Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Makšķere un zivis

Druva
09:39
15.04.2014
10

Nekas daudz nav mainījies senajā stāstā par to, ko vajag piedāvāt spaidīgos apstākļos nonākušajam – zivi vai makšķeri, ar kuru zivi ķert. Protams, biežāk visi piekrīt, ka vajadzīga makšķere, jo tad varēs tās zivis ķert katru dienu. Tiesa gan, mēdz arī atgādināt, ka vispirms jāatrod vieta, kur zivis ķeras, jāiemācās tās noķert, tikai tad makšķerei būs jēga. Jo var gadīties, ka makšķere uzdāvināta, zivju nav un vēders tukšs.

Šis salīdzinājums nāk prātā, klausoties diskusijās gan Eiropas līmenī, gan pašu mājās par to, kādas sankcijas piemērot vai nepiemērot Krievijai. Nupat Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs paudis, ka pašlaik viņš iebilst pret jaunu sankciju noteikšanu. “Ir kopīgas intereses. Kādas ir Krievijas intereses? Enerģijas eksports. Kādas ir ES intereses? Enerģija par saprātīgu cenu,” skaidro Šulcs. Līdzīgi ir ar diskusijām Latvijā – ir skaidrs, ka nopietnu sankciju gadījumā cietēji būs arī Latvijas uzņēmēji. “Latvijas dzelzceļš” var zaudēt līdz 70 procentiem kravu pārvadājumu, vairāki šprotu ražotāji jau bažījas, ka nāksies slēgt ražotnes, un tamlīdzīgi. Tādēļ diskusija vienmēr nonāk pie jautājuma, kas svarīgāk: vērtības un principi vai taustāma nauda un par to iegūstamie labumi? Dzīvojot bez principiem, var nākties zaudēt arī minētās materiālās vērtības, tomēr ar vērtībām un principiem rēķinus apmaksāt arī neizdodas. Ar vārdu sakot, šīs diskusijas var kļūt bezgalīgas, liela labuma, manuprāt, no tām nav. Aprēķini, emocijas, atsauksmes uz vēsturi un visdažādākie argumenti par vai pret sankcijām ir kā gadatirgus raibā drūzma, kurā nereti grūti uzreiz kaut ko noderīgu atrast. Tā vietā, lai uzklausītu žēlabas, daudz noderīgāk būtu pajautāt Latvijas zivjrūpniekiem, vai viņi maz mēģinājuši ieinteresēt patērētājus Eiropā un vai peļņā aizbraukušie Baltijas valstu iedzīvotāji nav perspektīva šī tirgus daļa?

Tomēr – var uzskatīt, ka jautājumi par cita tirgus meklējumiem ir katra paša uzņēmēja ziņā. Tas, ko gribētu dzirdēt no

valsts amatpersonām, ir to lielo darbu saraksts, kas darāmi valstij, lai “austrumu makšķeres” varētu pamazām mainīt. Piemēram, būtu ļoti derīgi uzzināt, vai Latvija “Rail Baltica” projektu ir ierindojusi prioritāro darbu sarakstā. Kā zināms, šis projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, kas savienotu Tallinu, Rīgu, Kauņu ar Varšavu un arī Berlīni. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 procentus no šī projekta kopējām izmaksām. Teorētiski 2015. gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016. gadā varētu sākties darbi, bet domstarpības Baltijas valstu starpā projektu var “nogremdēt”. Aprīļa sākumā Eiropas Komisijas ģenerālsekretāres vietnieks Henriks Hololejs brīdināja – ja Baltijas valstis drīzumā neizrādīs apņemšanos īstenot “Rail Baltica”, pastāv risks ne tikai zaudēt 85% no līdzfinansējuma, bet pašu projektu. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis par šo projektu klusē, lai gan Eiropas standartiem atbilstoša dzelzceļa līnija būtu reāls solis Rietumu tirgus virzienā. Protams, tas nevar būt vienkārši, tranzīta pārvadājumu tirgū Rietumos konkurentus negaida atplestām rokām, tomēr Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kas tiek darīts šajā virzienā, vai ir kaut kas vairāk par runāšanu, ka būtu labi meklēt jaunus partnerus. Pavisam konkrētu nostāju mēs varētu prasīt no Ministru prezidentes – kāds ir plāns šī projekta virzīšanā, cik nopietni un bieži šis jautājums tiek pārrunāts ar Lietuvas un Igaunijas premjeriem. Līdzīgi ir ar sašķidrinātās gāzes termināla būvi kādā no Baltijas valstīm. Skaidrs, ka vienprātības nav, jo katra valsts līdz šim “deķīti” ir vilkusi savā virzienā, tomēr Latvijas nostāja un vieta šajā projektā ir ļoti svarīga. Tā vietā, lai ik pa brīdim jau nedēļām ilgi klausītos, ka ar mums viss kārtībā, ka zaudējumi Krievijas dēļ nebūs ļoti lieli, ka ir arī sliktākā scenārija variants un ka esam drošībā, gribētu dzirdēt saprotamu izklāstu tam, kas tiek darīts, lai abi minētie projekti virzītos uz priekšu pēc iespējas ātrāk. Vai problēmas ar šiem projektiem ir tikai abu kaimiņvalstu radītas? Vai Latvija šo problēmu risinājumu nekādi nevar ietekmēt? Vai šajos jautājumos Satiksmes ministrijai atskaite tiek prasīta katru nedēļu?

Lielākas vai mazākas sankcijas varbūt varētu mainīt Krievijas agresijas pakāpi, bet nemainīs tās politiku. Tāpēc jebkurā gadījumā Latvijai ir darbi, kas noteikti jāizdara un par kuru pildīšanu valdībai būtu jāatskaitās regulāri. Sallija Benfelde

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Miera "pirkšanas un pārdošanas plāns"

16:43
16.02.2025
8
2

ASV prezidents Donalds Tramps katru dienu paziņo par jauniem lēmumiem, vēlmēm un pasākumiem. Grenlandes, Panamas kanāla un Gazas pirkšanas plāns, Meksikas līča pārdēvēšana un nu jau arī paziņojums par likumprojektu, kas prezidentam ļaušot pārdēvēt Grenlandi par “Sarkano, balto un zilo zemi”, un, protams, virkne rīkojumu par muitas tarifiem, masveida darbinieku atlaišanu valsts iestādēs, izlūkdienestu “revidēšana”, […]

Lai mācītos autorizēties elektroniski, jāautorizējas … elektroniski

20:22
12.02.2025
34

Vai otrdienas rītā nevajag mazu devu, par ko pasmaidīt? Noderēs taču! Smaidam piedāvātais gan būs saprotams tikai cēsniekiem un tiem, kas no Cēsīm kaut kur dodas ar sabiedrisko transportu. Lūk, no 10.februāra maršrutā Kalnmuiža-Cēsu autoosta-Priekuļi vairāki reisi tiks sākti no pilsētas centra pieturas “Stacija”. Līdz šim pietura bija Cēsu autoosta, un Autotransporta direkcija ziņo, ka […]

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
23

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
39

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
44

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
27

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi