Tie, kuri strādā, strādā daudz. Cik nav dzirdēts par izdegšanu, nesamērīgu slodzi, to, ka pietrūkst laika atpūtai, ģimenei, bet nekas tāpēc nemainās. Tikai iniciatīva par četrām darba dienām nedēļā ceļo pa Saeimu. To vētī dažādās diskusijās un komisijās. Vieni atbalsta, otri ir pret, bet trešie pa vidu, uzskatot, ka vislabāk vēl pagaidīt. Redzēs, kā dara citi, tad varēs mēģināt. Bet mēģinājumi jau notiek, un pieredze krājas.
Islandē no 2015. līdz 2019. gadam tika īstenots pasaulē lielākais, 35 līdz 36 stundu, darba nedēļas izmēģinājuma projekts. Turklāt bez aicinājumiem proporcionāli samazināt atalgojumu. Rezultāti tika nopietni analizēti, un pētnieki konstatēja, ka, saīsinot darba nedēļu, samazinājās darbinieku stress un izdegšana, kā arī uzlabojās dzīves un darba līdzsvars. Pētījuma rezultātā Islandē notika būtiskas pārmaiņas – gandrīz 90 % strādājošo iedzīvotāju tagad ir saīsināts darba laiks vai tiek piemēroti citi bonusi.
Desmitiem Apvienotās Karalistes uzņēmumu sešus mēnešus izmēģināja četru dienu darba nedēļu, tagad plāno to ieviest kā pastāvīgu praksi. 92 % no uzņēmumiem, kas piedalījās izmēģinājumā, nolēmuši saglabāt četru dienu darba nedēļas politiku, pasludinot šo izmēģinājuma projektu par nozīmīgu sasniegumu. Līdzīgas programmas plānotas arī ASV, Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē, un citviet.
Talantu piesaistes uzņēmuma “Nextra Latvia” vadītāja Evija Šalte medijos paudusi viedokli, ka saīsinātais darba laiks varētu attiekties uz intelektuālā darba veicējiem.
“Mūsdienu darba tirgus pieprasa nemitīgi attīstīt prasmes, uzņemt jaunu informāciju, sekot līdzi tendencēm. Protams, tas atstāj diezgan lielu stresu uz mentālo veselību, jo cilvēkiem visu laiku jābūt tonusā. Tas arī nogurdina. Neviens nekad tā nav strādājis! Pasaulē neviens nekad nav tik intensīvi mentāli strādājis, kā tas ir šobrīd,” komentē E. Šalte.
Viņa arī norādījusi, ka jaunajai paaudzei ir pilnīgi citi uzskati par atbildību un darbu. “Tas ir pilnīgi normāli no sociālantropoloģiskā viedokļa. Mēs esam paaudze, kas dzima sociālistiskā režīmā, kur darbs bija pāri visam. Darbs bija svēts. Darbs bija labākais, kas ar cilvēku varēja notikt. Darbs cilvēku darīja brīvu. Mēs augām citā ideoloģijā. Paaudze, kas nāk pēc mums, aug pilnīgi citā ideoloģijā. Viņiem sava dzīve ir daudz svarīgāka. Mums ir jāpriecājas, ja jaunā paaudze nāk pie mums strādāt. Vienalga, vai viņi atnāk uz darbu pulksten 12 vai deviņos, galvenais, ka darbs ir izdarīts. Tā ir cita atbildības izpratne. Viņi vienkārši ir auguši citā laikā,” vērtē E.Šalte.
Viņa piekrīt, ka līdz ar četru dienu darba nedēļas ieviešanu būtiski uzlabojas arī darbinieku motivācija. Strādājošie ir motivētāki darbu paveikt daudz ātrāk, kvalitatīvāk un efektīvāk nekā tad, ja viņiem visa diena jāpavada pie biroja galda. Varbūt viņi būs daudz kvalitatīvāki darba veicēji, ja strādās četras stundas dienā, bet trīs stundas mācīsies, lasīs, lai attīstītu sevi. Uzņēmējiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem ir jāmaina domāšana, kas ir cilvēkresurss. Jāskatās uz cilvēku kā uz resursu, kā pievienoto vērtību, ko viņš var sniegt uzņēmumam.
Tāpat arī jāatceras, ka ierastā astoņu stundu darba diena nebalstās uz maksimālo stundu skaitu, kurās cilvēks spēj koncentrēties. Tam gandrīz vispār nav nekāda sakara ar darbu, ko darām mūsdienās. Šāda darba laika saknes meklējamas 18. gadsimta beigās, kad desmit, 16 stundu darba diena bija ierasta, jo rūpnīcām bija jāstrādā bez apstājas. Kad kļuva skaidrs, ka šāds režīms ir necilvēcīgs un nav ilgtspējīgs, velsiešu aktīvists Roberts Ovens iestājās par darba dienas saīsināšanu. 1817. gadā viņš nāca klajā ar saukli: “Astoņas stundas darba, astoņas stundas atspirgšanai, astoņas stundas atpūtai.” Tomēr astoņu stundu ideja kļuva par standartu tikai gandrīz gadsimtu vēlāk, kad 1914. gadā “Ford Motor Company” pārsteidza pasauli, saīsinot darba dienu līdz astoņām stundām, tajā pašā laikā dubultojot algas. Rezultātā cēlās darba ražīgums.
Šodienas pētījumi liecina, ka astoņu stundu darba dienā vidējais darbinieks ir produktīvs tikai divas stundas un 53 minūtes. ASV Darba statistikas birojs secinājis, ka vidējais amerikānis strādā 8,8 stundas katru dienu. Taču pētījums, kurā piedalījās gandrīz 2000 pilnas slodzes darbinieku, atklāja, ka vairums cilvēku lielāko darba laika daļu nemaz nestrādā.
Tā, lūk, ar to strādāšanu. Gribas mazāk, lai vairāk brīva laika un, protams, arī lielāka alga. Kā visu samērot? Jau brīvdienas uzņēmējiem nes zaudējumus, vai spēs četrās dienās nopelnīt to, ko piecās. Un kā tas ietekmēs valsts budžetu, no kura tik atkarīga mūsu ikdiena. Tā teikt – kod, kurā pirkstā gribi.
Komentāri