Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Katram ir vārda diena

Sarmīte Feldmane
19:05
23.05.2021
561

Sestdien Latvijā Kalendāros neierakstīto vārdu diena. Latvieši gadsimtiem bijuši vārda dienu svinētāji.

Eiropā vārda dienas atzīmēšana populāra ir Grieķijā, Spānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Ungārijā, Somijā, Igaunijā un vēl citās valstīs. Ik pa laikam Valsts valodas centrs izdod vārda dienu kalendāru, kurā iekļauj gan tradicionālos visos kalendāros ierakstītos vārdus, kuru ir ap tūkstoti, gan retāk sastopamos vārdus (aptuveni 4500). Valsts valodas centrs ierosināja 22.maijā kalendāros ierakstīt, ka tā ir diena, kad vārdu dienu svin tie, kuru vārdi nav atrodami tradicionālajā kalendārā.

Kā katra tradīcijai, arī vārda dienu svinēšanai ir sava vēsture. Tās pirmsākumi saistāmi ar agrīno kristiešu tradīciju katru dienu pieminēt kādu svēto. 18. gadsimtā Zviedrijā sāka izdot oficiālu vārda dienu kalendāru, kas ar laiku iedzīvojās arī citur, piemēram, Latvijā.

Latvijā pirmo reizi svēto kalendāru ar latviskiem vārdiem 1789. gadā papildināja vecais Stenders. Tajā bija minēts vairāk nekā simts latviešu personvārdu. Savukārt Rubenes mācītājs Har­ders no 1781. līdz 1790. gadam izdeva Vidzemes kalendāru, kurā līdzās citās Eiropas valstīs izplatītajiem vārdiem pirmo reizi bija atrodami arī apmēram 70 latviskas cilmes vārdi: Mīliņš, Mie­riņš, Laimīts, Gudriņš, Gaišuls, Glābiņš, Labdars, Tais­niņš, Strā­duls, Bezbailis, Lēnprā­tulis, Dievbītiņš, Dievkāriņš, Lab­klājīte, Mēlvaldīte, Pastāvule, Dievklausīte, Klusīte, Žēlīte, Šķīstula un citi.

Gadi gāja, mainījās varas, arī personvārdi. Cilvēki priecājās vārda dienās. Tad padomju iekārta vārda dienu svinēšanu pasludināja par sociālisma ideoloģijai naidīgu, tā traucē komunisma celt­niecību. Tika norādīts, ka padomju cilvēkam priecīgi jāsvin tikai sava dzimšanas diena, padomju apbalvojumu un ordeņu piešķiršana, darba jubilejas, laulības un bērnu piedzimšana. Pa­domju okupācijas sākuma gados kalendāros vairs nedrukāja vārda dienas, bet baznīcām aizliedza publicēt kristāmvārdu “listes”. Vārda dienas tāpat neaizmirsa. Svinēja klusāk, ja vien varēja. Ne vienmēr tā iznāca. Tā 1952. gada 2.septembrī “Cēsu Starā” publicēta informācija “Kavē kulturālo darbu”. Tajā teikts: “Rā­muļos deju pulciņa vadītāja, skolotāja un komjaunatnes organizācijas sekretāre b. Bitmete neierodas uz mēģinājumiem. Starp ciema kultūras dzīves dalībniekiem viņu redz reti, toties ikkatrās vārda dienas svinībās vienmēr labprāt ierodas.” 1953.gada 24.oktobrī rakstā “Nav traucējams” kolhoza “Parīzes Komuna” lopkope sūdzas: “Pagājušajā mēnesī manas grupas govij Dacei auga kāja. Uzaicināju kolhoza vetsanitāru b. Brenci, lai nāk apskatās un izraksta zāles. Vetsanitars atnāca, apskatīja govi un pavēlēja to turēt kūtī. Aizejot apsolījās izrakstīt zāles. Pagāja trīs nedēļas, bet recepti es nesagaidīju. Piezvanīju b. Brencim un uzaicināju pie otras slimās govs Dores. Saņēmu šādu atbildi: “Ņem slimo govi pie ragiem un ved uz Priekuļu ambulanci. Tā kā mani vairs netraucē.” Gribēju iebilst, bet viņš bija jau nometis telefona klausuli. Nu, protams, kā tad drīkst traucēt vetsanitaru Brenci, ja viņš iepriekšējā vakarā bijis vārda dienas svinībās un nu mokās ar paģirām.” Lieki piebilst, ka Brenča lietu izskatīja kolhoza valde. Vārda dienu svinēšanas apkarošana beidzās līdz ar Staļina nāvi.

Nav gan dzirdēts, ka kāds cilvēkbērns būtu palicis bez vārda. Tas viens no vecāku pirmajiem pienākumiem. Kādu vārdu izvēlēties, tas tikai pašu ziņā. Protams, arī vārdu mode mainās. Kalendāros pārlasot vārdus, ne reizi vien rodas izbrīns par kādu neierastu vārdu, bet tas, izrādās, reiz bijis populārs. Pasaule kļūst aizvien atvērtāka, arī vecāki atvasēm izvēlas cittautu vārdus, vērtē, kā vārds skanēs angliski vai citās valodās.

Pirmie, kuri saskaras ar vecāku izvēli, ir dzimtsarakstu nodaļu darbinieki. Līgatnes Dzimtsa­rakstu nodaļas vadītājas vietniece Līvija Andersone atzīst, ka vecāki visbiežāk par to, vai bērna vārds ir vai nav kalendārā, nedomā. “Ja vārds patīk, to izvēlas. Mode, protams, pastāv, to ietekmē filmas, populāri cilvēki. Pēdējos gados no interesantiem vārdiem esmu reģistrējusi Kimu, Klīvu, Aleksiru. Viena ģimene dēlam deva vārdu Ramona,” pastāsta L.Andersone un uzsver, ka situ­ācijās, kad ir kādas neskaidrības, sazinās ar Valsts valodas centru. Jautājumi parasti ir par vārdu galotnēm.

Šodien Valsts valodas centra paplašinātajā vārda dienu sarakstā ir Ernestīne, Ingmārs, Ak­velīna Akilina, Akulina, Akuļina, Akve­lina, Akvilina, Akvilīna, Avelina, Avelīna, Erneste, Ernestina, Er­nestīna, Ernestine, Ingemāra, In­gemars, Ingemārs, Ingmāra, Ing­mars, Ingomars, Inmārs. Atliek vien svinēt un būt lepnam par vecāku doto vārdu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
20

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
32

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
34
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
35

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
40

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi