalos bija vērojama, un pasākumu klāsts, kas veltīts tieši Sieviešu dienai, bija bagātīgs gan sestdien, gan jau dienu iepriekš, piektdien. Tāpat kā par daudziem svētkiem, ko atzīmējam Latvijā, arī par 8. martu viedokļi ir atšķirīgi – […]

Noteikumi nav lasāmgabals pirms iemigšanas

14:46
12.03.2025
42

Laikam gan tikai pa kluso, bez atļaujas pilsētās nozāģēts kāds koks. Lai to nocirstu, īpašas komisijas vērtē, cik katrs konkrētais koks nozīmīgs vai bīstams, tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas tā likteņa lemšanai.    Kur tad vēl ceļu pārbūves ieceres, kad iedzīvotāji rīko koku    aizstāvības pasākumus, bet būvnieku darbi kavējas. Koki, īpaši jau lielie un vecie, […]

Kailais karalis un Sīpola kungs

16:56
08.03.2025
52

Notikumi pasaulē ir tik intensīvi un līdzšinējo lietu kārtību jaucoši, ka pievērsties kaut kam, kas ir tepat un ikdienišķas normālības rāmjos, šķiet teju nepieklājīgi. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās Baltajā namā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas spēji noslēdzās ar skandālu Ovālajā kabinetā, krustu šķērsu apspriesta gan pilīs, gan būdiņās. Pievienošu tikai vienu asociāciju, kas […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
33
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi