Jau no vasaras vidus brīžam skaļāk vai klusāk, argumentēti vai populistiski izskan viedokļi par PVN vietējiem augļiem un dārzeņiem. Tātad tam, ko zemnieki izaudzē savos laukos un dārzos, ko ikdienā pērkam tirgos un veikalos. Vēsture liecina, ka samazināto 5% PVN likmi svaigiem dārzeņiem, ogām un augļiem uz pilotprojekta laiku ieviesa 2018. gadā. Zemkopības ministrija (ZM) pēc laika secināja, ka projekts bijis veiksmīgs, bet Finanšu ministrija iebilda, ka tas nav sekmīgs un ZM aprēķini par pozitīvo ietekmi ir interpretēti maldīgi. Tomēr valdība vienojās saglabāt samazināto PVN līdz 2023.gada beigām.
Veidojot nākamā gada budžetu, vairs nav plānots saglabāt samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Pēc garām diskusijām partijās panākta vienošanās, ka nodoklis nebūs 21%, bet 12%. Līdz ar to valsts budžetā būs jāatrod 16 miljoni eiro neiekasētās naudas. Izskan, ka varētu paaugstināt akcīzes nodokli. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija un citas lauksaimnieku organizācijas ar valdības piedāvājumu ir neapmierinātas. Kā sekas tam, ka nesaglabājas 5% likme, nozarē tiek uzsvērts, ka palielināsies ēnu ekonomika, neizpratne un neapmierinātība. Asociācija norāda – tas atkal veicinās ēnu ekonomiku, vietējie ražotāji samazinās ražošanas apjomus, jo nespēs konkurēt ar importa produkciju.
Un te sākas politika, kur svarīgākā dāvana vēlētājiem ir solījumi. Augļu un ogu audzētāji atgādina, ka zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un zemnieku savienības vēl nesen, būdams opozīcijā, pauda atbalstu nozarei, bija pret to, ka varētu mainīt nodokļa likmi. Biedrība atgādina, ka Zemkopības ministrija iepriekš ziņojumā valdībai secinājusi, ka “samazinātās likmes ieviešana ir attaisnojusies, jo ir devusi pozitīvu efektu uz augļkopības un dārzeņkopības nozari kopumā”. “Latvijas pircējs būs spiests ar savu maciņu atbalstīt kaimiņvalstu izaudzētu dārzeni un augļus. Iespējams, daudzos gadījumos pat domājot, ka iepērk pašmājās audzētu. Uzskatām, ka politiķiem, kuri pirms vēlēšanām ir devuši solījumu pārstāvēt mūsu nozares intereses, rūpējoties par sabiedrības labturību un ekonomikas izaugsmi, ir jābūt atbildīgiem. Vispirms uzņemoties atbildību par katru savu lēmumu un tā ietekmi,” norādījis biedrības “Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija” pārstāvis Uldis Jaunzems, bet biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons skaidro: ”Nodokļu atšķirība starp Latviju un importa produktu veicināja stabilas pozīcijas pelēkā tirgus darboņiem, faktiski diktējot produktu cenas tirgū. Ņemot vērā šos faktus, ceram, ka nozare netiks pakļauta kārtējiem nodokļu eksperimentiem.”
Lai cildinātu lauksaimniecības nozari un produktus, “Zemnieku saeima” uzsākusi informatīvu kampaņu “Mūsu zemes spēks”. Tiek atgādināts, ka Latvijā ir viens no zemākajiem izmantotajiem augu aizsardzības līdzekļu apjomiem Eiropā, aptuveni 2-3 reizes zemāks nekā vidēji, kas tiešā veidā ietekmē pārtikas tīrību. 90% vietējo produktu atliekvielas nav atrastas vispār, pārējos 10% – cilvēkiem drošos daudzumos. Par to, ka pārtikas produkti tiek ražoti ilgtspējīgi, liecina arī tas, ka lauksaimniecības sektors kopš 1990. gada siltumnīcefekta gāzu emisijas mazinājis par vairāk nekā 50%. Zemnieki skaidro, kā saimnieko, kādu dod pienesumu valsts ekonomikā.
Viss skaidri un pareizi. Tā kā dzīvojam valstī, kur reti kas nebalstās uz projektos piesaistītu finansējumu, varbūt pat lieki piebilst, ka kampaņu “Mūsu zemes spēks” finansē Zemkopības ministrija. “Zemnieku saeima” ir tieša – ja tuvāko dienu laikā netiks rasts risinājums, lai saglabātu samazināto 5% PVN likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām, kādam no lēmumu pieņēmējiem būs jāuzņemas politiskā atbildība. Zinām, ka uz to politiķi nav naski. Lai gan var jau atrast vienu vainīgo, kamēr pārējie nobalso, kā vajag.
Kas man kā patērētājam no visas jezgas? Vai vietējo audzētāju ogas un dārzeņi patiesi vasarā maksāja tikpat, cik ievestie? Tas, kurš vasarā pirka kaut vai zemenes, kartupeļus, kāpostus, labi zina atbildi. Neatbildēts aizvien paliek jautājums, ko iegūst patērētājs. Un te derētu skaidri skaitļi. Arī par to, cik Latvijā izaudzē, cik ieved, kādas kurš prasa cenas. Tas patiesi būtu gan sabiedrību, gan lēmējvaru izglītojoši. Runas, ka valsts atbalsts par mazu, nekad nebeigsies. Prasot vienmēr var dabūt kaut mazumiņu.
Komentāri