Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Lēni un ilgi vai ātri un kvalitatīvi

Sarmīte Feldmane
07:13
02.10.2023
31

Tie, kuri strādā, strādā daudz. Cik nav dzirdēts par izdegšanu, nesamērīgu slodzi, to, ka pietrūkst laika atpūtai, ģimenei, bet nekas tāpēc nemainās. Tikai iniciatīva par četrām darba dienām nedēļā ceļo pa Saeimu. To vētī dažādās diskusijās un komisijās.    Vieni atbalsta, otri ir pret, bet trešie pa vidu, uzskatot, ka vislabāk vēl pagaidīt. Redzēs, kā dara citi, tad varēs mēģināt. Bet mēģinājumi jau notiek, un pieredze krājas.

Islandē no 2015. līdz 2019. gadam      tika īstenots pasaulē lielākais, 35 līdz 36 stundu, darba nedēļas izmēģinājuma projekts. Turklāt bez aicinājumiem proporcionāli samazināt atalgojumu. Rezultāti tika nopietni analizēti, un pētnieki konstatēja, ka, saīsinot darba nedēļu, samazinājās darbinieku stress un izdegšana, kā arī uzlabojās dzīves un darba līdzsvars. Pētījuma rezultātā Islandē notika būtiskas pārmaiņas – gandrīz 90 % strādājošo iedzīvotāju tagad ir saīsināts darba laiks vai tiek piemēroti citi bonusi.
Desmitiem    Apvienotās Karalistes uzņēmumu sešus mēnešus izmēģināja četru dienu darba nedēļu, tagad plāno to ieviest kā pastāvīgu praksi. 92 %    no uzņēmumiem, kas piedalījās izmēģinājumā,  nolēmuši    sagla­bāt četru dienu darba nedēļas politiku, pasludinot šo izmēģinājuma projektu par    nozīmīgu sasniegumu. Līdzīgas programmas plānotas arī ASV, Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē, un citviet.

Talantu piesaistes uzņēmuma “Nextra Latvia” vadītāja Evija Šalte medijos paudusi viedokli, ka  saīsinātais darba laiks varētu attiekties uz intelektuālā darba veicējiem.

“Mūsdienu darba tirgus pieprasa nemitīgi attīstīt prasmes, uzņemt jaunu informāciju, sekot līdzi tendencēm. Protams, tas atstāj diezgan lielu stresu uz mentālo veselību, jo cilvēkiem visu laiku jābūt tonusā. Tas arī nogurdina. Neviens nekad tā nav strādājis! Pasaulē neviens nekad nav tik intensīvi mentāli strādājis, kā tas ir šobrīd,” komentē E. Šalte.

Viņa arī norādījusi, ka jaunajai paaudzei ir pilnīgi citi uzskati par atbildību un darbu. “Tas ir pilnīgi normāli no sociālantropoloģiskā viedokļa. Mēs esam paaudze, kas dzima sociālistiskā režīmā, kur darbs bija pāri visam. Darbs bija svēts. Darbs bija labākais, kas ar cilvēku varēja notikt. Darbs cilvēku darīja brīvu. Mēs augām citā ideoloģijā. Paaudze, kas nāk pēc mums, aug pilnīgi citā ideoloģijā. Viņiem sava dzīve ir daudz svarīgāka. Mums ir jā­priecājas, ja jaunā paaudze nāk pie mums strādāt. Vienalga, vai viņi atnāk uz darbu pulksten 12 vai deviņos, galvenais, ka darbs ir izdarīts. Tā ir cita atbildības izpratne. Viņi vienkārši ir auguši citā laikā,” vērtē E.Šalte.

Viņa piekrīt,  ka līdz ar četru dienu darba nedēļas ieviešanu būtiski uzlabojas arī darbinieku motivācija. Strādājošie ir motivētāki  darbu paveikt daudz ātrāk, kvalitatīvāk un efektīvāk nekā tad, ja viņiem visa diena jāpavada pie biroja galda. Varbūt viņi būs daudz kvalitatīvāki darba veicēji, ja strādās četras stundas dienā, bet trīs stundas mācīsies, lasīs, lai attīstītu sevi. Uzņēmē­jiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem ir jāmaina domāšana, kas ir cilvēkresurss. Jāskatās uz cilvēku kā uz resursu, kā    pievienoto vērtību, ko viņš var sniegt uzņēmumam.

Tāpat arī jāatceras, ka ierastā astoņu stundu darba diena nebalstās uz maksimālo stundu skaitu, kurās cilvēks spēj koncentrēties. Tam gandrīz vispār nav nekāda sakara ar darbu, ko darām mūsdienās. Šāda darba laika saknes meklējamas    18. gadsimta beigās, kad desmit, 16      stundu darba diena bija ierasta, jo rūpnīcām bija jāstrādā bez apstājas. Kad kļuva skaidrs, ka šāds režīms ir necilvēcīgs un nav ilgt­spējīgs, velsiešu aktīvists Roberts Ovens iestājās par darba dienas saīsināšanu. 1817. gadā viņš nāca klajā ar saukli: “Astoņas stundas darba, astoņas stundas atspirgšanai, astoņas stundas atpūtai.” Tomēr  astoņu stundu ideja kļuva par standartu tikai gandrīz gadsimtu vēlāk, kad 1914. gadā “Ford Motor Company” pārsteidza pasauli, saīsinot darba dienu līdz astoņām stundām, tajā pašā laikā dubultojot algas. Rezultātā cēlās darba ražīgums.

Šodienas  pētījumi liecina, ka astoņu stundu darba dienā vidējais darbinieks ir produktīvs tikai divas stundas un 53 minūtes. ASV Darba statistikas birojs secinājis, ka vidējais amerikānis strādā 8,8 stundas katru dienu. Taču pētījums, kurā piedalījās gandrīz 2000 pilnas slodzes darbinieku, atklāja, ka vairums cilvēku lielāko darba laika daļu nemaz nestrādā.

Tā, lūk, ar to strādāšanu. Gribas mazāk, lai vairāk brīva laika un, protams, arī lielāka alga. Kā visu samērot? Jau brīvdienas uzņēmējiem nes zaudējumus, vai spēs četrās dienās nopelnīt to, ko piecās. Un kā tas ietekmēs valsts budžetu, no kura tik atkarīga mūsu ikdiena. Tā teikt – kod, kurā pirkstā gribi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lai mācītos autorizēties elektroniski, jāautorizējas … elektroniski

20:22
12.02.2025
32

Vai otrdienas rītā nevajag mazu devu, par ko pasmaidīt? Noderēs taču! Smaidam piedāvātais gan būs saprotams tikai cēsniekiem un tiem, kas no Cēsīm kaut kur dodas ar sabiedrisko transportu. Lūk, no 10.februāra maršrutā Kalnmuiža-Cēsu autoosta-Priekuļi vairāki reisi tiks sākti no pilsētas centra pieturas “Stacija”. Līdz šim pietura bija Cēsu autoosta, un Autotransporta direkcija ziņo, ka […]

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
22

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
38

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
42

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
26

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
35

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
6
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi