Latvijas Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas rīkotajā seminārā reģionālajiem žurnālistiem “Latvijas pieredze NATO” par iekšpolitiskajām un ārpolitiskajām aktualitātēm runāja un uz jautājumiem atbildēja arī Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks. Vēlēšanas Latvijā
– Kā politikas analītiķis aizvadītās vēlēšanas vērtēju kā interesantas un pozitīvas. No iekšpolitiskā aspekta jāatzīmē vairāki pozitīvi ieguvumi. Pirmām kārtām, šoreiz vēlēšanās nestartēja neviena jauna vadoša partija. Tas ir labi, jo tādējādi samazinās iespējas politikā ienākt populismam. Visās iepriekšējās vēlēšanās vienmēr nāca kāda jauna partija, kas uzvarēja un tad saskārās ar faktu, ka solījumus nav iespējams izpildīt, jo reālā dzīve ir citādāka un grūtāka nekā solījumu došana. Protams, laiku pa laikam politiskajām partijām jāatjaunojas, bet šoreiz vēlētājiem nācās izvēlēties starp jau esošajiem vēžiem. Tas liecina par stabilitāti.
Otrs būtiskais aspekts, šajās vēlēšanās nedominēja etniskais faktors. Latvijai bieži ir pārmestas etniskās problēmas, bet ar šīm vēlēšanām starptautiskajā vidē esam pierādījuši, ka pārmetums nav pa-matots. Tātad Latvijā iespējams veidot saliedētāku vidi un politiku, nenoliedzot, ka ir arī problēmas. Šī situācija mums ļauj Eiropas un pasaules kontekstā, kur risinās dažādi jautājumi par migrāciju, ksenofobiju, antisemītismu un tamlīdzīgām lietām, teikt, ka esam zināma stabilitātes saliņa. Ka esam valsts, kam ir sava pieredze, un esam gatavi ar to dalīties. Zinu, ka ārvalstu vēstnieki un politiķi to novērtē ļoti augstu.
Jāatzīst, ka vairākās jaunajās ES dalībvalstīs pēdējos gados vērojamas populisma un nestabilitātes strāvas. To atzīst pat ietekmīgi rietumu mediji, secinot, ka jaunās dalībvalstis Eiropā zināmu politisko nestabilitāti. Diemžēl šie analītiķi aizmirsuši par Baltijas valstīm, kas ir labs politiskās stabilitātes piemērs. Varbūt piemirsts mūsu nelielās teritorijas dēļ, tāpēc pie tā īpaši jāpiestrādā, jāparāda, ka esam citādi, ka uz mums var paļauties.
Pozitīvi arī tas, ka mums beidzot izdevies lauzt tradīciju – jaunas vēlēšanas nozīmē jaunu valdību. Protams, valdība ir jauna, bet tajā lielākoties ir tie paši cilvēki, kuri bija. Tas ir labi, jo ļoti būtisks faktors valsts sekmīgā attīstībā ir pēctecība. Arī personāliju ziņā. Cilvēkiem ministrijās vieglāk strādāt, zinot, ka amatā paliek tas pats ministrs, jo viņi zina konkrētā cilvēka stiprās un vājās puses, politiskos uzstādījumus. Līdz ar to ietaupās laiks, netiek zaudēti mēneši, līdz saprotam, vai cilvēks var strādāt šajā vietā. Ikvienam cilvēkam, sākot strādāt jaunā vietā, nepieciešams laiks, lai aptvertu uzticēto darba lauku. It īpaši ministriem, kuriem ir ļoti liela atbildība, bet valsts attīstībā zaudēt laiku ir pārāk dārgi. Tagad process turpināsies bez pauzes. Latvijas – Krievijas robežlīgums
– Tuvāko divu gadu laikā ārlietās mūs sagaida ļoti dinamiska darbība. Nākamgad Latvija būs prezidējošā valsts Baltijas jūras padomē un Baltijas asamblejā. Tas uzliek pienākumus par reģionālo attīstību, neaizmirstot to arī kontekstā ar Eiropas Savienību. Viens no būtiskajiem jautājumiem, kā attīstīsies mūsu iespējas sevi pārstāvēt dažādās starptautiskās organizācijās. Pierādījies, cik būtiski, ja Latvijai ir balsstiesības šādās organizācijās. Par mums atceras, pie mums brauc, jautā, kā balsosim, un tad parādās iespējas iegūt kaut ko mūsu valstij. Svarīgs jautājums, kā panākt lielāku savu interešu aizstāvību Eiropas Savienībā, bet tā risināšanai nepieciešams ilgs laiks. Pie tā tiek aktīvi strādāts.
Svarīgs jautājums ir Latvijas – Krievijas robežlīgums. Iepriekšējā valdības deklarācijā tas vispār netika pieminēts, šajā deklarācijā esam to ierakstījuši, un pieliksim visas pūles, lai atrisinātu. Bet jāsaprot, ka tas nav tikai Ārlietu ministrijas jautājums, bet prasa visas valdības, visas koalīcijas un visas Saeimas vienotu nostāju. Gluži tāpat, kā joprojām nenoslēgtais Latvijas – Lietuvas jūras robežlīgums.
Turpināsim strādāt pie divpusējām attiecībām, stiprināt savas attiecības ar lielajiem globālajiem spēlētājiem un visstraujāk augošajām valstīm. Neaizmirsīsim arī tuvos kaimiņus, attīstot sadarbību ar Moldovu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju.
Viens no maniem uzstādījumiem ir uzlabot pārrobežu sadarbību ar Igauniju un Lietuvu. Ir tik daudz mazu, sīku problēmu uz robežām, kas traucē normālai dzīvei pierobežā. Šķiet, esam Eiropas Savienībā un kādas tur robežas, bet tomēr problēmu netrūkst, un cilvēki cieš. Tas zināmā mērā saistīts arī ar Šengenas jautājumu, un jāteic, tajā ko-pumā situācija ir smaga. Bijām cerējuši iestāties nākamgad, bet process ir apstājies ne mūsu vainas dēļ. Tagad meklējam citus ceļus, kā to risināt.
Jā, Krievijas vēstnieks Latvijā iz-teicās, ka nebūtu ieteicams valdībā uzņemt TB/ LNNK, jo tas ietekmēs valstu attiecības. Te gan gribu atzīmēt, ka ne jau viņš noteiks valdības veidošanu un ne jau koalīcijas partnera izvēle var negatīvi ietekmēt mūsu attiecības. Ja abas puses būs pragmatiskas, varēsim panākt progresu valstu attiecībās.
Domāju, ka arī tēvzemieši neiebildīs pret līguma noslēgšanu, it īpaši ņemot vērā, ka līgums, kas daudzi juristu izpratnē neatbilda Satversmei, bija pašu tēvzemiešu virzīts un tapa Guntara Krasta laikā.
Manuprāt, ikviens normāli domājošs pilsonis piekritīs, ka līgums jānoslēdz, un tam jānotiek tiesiskā ceļā. Kā politiķis un pilsonis uzskatu, ka līgums jānoslēdz par eksistējošām robežām, un to arī aizstāvēšu kā politiķis.
Komentāri