“Tas bija jāizdara, tas ir pareizi un taisnīgi,” tā domā lielākā daļa Saeimas deputātu, kas galīgajā lasījumā pieņēma likumu par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai, kas paredz 40 miljonu eiro izmaksāšanu 10 gadu laikā ebreju kopienas organizācijām.
Gan jau esmu galīga muļķe politiskos, finansiālos un daudzos citos jautājumos, bet es nekautrējos to atzīt. Cilvēks nevar zināt visu, īpaši jau tajās lietās, kur patiesība tiek argumentēta garos tekstos, smalkos izteicienos, piesaucot likumus, starptautiskās vienošanās un galvenais – citu valstu prasības vai rīcību. Latvijā šī lēmuma pieņemšana kavējusies 15 gadus, Igaunijā un Lietuvā tas noticis jau agrāk.
Var jau būt, ka tas ir pareizi, ka tā vajadzēja. Varbūt manu un, pieļauju, daudzu citu neizpratni, iekšēju protestu raisa formulējums “par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem”. Kurš man izskaidros, kādus argumentus atradīs, lai pierādītu, ka Latvija, Latvijas tauta vainojama holokaustā? Es tur neredzu nekādu loģiku! Vai vienīgie cietēji tajā murgā, ko saucam par 2.pasaules karu, bija ebreji? Citu tautību cilvēki, paši latvieši nezaudēja neko? Labi, ka lielākā daļa no tiem, kas atgriezās no kara, no izsūtījuma, nepieredz šo, manuprāt, klajo netaisnību. Viņi toreiz par saviem zaudētajiem īpašumiem, arī vienīgo pajumti pat iepīkstēties nedrīkstēja. Arī tad, kad Latvija atguva neatkarību, atgūt varēja to, kas vēl saglabājies, lai arī citu ļaužu apsaimniekots. Ja īpašums bija gājis bojā, nekādas kompensācijas taču nemaksāja. Savā ziņā laimes spēle.
Esmu par to, lai visi, kas cietuši, kaut ko zaudējuši, runā, stāsta, ceļ pieminekļus, uzņem filmas, raksta grāmatas, veido piemiņas vietas. Tas ir vajadzīgs, saprotams un pieņemams! Bet kādēļ vajadzīga jauna netaisnība? Vai tās mums par maz bijis?
Vai, runājot par pieņemto likumu, labāk nebūtu bijis to formulēt tā, lai neaizskartu pārējo cietušo jūtas? Neaizskar naudas daudzums, aizskar attieksme. Vai tā nedomā tie, kas likumu pieņēma? Bet ja nu viņi citādi nevarēja? Ir jau ir zināms, ka jautājumu izskatīt un lēmumu pieņemt mudināja gan ASV, gan Izraēla. Tad nu ļoti gribētos, lai arī man paskaidro, kas notiktu, ja mēs nepadotos spiedienam, ja jautājumu skatītu pēc būtības, ne kādu aprēķinu dēļ. Neziņa un neizpratne uzticību varai grauj, un par kādu vēlētāju atkal mazāk.
Komentāri