Latvija beidzot ir pirmajā vietā pasaulē – diemžēl tikai saslimšanas un inficēšanās ziņā. No trešdienas, 20. oktobra, “Covid-19” slimniekus uzņem arī Cēsu slimnīca.
Savukārt vakcinēto joprojām mums ir vismazāk Eiropā, nupat tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir pilnībā vakcinēti, un par šo pēdējo vietu sarakstā varam “cīnīties” ar nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm – Bulgāriju un Rumāniju. Latvijas sabiedrība nosacīti sašķēlusies divās pretējās nometnēs – par un pret vakcīnām. Daļa iedzīvotāju visā vaino valdību, mazāk pārmetumu tiek veltīti Saeimai, bet ļoti daudzi uzskata, ka mēs paši par notiekošo neesam atbildīgi, jo “valdība taču ir tik slikta”.
Mājsēdi jeb “lokdaunu”, kā daudzi to sauc, kas sākas šodien, cilvēki neesot pelnījuši, jo brīvība nozīmējot brīvu izvēli, tātad darīt to, ko gribas. Citiem vārdiem sakot, mums ir tiesības, bet valstij – tikai pienākumi un atbildība. Tomēr, lai ko mēs arī teiktu vai domātu, manuprāt, cilvēku attieksme pret savu valsti ļoti ietekmē arī to, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi notiek inficēšanās ierobežošana. Tādēļ, manuprāt, ir vietā salīdzinājums ar iedzīvotāju uzskatiem kaimiņos, Krievijā, kur pilnībā vakcinējušies vien aptuveni divdesmit procenti iedzīvotāju. Gan jāatgādina, ka Krievija ir prezidentāla valsts atšķirībā no Latvijas, kas ir parlamentāra valsts un kurā valdībai nav likumdevēja tiesību – proti, likumprojektus mūsu valstī apstiprina Saeima (parlaments). Droši vien arī jāatceras, ka valdībā ir pārstāvēti koalīcijas partiju politiķi un ka nereti valdība lemj par kaut ko vienu, bet to pašu partiju deputāti Saeimā lemj citādi.
Tātad jautājums, ko domā Krievijas Federācijas iedzīvotāji un vai viņu uzskati līdzinās mūsu uzskatiem? Dati ir no sabiedriskās domas izpētes jeb aptauju un socioloģisko pētījumu organizācijas, Levadas centra, oktobra publikācijām, kas Krievijā jau pasludināts par ārvalstu aģentu. Tas savukārt nozīmē to, ka Krievijā publicēt, piemēram, rakstus ar atsauci uz Levadas centra pētījumiem ir visai bīstami, jo arī tā var nokļūt ārvalstu aģentu sarakstā, pret kuriem jebkurā brīdī var sākt krimināllietu.
Vairākās Levadas centra mājaslapas publikācijās oktobrī tiek analizēti Krievijas iedzīvotāju uzskati pašiem par sevi un dažādām valsts institūcijām. Interesanti, ka 44 procenti aptaujāto uzskata, ka ir demokrāti un ka viņu uzskati ir demokrātiski (pirms trīs gadiem tādu bija 41 procents), turklāt pilnīgi pārliecinātu demokrātu no šiem 44 tagad ir 12 procenti. 47 procenti teic, ka viņiem nav demokrātisku uzskatu (pirms trīs gadiem tādu bija 38 procenti), un viņu vidū ir palielinājies arī to skaits, kas apgalvo, ka ir pilnīgi antidemokrāti. Vairāk demokrātiski noskaņoto ir jauniešu vidū. Savukārt kreisos, sociālistiskos uzskatos esot tikai 18 procenti, un vislielākais atbalsts kreisajiem uzskatiem ir vecuma grupā virs 55 gadiem.
Runājot par t.s. sabiedriskajām un valsts institūcijām, visvairāk iedzīvotāju uzticas armijai (61 procents), prezidentam (53 procenti), specdienestiem (45 procenti), baznīcai un reliģiskām organizācijām (40 procenti), un labdarības organizācijām (36 procenti).
Protams, uzreiz var sacīt, ka mums Latvijā prezidentam ir ļoti zems reitings, bet vēlreiz jāatceras, ka Putinam pieder vara un ka aptaujas Latvijā rāda, cik liela sabiedrības daļa ilgojas pēc “stingrās rokas”.
Krievijā vismazāk iedzīvotāju uzticas politiskajām partijām (17 procenti), lielajam biznesam (18 procenti), arodbiedrībai (20 procenti), Valsts Domei un Federācijas padomei (25 procenti). Turklāt četru gadu laikā uzticība galvenajām valsts institūcijām ir kritusies: prezidentam no 71 līdz jau minētajiem 53 procentiem, politiskajām partijām, kurām uzticība jau bija zema, tā pazeminājusies vēl par diviem procentiem līdz minētajiem 17.
Izteikts ir arī noskaņojums pret citādi orientētajiem jeb LGTB: 59 procenti uzskata, ka viņu tiesības jāsamazina, tās nedrīkst būt tādas pašas kā pārējiem.
Savukārt uzticība Putinam Krievijā ir gandrīz nemainīgi augsta pēdējos divos gados: 47 procenti uzskata, ka Putinam jābūt prezidentam arī pēc 2024. gada, un tikai 42 procenti domā, ka viņam tad nav jāpaliek prezidenta postenī.
Ar vārdu sakot, sabiedrības polarizācija turpinās, pretrunas uzskatos pieaug, jo citās aptaujās vairākums atzīst, ka dzīve kļuvusi grūtāka, nabadzīgāka un tml., bet Putins joprojām vairākuma acīs ir labs un pareizs prezidents. Acīmredzot cilvēki savu ikdienas dzīvi nesaista ar prezidenta nostājām un lēmumiem.
Protams, “Covid-19” ir “iznesis virspusē” nerisinātos un neatrisinātos jautājumus jebkurā sabiedrībā, un augsta iedzīvotāju uzticība joprojām ir Ziemeļvalstīs, bet citviet Eiropā tāpat ir protesti, neapmierinātība un notiek radikālu grupējumu akcijas. Turklāt izpratne, kas ir kreiss un labējs, kas ir demokrātija un cilvēktiesības, dažādās valstīs atšķiras. Krievija jau labu laiku ir deklarējusi, ka ir demokrātiska valsts, bet tai ir īpašā demokrātija, jo ir īpaša vēsture un attīstība. Tā teikt, balts pie mums ir balts, bet ar īpašu nokrāsu.
Arī Latvijā ļoti bieži daudzi jēdzieni tiek skaidroti atšķirīgāk nekā citviet Eiropā un, piemēram, jēdziens “kreiss” bieži tiek asociēts ar “krievisks”.
Domāju, Latvijas un Krievijas sabiedrības uzskatu un pārliecību lielā līdzība mums vienkārši ir bīstama un liecina par padomju okupācijas laika ideoloģijas joprojām lielo ietekmi mūsu prātos. Galu galā cilvēki ir atbildīgi par savu izvēli, un mājsēde diemžēl ir tikai izvēles sekas.
Komentāri