Zolitūdes traģēdijas Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija darbojas jau mēnesi. Solījumu bijis daudz, katram gadījumam (lai nelabvēļi neapstrīdētu tās darbošanos) vēlreiz pārvēlēta tās vadība un izskanējis arī paziņojums par tās darbības atklātumu. Tiesa gan, Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā 5.(3) pants paredz, ka “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi fiksē fonogrammā, pēc kuras raksta stenogrammu. Fonogrammu un stenogrammu pievieno komisijas sēdes protokolam” . Tā teikt, tās sēdes nemaz tik slepenas nav paredzētas, bet dubultas atklātības garantijas, tāpat kā komisijas vadības vēlreizēja apstiprināšana darbam par sliktu nevarētu nākt. Gan jāatzīst, ka pašlaik vēl nav, ko atklāt, jo komisijai nav pat darba plāna.
Protams, pirms vēlēšanām un arī pirmajā ievēlēšanas skurbulī ne viens vien solīja noskaidrot “visu patiesību” par Zolitūdes traģēdiju un panākt, ka visi vaininieki tiks sodīti. Tagad arī viskvēlākie solītāji pamazām apjauš, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisijai nav vēlreiz jādara izmeklētāju un ekspertu darbs un komisija to nemaz arī nespēj. “Izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2012. gada 21. novembrī notikušās traģēdijas Zolitūdē cēloņus un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām, minētās traģēdijas seku novēršanā un noteikt, ka tā izveidojama uz divpadsmit mēnešiem,” teikts lēmumā, ko Saeima apstiprināja 11. novembrī balsojot. Tātad pirmām kārtām ir jāsaprot, vai ir jāgroza likumi un normatīvie akti vai arī problēma slēpjas iespējā šos likumus un normatīvus neievērot. Otrkārt, jāizvērtē, ko valsts un pašvaldību iestādes no vajadzīgā jau ir vai nav izdarījušas un ko pat negrasās darīt. Treškārt, protams, ir jāpārskata likumu, normatīvu un dažādu rīcību kopums, lai būtu pilnīga skaidrība, kas kuram darāms lielu nelaimju gadījumos. Un, protams, var ik pa laikam prasīt atskaiti no Ģenerālprokuratūras par paveikto un to, kā virzās izmeklēšanas process. Jāteic, ka no aprīļa līdz oktobrim ieskaitot Ministru kabinetā (MK) ir notikušas trīs sanāksmes ar premjeres, valsts institūciju vadošo amatpersonu, NVO un cietušo pārstāvju piedalīšanos. Ir arī Pārresoru koordinācijas centra (PKC) ziņojums, kas MK izskatīts 12. novembrī. Sanāksmju protokoli, PKC ziņojums un citi materiāli ir pieejami MK mājaslapā, tos var izlasīt katrs, kurš vēlas uzzināt, kas ir vai nav izdarīts. Paveikts ir diezgan daudz, un to atzīst arī cietušo pārstāvji, kas piedalījās šajās sanāksmēs. Diemžēl pirmajā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas atklātajā sēdē izskatījās, ka vairums komisijas deputātu ar šiem materiāliem nav iepazinušies. Ja deputāti izdarītu šo vienkāršo darbu, par kuru, starp citu, saņem papildu samaksu no mūsu maksātās nodokļu naudas, tad viņiem ātri kļūtu skaidrs, ka, piemēram, Labklājības un Veselības ministrija ik pa laikam vēlas viena otrai uzvelt atbildību par kādu jautājumu jeb, vienkāršāk sakot, cenšas tikt vaļā no dažu jautājumu risināšanas. Tāpat deputāti arī saprastu, ka jautājums par partnerattiecību likumu, kas jau kļuvis par “karsto kartupeli” likumdevēja varas gaiteņos, nav tikai un vienīgi jautājums par homoseksuālu pāru attiecību juridisko tiesību un pienākumu noformēšanu, bet tas ir ļoti sāpīgs jautājums cietušo un bojā gājušo oficiāli nereģistrētajām otrajām pusēm, un ka MK sanāksmēs par to runāts ne reizi vien. Kā zināms, risinājuma joprojām šim jautājumam nav. Nupat kļuvusi redzama vēl kāda problēma – cilvēkiem, kuri Zolitūdes “Maxima” drupās zaudējuši tuviniekus vai cietuši paši, pēc jaunā gada valsts vairs neapmaksās nepieciešamo ārstēšanu, medikamentus, sociālo rehabilitāciju un psihologu pakalpojumus.
Neatrisināto jautājumu sarakstu varētu turpināt, bet svarīgākais ir, vai Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti gribēs šīs problēmas saskatīt un atrast tām risinājumu. Viena lieta ir dižoties TV kameru priekšā ar izrieztu krūti un skaļi runāt, kā tūlīt, tūlīt visi tiks atmaskoti un saukti pie atbildības, bet pavisam kas cits ir darīt ikdienas darbu, kas slavas spožumu nenes. Sallija Benfelde
Komentāri