Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Meklējumi, kā piepildīt laiku

Druva
00:00
28.11.2006
7

“Druvas” lasītāju 2005. gada aptaujā Cēsu pilsētas ģimnāzijas direktores vietniece audzināšanas darbā, latviešu valodas un literatūras skolotāja Inese Lāce tika sveikta ar titulu “Par emocionāli piesātinātu režiju izglītojošos pasākumos”.

Vairākus gadus skolotāja pulcina ģimnāzistus, kuri vēlas piedalīties literāri muzikālos uzvedumos, kas emocionāli uzrunātu kā jauniešus, tā arī pieaugušos. Šiem uzvedumiem skolotāja pati raksta scenāriju, nereti tajos izmanto arī skolēnu rakstītās esejas. Radošie darbi ir tik iespaidīgi, ka jauniešu grupu aicina uzstāties arī ārpus ģimnāzijas un izglītības iestāžu rīkotajiem pasākumiem. Tā noticis arī šogad.

Par savu 2006. gada lielāko notikumu Inese Lāce teic, ka tā ir mazdēla Mika Zviedrāna piedzimšana. “Jaunas paaudzes ienākšana man lika aizdomāties par savu izcelsmi, par mājvietas nozīmi, par mammas un patēva māju. Man šķita svarīgi izveidot paaudžu satikšanās centru. Nešaubīdamies paņēmu bankā kredītu, lai lauku mājai ieliktu logus, atjaunotu durvis, lielajā sanākšanas istabā atjaunotu dēļu grīdu.” Skolotāja vasarā daudz laika veltījusi remontam, lielajā atjaunošanas plānā aktīvi darbojoties kopā ar dēlu Mārtiņu, pirms rudenī viņš devies mācīties uz Kembridžas koledžu. Tagad Inese pārliecinājusies, kas ir eiro remonts. Vēl atlicis uzbūvēt kamīnu. Nākošvasar mājai tiks uzlikts jauns jumts. Tam viss sagatavots. Māja būvēta pirms 60 gadiem, un atjaunotne nākusi pašā laikā.

“Mani aizrāva roku darbs, restaurējot koka grīdu. Paralēli tam domas raisījās par radošām iecerēm. Biju apņēmusies mācību gada sākumā iestudēt jaunu uzvedumu, kurš pirmo reizi tika izrādīts rajona pedagogiem skolotāju dienas svētkos. Tapa kāda senāka iecere. Atceros, kā 8. klasē lasīju vācu autora Mihaela Endas romānu pasaku “Momo”, un tagad izmantoju fragmentus no šī romāna. Darbā paustā filozofiskā doma par laika piepildījumu pusaudžu gados gan interesē maz, bet savulaik tas uz mani atstāja iespaidu. Skolotāju dienā apbalvojumus par labi paveiktu darbu saņem pieredzes bagāti cilvēki, kuri noteikti domājuši par laika ritumu. Ikdienā saskaramies ar sajūtu, ka neko nevar paspēt, jo tā ir mūžīga problēma, un cilvēki cenšas atrast atbildi uz jautājumu, kas ir piepildīts laiks. Romānā pasakā ir dotas savas atbildes uz šo jautājumu, un tās mani zināmā mērā apmierina. Tu zini, kas ir svarīgi, bet, lai cik ironiski nebūtu, tev tam nekad nav laika.

Man, piemēram, pietrūkst laika starp radošo darbu stundās, skolā un dzīvi kopā ar tuvajiem cilvēkiem. Es nesaku, ka pati atrodu visam laiku, bet, izrādās, ka svarīgi ir arī tas, kā vakarā pasēdi, domājot par aizvadīto dienu. Izrādās, ka tas ir svarīgi. Pelēkais cilvēkā noliedz sirsnīgu un brīvu attieksmi, iekšējo piepildījumu, bet izrādās, ka tas ir laiks, ko glabājam sirdīm, kā teica meitene Momo. It nemaz nešaubījos, ka atbilstošākā mūzika, kas papildinās tēmu par laiku sirdī, ir Imanta Kalniņa dziesmas, lielākoties ar Vika tekstiem. Tāpēc tās izraudzījos muzikālajai daļai.

Man vienmēr paticis veidot uzvedumus skolotājiem, jo zinu, ko viņi jūt. Pati, skolā strādājot, esmu to caur sevi izdzīvojusi. Zinu, ko skolotāji pārdzīvo, pie tam viņi ir uzmanīgi klausītāji. To esmu novērtējusi ne vien es, bet arī radošās grupas jaunieši. Skolēniem, kuri piedalījās uzvedumā, vērtīgākās šķita sajūtas, kuras līdzi nes domu par laiku, kurā blakus ir mūžība un mirklis. Jauniešus ļoti uzrunāja Imanta Kalniņa mūzika. Ar šo uzvedumu esam jau vairākkārt uzstājušies – arī strādājošajiem un pensionāriem. Ik reizi uzvedums sasniedz kulmināciju, kad skan dziesma “Es esmu bagāts”. Dziesmā ir vārdi “Man pieder viss, kas ar mani ir noticis”. Adventes laikā ar uzvedumu iecerēts uzrunāt ģimnāzijas skolēnus un viņu vecākus. Šogad skolā esam uzņēmuši daudzus ārzemju viesus, kurus interesējusi izglītības attīstība. Secināju, ka šajā jomā esam tālu tikuši un no mums jau smeļas pieredzi tādu valstu kā Vācijas un Norvēģijas pārstāvji. Ģimnāzijā lepojamies ar ļoti moderno fizikas kabinetu, ar iespēju sportot tik mūsdienīgā sporta hallē. Ārzemnieki apbrīnojuši mūsu spēju vienlaicīgi iesaistīties vairākos projektos, arī starptautiskos, un tos ļoti veiksmīgi īstenot. Šogad vairākkārt bijusi iespēja novērtēt skolas veiksmīgi izveidoto komandu, skolotājus, kuri strādā vienotam mērķim un to dara ar patiesu prieku. Ģimnāzijas audzēkņu sasniegumi par to liecina. Ģimenē bija tā laime aizrautīgi sekot līdzi peldēšanas sportam, jo meita Laura, 6. klases skolniece, regulāri piedalās valsts sacensībās, startējusi Jelgavā, Daugavpilī, Rīgā, arī Pērnavā.

Priecājos par tiem Cēsu cilvēkiem, kuru rokās ir pilsētas dzīve – kultūras un saimnieciskā. Vai daudzi var lepoties ar tik grandioziem un lieliski noorganizēties svētkiem, kāda bija Cēsu 800 gade? Tajos bija radīta iespēja atpūsties un gūt iespaidus ikvienā vecumā.

Domājot par to, kas “Druvas” lasītāju aptaujā pelnījis godu kļūt par 2006. gada laureātu, man prātā nāk ceļš, ko šogad gājām līdz Cēsu svētkiem. Te es domāju pilsētas sakoptību, svētku sarīkošanu, viesu uzņemšanu. Tādu darbu nevar paveikt ne viens, ne daži cilvēki. To var īsta komanda un ar izciliem līderiem – brīvas, radošas personības. Tādas ir pilsētas domes veidotajā komandā. Ja man ļauts izteikties, tad par “Druvas” 2006. gada aptaujas laureātu izvirzu Cēsu domes komandu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
21

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
26

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
23

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi