Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Mācīties glābt dzīvību varam katrs

Iveta Rozentāle
17:53
07.08.2022
22

Elpināšana, sirds netiešās masāžas veikšana – tās ir ļoti būtiskas prasmes, ja vēlamies palīdzēt cilvēkiem, kuri mums līdzās nokļuvuši nelaimē – vai nu pēkšņu veselības problēmu, vai kāda negadījuma dēļ. Šīs prasmes mācāmies autoskolā un arī citviet. Speciālisti iesaka laiku pa laikam iemaņas arī atjaunot, lai izšķirošā brīdī spētu rīkoties visatbilstošāk. Lasot par cilvēkiem, kuri paveikuši gluži neticamo, kritiskās situācijās atdzīvinot līdzcilvēku, aizdomājos, cik daudzi no mums reāli šādu palīdzību spētu sniegt.

Mediķi atgādina, ka tad, kad cietušais neelpo un ir apstājusies sirdsdarbība, viņa dzīvībai izšķiroša ir palīdzība pirmajās minūtēs, tāpēc iznākums var būt atkarīgs no līdzās esošo cilvēku spējas un gatavības to sniegt. Nav tā, ka cilvēkam pilnībā jāatceras, kā palīdzēt, var zvanīt arī uz ārkārtas numuru 113,    dispečers pa tālruni dos norādes, kā palīdzēt cietušajam, kamēr mediķu brigāde ir ceļā. Lai arī vairākkārtīgi esmu mācījusies, kā sniegt pirmo neatliekamo palīdzību, kad vienā no pasākumiem bija iespēja praktizēt savas zināšanas uz speciāla manekena, mediķi joprojām varēja pamācīt, kā labāk turēt rokas, cik ciešam un ātram būt uzspiedienam, lai varētu sasniegt nepieciešamo rezultātu. Tātad arī apgūtas prasmes noteikti var uzlabot.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests jubilejas reizēs pasniedz apbalvojumus ne tikai darbiniekiem, bet arī ar medicīnu nesaistītiem cilvēkiem, kuri spējuši operatīvi reaģēt un glābt bērna vai pieaugušā dzīvību, drosmīgi rīkoties kritiskās situ­ācijās, sniedzot pirmo palīdzību, līdz ierodas neatliekamie. Lasu par tādiem cilvēkiem un apbrīnoju viņu zibenīgo reakciju, spēju neapjukt un rīkoties.
Šogad apbalvojumu saņēma arī sieviete, kura, uzzinot, ka bērns iekritis ūdenī un neelpo, skrienot uz notikuma vietu, mēģinājusi atcerēties atdzīvināšanas algoritmu bērnam, saukusi, lai klātesošie jau elpina, un pieskrienot uzsāka sirds netiešo masāžu, lai nodrošinātu skābekli cietušā smadzenēm un citiem orgāniem. Atbraukušajiem mediķiem par meitenītes dzīvību bija jācīnās vēl vairākas stundas, līdz izdevās atjaunot sirds ritmu un elpošanu. Bet sievieti, kas pratusi mirklī novērtēt situāciju un glābt bērnu, daudzi apbrīnojuši ne tikai par zibenīgo rīcību, bet arī prasmi palīdzēt un reizē atzinuši, ka viņiem būtu trūcis zināšanu, lai to izdarītu.

Gadu gaitā sniegtie apbalvojumi cilvēkiem, kas neatliekamās situācijās glābuši kāda dzīvību, stāsta par pašaizliedzību, uzņēmību un, protams, zināšanām. Piemēram, trīs jaunieši,  pasažieri mašīnā, kas avarēja, jo šoferim bija sākušās pēkšņas veselības problēmas un viņš bija bezsamaņā, neelpoja, nomainot cits citu, veica sirds netiešo masāžu, līdz ieradās mediķu brigāde. Tuvinieku prasme veikt sirds netiešo masāžu izglāba kādu vīrieti, kuram sākās asas sāpes krūtīs, viņš zaudēja samaņu, apstājās sirdsdarbība. Zināšanas, kā palīdzēt dzīvībai bīstamā situācijā, ļāva vecmāmiņai izglābt divgadīgo mazbērnu, kas bija iekritis piemājas dīķi un kuram, kad viņu izvilka no ūdens, nebija dzīvības pazīmju. Vecmāmiņa nekavējoties uzsāka atdzīvināšanas pasākumus, bērns slimnīcā tika nogādāts, jau atguvis samaņu.

Mēs neviens nevēlamies, lai notiktu nelaime. Tajā pašā laikā, lai nelaime neizvērstos par traģēdiju, ļoti svarīgas ir mūsu zināšanas un prasmes. Tas attiecas gan uz pirmās palīdzības sniegšanu, gan prasmēm izkļūt no ugunsgrēka un citām ārkārtas situācijām, kur izšķiroša ir katra minūte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi