Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Latvijas augļi un dārzeņi uz Saeimas galda

Sarmīte Feldmane
10:36
27.11.2023
11

Jau no vasaras vidus brīžam skaļāk vai klusāk, argumentēti vai populistiski izskan viedokļi par    PVN vietējiem augļiem un dārzeņiem. Tātad tam, ko zemnieki izaudzē savos laukos un dārzos, ko ikdienā pērkam tirgos un veikalos. Vēsture liecina, ka samazināto 5% PVN likmi svaigiem dārzeņiem, ogām un augļiem uz pilotprojekta laiku ieviesa 2018. gadā. Zemkopības ministrija (ZM) pēc laika secināja, ka projekts bijis veiksmīgs, bet Finanšu ministrija iebilda, ka    tas nav sekmīgs un ZM aprēķini par pozitīvo ietekmi ir interpretēti maldīgi. Tomēr valdība vienojās saglabāt samazināto PVN līdz 2023.gada beigām.

Veidojot nākamā gada budžetu, vairs nav plānots saglabāt samazināto    PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Pēc garām diskusijām partijās panākta vienošanās, ka nodoklis nebūs    21%, bet 12%.    Līdz ar to valsts budžetā būs jāatrod 16 miljoni eiro neiekasētās naudas. Izskan, ka varētu paaugstināt akcīzes nodokli.  Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija un citas lauksaimnieku organizācijas ar valdības piedāvājumu ir neapmierinātas. Kā sekas tam, ka nesaglabājas 5% likme, nozarē tiek uzsvērts, ka palielināsies ēnu ekonomika, neizpratne un neapmierinātība. Asociācija norāda – tas atkal veicinās ēnu ekonomiku, vietējie ražotāji samazinās ražošanas apjomus, jo nespēs konkurēt ar importa produkciju.

Un te sākas politika, kur svarīgākā dāvana vēlētājiem ir solījumi. Augļu un ogu audzētāji atgādina, ka zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un zemnieku savienības vēl nesen, būdams opozīcijā, pauda atbalstu nozarei, bija pret to, ka varētu mainīt nodokļa likmi. Biedrība atgādina, ka Zemkopības ministrija iepriekš ziņojumā valdībai secinājusi, ka “samazinātās likmes ieviešana ir attaisnojusies, jo ir devusi pozitīvu efektu uz augļ­kopības un dārzeņkopības nozari kopumā”.  “Latvijas pircējs būs spiests ar savu maciņu atbalstīt kaimiņvalstu izaudzētu dārzeni un augļus. Iespējams, daudzos gadījumos pat domājot, ka iepērk pašmājās audzētu. Uzskatām, ka politiķiem, kuri pirms vēlēšanām ir devuši solījumu pārstāvēt mūsu nozares intereses, rūpējoties par sabiedrības labturību un ekonomikas izaugsmi, ir jābūt atbildīgiem. Vispirms uzņemoties atbildību par katru savu lēmumu un tā ietekmi,” norādījis biedrības “Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija” pārstāvis Uldis Jaunzems, bet biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons skaidro: ”Nodokļu atšķirība starp Latviju un importa produktu veicināja stabilas pozīcijas pelēkā tirgus darboņiem, faktiski diktējot produktu cenas tirgū. Ņemot vērā šos faktus, ceram, ka nozare netiks pakļauta kārtējiem nodokļu eksperimentiem.”

Lai cildinātu lauksaimniecības nozari un produktus, “Zemnieku saeima” uzsākusi informatīvu kampaņu “Mūsu zemes spēks”. Tiek atgādināts, ka Latvijā ir viens no zemākajiem izmantotajiem augu aizsardzības līdzekļu apjomiem Eiropā, aptuveni 2-3 reizes zemāks nekā vidēji, kas tiešā veidā ietekmē pārtikas tīrību. 90% vietējo produktu atliekvielas nav atrastas vispār, pārējos 10% – cilvēkiem drošos daudzumos. Par to, ka pārtikas produkti tiek ražoti ilgtspējīgi, liecina arī tas, ka lauksaimniecības sektors kopš 1990. gada siltumnīcefekta gāzu emisijas mazinājis par vairāk nekā 50%. Zemnieki skaidro, kā saimnieko, kādu dod pienesumu valsts ekonomikā.

Viss skaidri un pareizi. Tā kā dzīvojam valstī, kur reti kas nebalstās uz projektos piesaistītu finansējumu, varbūt pat lieki piebilst, ka kampaņu “Mūsu zemes spēks” finansē Zemkopības ministrija.  “Zemnieku saeima” ir tieša – ja tuvāko dienu laikā netiks rasts risinājums, lai saglabātu samazināto 5% PVN likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām,    kādam no lēmumu pieņēmējiem būs jāuzņemas politiskā atbildība. Zinām, ka uz to politiķi nav naski. Lai gan var jau atrast vienu vainīgo, kamēr pārējie nobalso, kā vajag.

Kas man kā patērētājam no visas jezgas? Vai  vietējo audzētāju ogas un dārzeņi patiesi vasarā maksāja tikpat, cik ievestie? Tas, kurš vasarā pirka kaut vai zemenes, kartupeļus, kāpostus, labi zina atbildi. Neatbildēts aizvien paliek jautājums, ko iegūst patērētājs. Un te derētu skaidri skaitļi. Arī par to, cik Latvijā izaudzē, cik ieved, kādas kurš prasa cenas. Tas patiesi būtu gan sabiedrību, gan lēmējvaru izglītojoši. Runas, ka valsts atbalsts par mazu, nekad nebeigsies. Prasot vienmēr var dabūt kaut mazumiņu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
36

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi