Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Meklējumi, kā piepildīt laiku

Druva
00:00
28.11.2006
4

“Druvas” lasītāju 2005. gada aptaujā Cēsu pilsētas ģimnāzijas direktores vietniece audzināšanas darbā, latviešu valodas un literatūras skolotāja Inese Lāce tika sveikta ar titulu “Par emocionāli piesātinātu režiju izglītojošos pasākumos”.

Vairākus gadus skolotāja pulcina ģimnāzistus, kuri vēlas piedalīties literāri muzikālos uzvedumos, kas emocionāli uzrunātu kā jauniešus, tā arī pieaugušos. Šiem uzvedumiem skolotāja pati raksta scenāriju, nereti tajos izmanto arī skolēnu rakstītās esejas. Radošie darbi ir tik iespaidīgi, ka jauniešu grupu aicina uzstāties arī ārpus ģimnāzijas un izglītības iestāžu rīkotajiem pasākumiem. Tā noticis arī šogad.

Par savu 2006. gada lielāko notikumu Inese Lāce teic, ka tā ir mazdēla Mika Zviedrāna piedzimšana. “Jaunas paaudzes ienākšana man lika aizdomāties par savu izcelsmi, par mājvietas nozīmi, par mammas un patēva māju. Man šķita svarīgi izveidot paaudžu satikšanās centru. Nešaubīdamies paņēmu bankā kredītu, lai lauku mājai ieliktu logus, atjaunotu durvis, lielajā sanākšanas istabā atjaunotu dēļu grīdu.” Skolotāja vasarā daudz laika veltījusi remontam, lielajā atjaunošanas plānā aktīvi darbojoties kopā ar dēlu Mārtiņu, pirms rudenī viņš devies mācīties uz Kembridžas koledžu. Tagad Inese pārliecinājusies, kas ir eiro remonts. Vēl atlicis uzbūvēt kamīnu. Nākošvasar mājai tiks uzlikts jauns jumts. Tam viss sagatavots. Māja būvēta pirms 60 gadiem, un atjaunotne nākusi pašā laikā.

“Mani aizrāva roku darbs, restaurējot koka grīdu. Paralēli tam domas raisījās par radošām iecerēm. Biju apņēmusies mācību gada sākumā iestudēt jaunu uzvedumu, kurš pirmo reizi tika izrādīts rajona pedagogiem skolotāju dienas svētkos. Tapa kāda senāka iecere. Atceros, kā 8. klasē lasīju vācu autora Mihaela Endas romānu pasaku “Momo”, un tagad izmantoju fragmentus no šī romāna. Darbā paustā filozofiskā doma par laika piepildījumu pusaudžu gados gan interesē maz, bet savulaik tas uz mani atstāja iespaidu. Skolotāju dienā apbalvojumus par labi paveiktu darbu saņem pieredzes bagāti cilvēki, kuri noteikti domājuši par laika ritumu. Ikdienā saskaramies ar sajūtu, ka neko nevar paspēt, jo tā ir mūžīga problēma, un cilvēki cenšas atrast atbildi uz jautājumu, kas ir piepildīts laiks. Romānā pasakā ir dotas savas atbildes uz šo jautājumu, un tās mani zināmā mērā apmierina. Tu zini, kas ir svarīgi, bet, lai cik ironiski nebūtu, tev tam nekad nav laika.

Man, piemēram, pietrūkst laika starp radošo darbu stundās, skolā un dzīvi kopā ar tuvajiem cilvēkiem. Es nesaku, ka pati atrodu visam laiku, bet, izrādās, ka svarīgi ir arī tas, kā vakarā pasēdi, domājot par aizvadīto dienu. Izrādās, ka tas ir svarīgi. Pelēkais cilvēkā noliedz sirsnīgu un brīvu attieksmi, iekšējo piepildījumu, bet izrādās, ka tas ir laiks, ko glabājam sirdīm, kā teica meitene Momo. It nemaz nešaubījos, ka atbilstošākā mūzika, kas papildinās tēmu par laiku sirdī, ir Imanta Kalniņa dziesmas, lielākoties ar Vika tekstiem. Tāpēc tās izraudzījos muzikālajai daļai.

Man vienmēr paticis veidot uzvedumus skolotājiem, jo zinu, ko viņi jūt. Pati, skolā strādājot, esmu to caur sevi izdzīvojusi. Zinu, ko skolotāji pārdzīvo, pie tam viņi ir uzmanīgi klausītāji. To esmu novērtējusi ne vien es, bet arī radošās grupas jaunieši. Skolēniem, kuri piedalījās uzvedumā, vērtīgākās šķita sajūtas, kuras līdzi nes domu par laiku, kurā blakus ir mūžība un mirklis. Jauniešus ļoti uzrunāja Imanta Kalniņa mūzika. Ar šo uzvedumu esam jau vairākkārt uzstājušies – arī strādājošajiem un pensionāriem. Ik reizi uzvedums sasniedz kulmināciju, kad skan dziesma “Es esmu bagāts”. Dziesmā ir vārdi “Man pieder viss, kas ar mani ir noticis”. Adventes laikā ar uzvedumu iecerēts uzrunāt ģimnāzijas skolēnus un viņu vecākus. Šogad skolā esam uzņēmuši daudzus ārzemju viesus, kurus interesējusi izglītības attīstība. Secināju, ka šajā jomā esam tālu tikuši un no mums jau smeļas pieredzi tādu valstu kā Vācijas un Norvēģijas pārstāvji. Ģimnāzijā lepojamies ar ļoti moderno fizikas kabinetu, ar iespēju sportot tik mūsdienīgā sporta hallē. Ārzemnieki apbrīnojuši mūsu spēju vienlaicīgi iesaistīties vairākos projektos, arī starptautiskos, un tos ļoti veiksmīgi īstenot. Šogad vairākkārt bijusi iespēja novērtēt skolas veiksmīgi izveidoto komandu, skolotājus, kuri strādā vienotam mērķim un to dara ar patiesu prieku. Ģimnāzijas audzēkņu sasniegumi par to liecina. Ģimenē bija tā laime aizrautīgi sekot līdzi peldēšanas sportam, jo meita Laura, 6. klases skolniece, regulāri piedalās valsts sacensībās, startējusi Jelgavā, Daugavpilī, Rīgā, arī Pērnavā.

Priecājos par tiem Cēsu cilvēkiem, kuru rokās ir pilsētas dzīve – kultūras un saimnieciskā. Vai daudzi var lepoties ar tik grandioziem un lieliski noorganizēties svētkiem, kāda bija Cēsu 800 gade? Tajos bija radīta iespēja atpūsties un gūt iespaidus ikvienā vecumā.

Domājot par to, kas “Druvas” lasītāju aptaujā pelnījis godu kļūt par 2006. gada laureātu, man prātā nāk ceļš, ko šogad gājām līdz Cēsu svētkiem. Te es domāju pilsētas sakoptību, svētku sarīkošanu, viesu uzņemšanu. Tādu darbu nevar paveikt ne viens, ne daži cilvēki. To var īsta komanda un ar izciliem līderiem – brīvas, radošas personības. Tādas ir pilsētas domes veidotajā komandā. Ja man ļauts izteikties, tad par “Druvas” 2006. gada aptaujas laureātu izvirzu Cēsu domes komandu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi