Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Latvijas – Krievijas robežlīgums jānoslēdz tiesiskā ceļā

Druva
00:00
14.11.2006
1

Latvijas Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas rīkotajā seminārā reģionālajiem žurnālistiem “Latvijas pieredze NATO” par iekšpolitiskajām un ārpolitiskajām aktualitātēm runāja un uz jautājumiem atbildēja arī Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks. Vēlēšanas Latvijā

– Kā politikas analītiķis aizvadītās vēlēšanas vērtēju kā interesantas un pozitīvas. No iekšpolitiskā aspekta jāatzīmē vairāki pozitīvi ieguvumi. Pirmām kārtām, šoreiz vēlēšanās nestartēja neviena jauna vadoša partija. Tas ir labi, jo tādējādi samazinās iespējas politikā ienākt populismam. Visās iepriekšējās vēlēšanās vienmēr nāca kāda jauna partija, kas uzvarēja un tad saskārās ar faktu, ka solījumus nav iespējams izpildīt, jo reālā dzīve ir citādāka un grūtāka nekā solījumu došana. Protams, laiku pa laikam politiskajām partijām jāatjaunojas, bet šoreiz vēlētājiem nācās izvēlēties starp jau esošajiem vēžiem. Tas liecina par stabilitāti.

Otrs būtiskais aspekts, šajās vēlēšanās nedominēja etniskais faktors. Latvijai bieži ir pārmestas etniskās problēmas, bet ar šīm vēlēšanām starptautiskajā vidē esam pierādījuši, ka pārmetums nav pa-matots. Tātad Latvijā iespējams veidot saliedētāku vidi un politiku, nenoliedzot, ka ir arī problēmas. Šī situācija mums ļauj Eiropas un pasaules kontekstā, kur risinās dažādi jautājumi par migrāciju, ksenofobiju, antisemītismu un tamlīdzīgām lietām, teikt, ka esam zināma stabilitātes saliņa. Ka esam valsts, kam ir sava pieredze, un esam gatavi ar to dalīties. Zinu, ka ārvalstu vēstnieki un politiķi to novērtē ļoti augstu.

Jāatzīst, ka vairākās jaunajās ES dalībvalstīs pēdējos gados vērojamas populisma un nestabilitātes strāvas. To atzīst pat ietekmīgi rietumu mediji, secinot, ka jaunās dalībvalstis Eiropā zināmu politisko nestabilitāti. Diemžēl šie analītiķi aizmirsuši par Baltijas valstīm, kas ir labs politiskās stabilitātes piemērs. Varbūt piemirsts mūsu nelielās teritorijas dēļ, tāpēc pie tā īpaši jāpiestrādā, jāparāda, ka esam citādi, ka uz mums var paļauties.

Pozitīvi arī tas, ka mums beidzot izdevies lauzt tradīciju – jaunas vēlēšanas nozīmē jaunu valdību. Protams, valdība ir jauna, bet tajā lielākoties ir tie paši cilvēki, kuri bija. Tas ir labi, jo ļoti būtisks faktors valsts sekmīgā attīstībā ir pēctecība. Arī personāliju ziņā. Cilvēkiem ministrijās vieglāk strādāt, zinot, ka amatā paliek tas pats ministrs, jo viņi zina konkrētā cilvēka stiprās un vājās puses, politiskos uzstādījumus. Līdz ar to ietaupās laiks, netiek zaudēti mēneši, līdz saprotam, vai cilvēks var strādāt šajā vietā. Ikvienam cilvēkam, sākot strādāt jaunā vietā, nepieciešams laiks, lai aptvertu uzticēto darba lauku. It īpaši ministriem, kuriem ir ļoti liela atbildība, bet valsts attīstībā zaudēt laiku ir pārāk dārgi. Tagad process turpināsies bez pauzes. Latvijas – Krievijas robežlīgums

– Tuvāko divu gadu laikā ārlietās mūs sagaida ļoti dinamiska darbība. Nākamgad Latvija būs prezidējošā valsts Baltijas jūras padomē un Baltijas asamblejā. Tas uzliek pienākumus par reģionālo attīstību, neaizmirstot to arī kontekstā ar Eiropas Savienību. Viens no būtiskajiem jautājumiem, kā attīstīsies mūsu iespējas sevi pārstāvēt dažādās starptautiskās organizācijās. Pierādījies, cik būtiski, ja Latvijai ir balsstiesības šādās organizācijās. Par mums atceras, pie mums brauc, jautā, kā balsosim, un tad parādās iespējas iegūt kaut ko mūsu valstij. Svarīgs jautājums, kā panākt lielāku savu interešu aizstāvību Eiropas Savienībā, bet tā risināšanai nepieciešams ilgs laiks. Pie tā tiek aktīvi strādāts.

Svarīgs jautājums ir Latvijas – Krievijas robežlīgums. Iepriekšējā valdības deklarācijā tas vispār netika pieminēts, šajā deklarācijā esam to ierakstījuši, un pieliksim visas pūles, lai atrisinātu. Bet jāsaprot, ka tas nav tikai Ārlietu ministrijas jautājums, bet prasa visas valdības, visas koalīcijas un visas Saeimas vienotu nostāju. Gluži tāpat, kā joprojām nenoslēgtais Latvijas – Lietuvas jūras robežlīgums.

Turpināsim strādāt pie divpusējām attiecībām, stiprināt savas attiecības ar lielajiem globālajiem spēlētājiem un visstraujāk augošajām valstīm. Neaizmirsīsim arī tuvos kaimiņus, attīstot sadarbību ar Moldovu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju.

Viens no maniem uzstādījumiem ir uzlabot pārrobežu sadarbību ar Igauniju un Lietuvu. Ir tik daudz mazu, sīku problēmu uz robežām, kas traucē normālai dzīvei pierobežā. Šķiet, esam Eiropas Savienībā un kādas tur robežas, bet tomēr problēmu netrūkst, un cilvēki cieš. Tas zināmā mērā saistīts arī ar Šengenas jautājumu, un jāteic, tajā ko-pumā situācija ir smaga. Bijām cerējuši iestāties nākamgad, bet process ir apstājies ne mūsu vainas dēļ. Tagad meklējam citus ceļus, kā to risināt.

Jā, Krievijas vēstnieks Latvijā iz-teicās, ka nebūtu ieteicams valdībā uzņemt TB/ LNNK, jo tas ietekmēs valstu attiecības. Te gan gribu atzīmēt, ka ne jau viņš noteiks valdības veidošanu un ne jau koalīcijas partnera izvēle var negatīvi ietekmēt mūsu attiecības. Ja abas puses būs pragmatiskas, varēsim panākt progresu valstu attiecībās.

Domāju, ka arī tēvzemieši neiebildīs pret līguma noslēgšanu, it īpaši ņemot vērā, ka līgums, kas daudzi juristu izpratnē neatbilda Satversmei, bija pašu tēvzemiešu virzīts un tapa Guntara Krasta laikā.

Manuprāt, ikviens normāli domājošs pilsonis piekritīs, ka līgums jānoslēdz, un tam jānotiek tiesiskā ceļā. Kā politiķis un pilsonis uzskatu, ka līgums jānoslēdz par eksistējošām robežām, un to arī aizstāvēšu kā politiķis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
36

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
33

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi