Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Mazajiem zemniekiem – kooperācija

Druva
00:00
15.01.2008
6

Cēsu rajona zemnieku apvienības izpilddirektore

Pērn risināti un aktualizēti dažādi lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumi, tas tiks turpināts arī šogad. Katru mēnesi notiek lauksaimnieku sanāksmes, lai iegūtu un saņemtu aktuālo informāciju, diskutētu, izteiktu priekšlikumus. Pozitīvi arī tas, ka zemnieku apvienības biedri un valdes pārstāvji aktīvi ir ne tikai rajonā, bet piedalās arī darba grupās, sanāksmēs Zemkopības un citās ministrijās, darbojas valsts lauksaimnieku organizācijās.

Jautājumu loks, ko risina zemnieku apvienība, ir ļoti plašs. Pagājušajā gadā zemnieki jautāja par iespējām piesaistīt ražošanai projektu atbalstu, kā izvēlēties kredītnosacījumus, kā gatavoties saimniecību pārbaudēm, kas svarīgi piena lopkopībā, par platībmaksājumu, par nekustamo īpašumu lietām, par lauku iedzīvotāju iniciatīvas veidošanu, kā arī citiem jautājumiem. Zemnieku apvienība sadarbojas ar lauku konsultāciju biroju un citām ar laukiem saistītām institūcijām labāko risinājumu meklēšanai. Notikušas mācības, bijusi pieredzes apmaiņas.

Radikālu izmaiņu darbībā gan nav. Valsts politiku veido politiķi, likumdošanu – ministrijas. Sabiedriskās organizācijas sauc pēc palīdzības grūtībās, mēģina ieteikt risinājumus problēmām. Apvienībai ik dienu tiek piesūtīti jauni Ministru kabineta noteikumi, to grozījumi, par ko steidzami izteicams sabiedrisko organizāciju viedoklis. Piemēram, par dzīvnieku reģistrāciju, atbalsta maksājumiem, barības ražošanu, veterinārām zālēm. Vajadzīgi zinošu praktiķu ieteikumi, tādi rodami apvienības biedru vidū. Dažkārt zemnieku ieteikumi tiek ņemti vērā.

Dzīvē viss ir nedaudz citādi nekā uz papīra. Arī likumdošanas valoda atšķiras no ikdienā lietotās. Zemnieku darba pamatā ir ražošana, ar to saistītās lietas. Kad vēl zemniekam vētīt likumdošanas „graudus”? Lauksaimnieki taču nodrošina valstij pārtiku, tā

radot

arī

sabiedrībai drošību.

Kopš iestājāmies Eiropas Savienībā, lauksaimniekiem ir svarīgi, kāds būs atbalsts, vai tāds, kā citās ES valstīs. Tas saistās arī ar mūsu produktu konkurētspēju.

Svarīgi ir tas, ka decembra beigās Briselē tika apstiprināts Lauku attīstības plāns (LAP). Zemkopības ministrija sākusi informēt lauksaimniekus par to, kā notiks pieteikšanās jauniem maksājumiem. Ir provizorisks plāns, kad kurš pasākums tiks atvērts, pašlaik izsludināta kārtējā pieteikšanās projektiem saimniecību modernizācijai.

Lauksaimnieku priekšlikumi tika iesniegti arī 2007. – 2013. gada lauku attīstības plāna saistībā, jaunajā plānā izmainīta bioloģiskās saimniekošanas atbalsta sistēma, lai veicinātu produkcijas ražošanu, līdz ar to saimnieku ienākumu palielināšanos. Katram svarīgi, lai laukos ienākumu līmenis celtos, lai būtu sakārtota infrastruktūra. Jo labāki ceļi, jo ciešāki sakari, jo lielākas iespējas realizēt saražoto, piedāvāt pakalpojumus.

Ministru kabineta noteikumi daudziem LAP pasākumiem vēl tikai top, lai gan 2007. gads jau ir pagājis. Labā ziņa ir, ka līdzekļu apjoms saglabājas, tomēr sliktā ziņa, ka šo līdzekļu noteikti lauksaimniekiem ir par maz.

Valsts subsīdijas šim gadam Ministru kabinetā vēl nav apstiprinātas. Bēdīgi, ka investīciju tipa atbalsts tajās samazināts. Ļoti cīnījāmies par to, lai zemnieki varētu saņemt kompensāciju par kredītlikmēm, vismaz par četriem procentiem no kopējiem aizdevuma procentiem. Ceram, ka šis atbalsts būs.

Pērn lauksaimniecību, tāpat kā citas nozares, ārkārtīgi ietekmēja inflācija. Tas jūtams būs arī šogad. Atbalsts 2008. gadā nebūs mazāks, taču inflācijas dēļ atbalsta vērtība būs cita. Arī procedūras un kontrole kļūst nopietnāka. Lauksaimnieki novērojuši, tiklīdz atver kādu atbalsta programmu, tā nekavējoties proporcionāli pieaug arī programmā paredzētās materiālu, iekārtu, tehnikas cenas. Tomēr, neskatoties uz inflāciju, rajona lauksaimnieku saimniecībās pērn izdevies paveikt ļoti daudz. Jau iztālēm redzams, ka daudzviet mainījies saimniecību izskats, tās ir sakārtotākas, īstenoti projekti, remontētas un no jauna celtas ēkas, daudzās piena lopkopības saimniecībās uzlabota piena iegūšanas higiēna. Investīcijas un atbalsts ir izmantots gan uzņēmumu attīstībā, gan dzīves līmeņa celšanā, kas ir ļoti svarīgi. Ja cilvēks dzīvo labāk, viņš vairāk var domāt arī par uzņēmuma attīstību.

Šobrīd vērojama saimniecību pārstrukturizācija. Grūtības ir mazajām piena lopkopības saimniecībām. Tur, kur saimnieko piensaimnieku kooperatīvi, saimniecībām ir iespēja ražot pienu un pārdot to, jo kooperatīvi pienu savāc arī no pavisam nelielām saimniecībām. Ja kooperatīvu nav, jāmeklē citi risinājumi. Mazajām saimniecībām ir arī priekšrocības, jo cilvēkus aizvien vairāk interesē produkcija, kas nav plaši pieejama veikalos, kas ir dabiska, ekoloģiska un zināma. Ir saimniecības, kas papildu iesaistījušās tūrismā.

Pastāv uzskats, ja nebūtu Eiropas atbalsta, iespējams, daudz kas jau sen laukos būtu beidzies. Varbūt. Tas lielā mērā ir kā sociālais pabalsts mazām saimniecībām, bet tas ir vajadzīgs, lai lauki būtu apdzīvoti, lai tiktu uzturēta vide. Tomēr drošāk ir paļauties uz ienākumiem no saražotās produkcijas. Būs tik, cik katrs spēs izdarīt. Pierakstījusi Māra Majore-Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
9

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
15

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
23

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
31

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
26

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
41
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
12
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
26
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi