Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Meklējumi, kā piepildīt laiku

Druva
00:00
28.11.2006
14

“Druvas” lasītāju 2005. gada aptaujā Cēsu pilsētas ģimnāzijas direktores vietniece audzināšanas darbā, latviešu valodas un literatūras skolotāja Inese Lāce tika sveikta ar titulu “Par emocionāli piesātinātu režiju izglītojošos pasākumos”.

Vairākus gadus skolotāja pulcina ģimnāzistus, kuri vēlas piedalīties literāri muzikālos uzvedumos, kas emocionāli uzrunātu kā jauniešus, tā arī pieaugušos. Šiem uzvedumiem skolotāja pati raksta scenāriju, nereti tajos izmanto arī skolēnu rakstītās esejas. Radošie darbi ir tik iespaidīgi, ka jauniešu grupu aicina uzstāties arī ārpus ģimnāzijas un izglītības iestāžu rīkotajiem pasākumiem. Tā noticis arī šogad.

Par savu 2006. gada lielāko notikumu Inese Lāce teic, ka tā ir mazdēla Mika Zviedrāna piedzimšana. “Jaunas paaudzes ienākšana man lika aizdomāties par savu izcelsmi, par mājvietas nozīmi, par mammas un patēva māju. Man šķita svarīgi izveidot paaudžu satikšanās centru. Nešaubīdamies paņēmu bankā kredītu, lai lauku mājai ieliktu logus, atjaunotu durvis, lielajā sanākšanas istabā atjaunotu dēļu grīdu.” Skolotāja vasarā daudz laika veltījusi remontam, lielajā atjaunošanas plānā aktīvi darbojoties kopā ar dēlu Mārtiņu, pirms rudenī viņš devies mācīties uz Kembridžas koledžu. Tagad Inese pārliecinājusies, kas ir eiro remonts. Vēl atlicis uzbūvēt kamīnu. Nākošvasar mājai tiks uzlikts jauns jumts. Tam viss sagatavots. Māja būvēta pirms 60 gadiem, un atjaunotne nākusi pašā laikā.

“Mani aizrāva roku darbs, restaurējot koka grīdu. Paralēli tam domas raisījās par radošām iecerēm. Biju apņēmusies mācību gada sākumā iestudēt jaunu uzvedumu, kurš pirmo reizi tika izrādīts rajona pedagogiem skolotāju dienas svētkos. Tapa kāda senāka iecere. Atceros, kā 8. klasē lasīju vācu autora Mihaela Endas romānu pasaku “Momo”, un tagad izmantoju fragmentus no šī romāna. Darbā paustā filozofiskā doma par laika piepildījumu pusaudžu gados gan interesē maz, bet savulaik tas uz mani atstāja iespaidu. Skolotāju dienā apbalvojumus par labi paveiktu darbu saņem pieredzes bagāti cilvēki, kuri noteikti domājuši par laika ritumu. Ikdienā saskaramies ar sajūtu, ka neko nevar paspēt, jo tā ir mūžīga problēma, un cilvēki cenšas atrast atbildi uz jautājumu, kas ir piepildīts laiks. Romānā pasakā ir dotas savas atbildes uz šo jautājumu, un tās mani zināmā mērā apmierina. Tu zini, kas ir svarīgi, bet, lai cik ironiski nebūtu, tev tam nekad nav laika.

Man, piemēram, pietrūkst laika starp radošo darbu stundās, skolā un dzīvi kopā ar tuvajiem cilvēkiem. Es nesaku, ka pati atrodu visam laiku, bet, izrādās, ka svarīgi ir arī tas, kā vakarā pasēdi, domājot par aizvadīto dienu. Izrādās, ka tas ir svarīgi. Pelēkais cilvēkā noliedz sirsnīgu un brīvu attieksmi, iekšējo piepildījumu, bet izrādās, ka tas ir laiks, ko glabājam sirdīm, kā teica meitene Momo. It nemaz nešaubījos, ka atbilstošākā mūzika, kas papildinās tēmu par laiku sirdī, ir Imanta Kalniņa dziesmas, lielākoties ar Vika tekstiem. Tāpēc tās izraudzījos muzikālajai daļai.

Man vienmēr paticis veidot uzvedumus skolotājiem, jo zinu, ko viņi jūt. Pati, skolā strādājot, esmu to caur sevi izdzīvojusi. Zinu, ko skolotāji pārdzīvo, pie tam viņi ir uzmanīgi klausītāji. To esmu novērtējusi ne vien es, bet arī radošās grupas jaunieši. Skolēniem, kuri piedalījās uzvedumā, vērtīgākās šķita sajūtas, kuras līdzi nes domu par laiku, kurā blakus ir mūžība un mirklis. Jauniešus ļoti uzrunāja Imanta Kalniņa mūzika. Ar šo uzvedumu esam jau vairākkārt uzstājušies – arī strādājošajiem un pensionāriem. Ik reizi uzvedums sasniedz kulmināciju, kad skan dziesma “Es esmu bagāts”. Dziesmā ir vārdi “Man pieder viss, kas ar mani ir noticis”. Adventes laikā ar uzvedumu iecerēts uzrunāt ģimnāzijas skolēnus un viņu vecākus. Šogad skolā esam uzņēmuši daudzus ārzemju viesus, kurus interesējusi izglītības attīstība. Secināju, ka šajā jomā esam tālu tikuši un no mums jau smeļas pieredzi tādu valstu kā Vācijas un Norvēģijas pārstāvji. Ģimnāzijā lepojamies ar ļoti moderno fizikas kabinetu, ar iespēju sportot tik mūsdienīgā sporta hallē. Ārzemnieki apbrīnojuši mūsu spēju vienlaicīgi iesaistīties vairākos projektos, arī starptautiskos, un tos ļoti veiksmīgi īstenot. Šogad vairākkārt bijusi iespēja novērtēt skolas veiksmīgi izveidoto komandu, skolotājus, kuri strādā vienotam mērķim un to dara ar patiesu prieku. Ģimnāzijas audzēkņu sasniegumi par to liecina. Ģimenē bija tā laime aizrautīgi sekot līdzi peldēšanas sportam, jo meita Laura, 6. klases skolniece, regulāri piedalās valsts sacensībās, startējusi Jelgavā, Daugavpilī, Rīgā, arī Pērnavā.

Priecājos par tiem Cēsu cilvēkiem, kuru rokās ir pilsētas dzīve – kultūras un saimnieciskā. Vai daudzi var lepoties ar tik grandioziem un lieliski noorganizēties svētkiem, kāda bija Cēsu 800 gade? Tajos bija radīta iespēja atpūsties un gūt iespaidus ikvienā vecumā.

Domājot par to, kas “Druvas” lasītāju aptaujā pelnījis godu kļūt par 2006. gada laureātu, man prātā nāk ceļš, ko šogad gājām līdz Cēsu svētkiem. Te es domāju pilsētas sakoptību, svētku sarīkošanu, viesu uzņemšanu. Tādu darbu nevar paveikt ne viens, ne daži cilvēki. To var īsta komanda un ar izciliem līderiem – brīvas, radošas personības. Tādas ir pilsētas domes veidotajā komandā. Ja man ļauts izteikties, tad par “Druvas” 2006. gada aptaujas laureātu izvirzu Cēsu domes komandu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
36

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
2
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi