Laikraksts “Druva” ik mēnesi kopā ar café “2Locals” saimnieci Jolantu Sausiņu piedāvā dažādas gardas receptes. Pēdējais mūsu kopdarbs bija pikniks un burgeru maizīšu gatavošana ugunskurā. Un patiešām gatavošana bija jauka, maizītes gardas, taču nepagāja ilgs laiks, kad redakcijā saņēmu tālruņa zvanu no kādas satrauktas ģimenes, kura padalījās savā stāstā.
Cilvēki, saņēmuši laikrakstu, izlasījuši rakstu un aplūkojuši gardo ēdienu bildes, nolēmuši, ka arī viņu ģimenei kārojas tādas gardas pusdienas. Viņiem pašiem sava māja, dārzs un iespēja visu ko cept un grilēt. Daudz nedomājot, devušies uz vienu no lielākajiem veikaliem Cēsīs, lai nopirktu nepieciešamos pārtikas produktus. Kā saka – sacīts, darīts. Izstaigājuši veikalu, iegādājušies gaļu, tomātus, gurķus, sieru, kečupu un pārējās lietas, tikai beigās apjautuši, ka pašu burgermaizīšu gan nav. Nu kā tad gatavosi burgermaizes, ja nav pašas maizes?! Varu piekrist.
Ģimene nolēmusi, ka samaksās par to, kas iegādāts, un tad jau kādā citā pilsētas veikalā iegādāsies nepieciešamās burgermaizes. Tad nu seko stāsta skumjākā daļa. Kā saka tautā, izķemmējot visus Cēsu veikalus darbadienas pēcpusdienā, nekur nav atradusies neviena burgermaize. Tā, klīstot no viena veikala uz otru, visai ģimenei zudis burgeru gatavošanas prieks. Braukalējot pa pilsētu, sprieduši, cik traki gan dzīvot mazpilsētā, kur nevar iegādāties pavisam vienkāršu maltītes pagatavošanas sastāvdaļu.
Jāteic, ka ģimenei var piekrist, jo ļoti bieži, iepērkoties kaut vai savā piemājas veikalā, esmu domājusi, kā var uz dienas otru pusi, kad braucu mājās no darba, nebūt plauktos maizes. Un tā ir ļoti bieži, nemaz nerunājot par svētdienām, kad maizes plaukti lielākoties stāv tukši! Manā piemājas veikalā dārzeņu izvēle ir ļoti maza, un uz sažuvušām paprikām, apkaltušiem kāpostiem žēl pat skatīties. Laikam jau nākas atzīt, ka esam iemācījušies iztikt ar to, kas veikalā atrodas. Un tam visam klāt ir tāds mazpilsētas vai lauku šarms.
Liene Lote Grizāne
