Trešdiena, 15. janvāris
Vārda dienas: Fēlikss, Felicita

Karš un “īpašā misija”

Sallija Benfelde
14:07
09.06.2022
17

Karš Ukrainā ir nežēlīgs un baiss, nereti ukraiņi saka, ka Krievijas armija savā zvēriskumā pārspēj pat hitleriešus Otrā pasaules kara laikā.

Pēc Ukrainas amatpersonu aplēsēm Mariupolē Krievijas uzbrukumā nogalināti aptuveni 22 000 mierīgo iedzīvotāju. Pilsēta ir faktiski sagrauta, taču tajā joprojām atrodas vairāk nekā 100 000 cilvēku. Pilsētā nav ūdens un nedarbojas kanalizācija, tādēļ pastāv ļoti augsts holeras epidēmijas risks. Mariupole ir kā liela koncentrācijas nometne, kurā par niecīgu pārtikas devu iedzīvotājus piespiež novākt drupas, bet daudzi to neiztur pat divas dienas, jo darbs fiziski ir ļoti grūts, turklāt skati, kas atklājas, novācot gruvešus, stindzina asinis, un trūdošo līķu smaka ir neizturama. Epidēmijas draudi ir vēl vairākās Krievijas armijas daļēji vai pilnībā okupētajās pilsētās.

Ukrainā okupācijā nonākušas 3620 apdzīvotās vietas, Melnajā jūrā mīnēti kuģu ceļi, jūrā atrodas pieci lielie Krievijas desanta kuģi.
Okupanti zog un laupa visu, sākot no apakšveļas, konserviem suņiem un kaķiem un beidzot ar metālu un graudiem.

Tikmēr Francija, Vācija, Itālija un vēl dažu valstu politiķi joprojām runā par Krievijas nepazemošanu un Putina “sejas saglabāšanu”. Un, protams, izliekoties nepamanām, ka Ukraina ir kā vairogs starp Rietumiem un Krieviju. Tiesa gan, pat nepieminot starptautiskas konvencijas un līgumus par suverenitāti un neatkarīgu valstu tiesībām uz savu teritoriju, neatbildēti paliek vairāki jautājumi.
Proti, vai Rietumvalstis tiešām domā – ja ukraiņi izdzīs okupantus no savas valsts, tie tiks atspiesti līdz robežai, vai Krievija neturpinās šaut no savas teritorijas, kamēr tai vien pietiks jebkādu raķešu un artilērijas?

Kādēļ Rietumvalstis domā, ka, Ukrainai piekāpjoties un atdodot Krievijai daļu savas teritorijas, Krievija ne tikai pārtrauks karu, bet neatkārtos šantāžu un iebrukumus pēc ilgāka vai īsāka laika posma, līdzko izdosies attapties un atkopties?

Un visbeidzot – kas liek ticēt tam, ka Krievija beidzot ievēros kādu līgumu vai vienošanos? Līdz šim tas nav noticis un Krievija ir pārkāpusi visu, ko vien vispār ir iespējams pārkāpt. Vai tiešām Rietumvalstis sāk domāt par Ukrainas ziedošanu mīļā miera labad un uzskata, ka tādā veidā sevi pasargās?

Klausoties un lasot Rietumvalstu politiķu idejas par piekāpšanos Putinam, manuprāt, ļoti interesantas pārdomas, pārlasot dažādus vēstures avotus, sociālajos tīklos ir paudis vēsturnieks Valdis Klišāns, nupat iznākušās saistošās un viegli lasāmās grāmatiņas “Ievads Ukrainas vēsturē” autors. Viņš tīmekļvietnēs rakstījis par t.s. “Romeju impēriju” jeb Austrumromas impēriju, dēvētu arī par Bizantiju. Tā bija grieķiski runājošās Senās Romas impērijas turpinājums, kas ar nelieliem pārtraukumiem pastāvēja no 5. gadsimta līdz pat 15. gadsimta vidum, kad tās paliekas iekļāva Osmaņu impērijā.

Lūk, citāti no V.Klišāna ierakstiem sociālajās vietnēs:
*Ciešanu pienākums un sava “dvēseliskuma” apziņa – grieķi, kas sevi sauca “romejiem” (romiešiem) uzsvēra, ka Dievs viņiem uzlicis īpašus pārbaudījumus – dzīvot līdzās neticīgajiem (musulmaņiem) vai pat to varā. Līdz ar to romejiem esot īpaša dvēseliska misija kristīgajā pasaulē, kādas nav Rietumu kristiešiem, kurus nekas neapdraudot. Romeji esot kristīgās Eiropas glābēji, tāpēc Rietumi ir parādā romejiem, tomēr “franki” un pāvests mūžīgi ir nepateicīgi attiecībās ar grieķiem.
* Pagātne ir svarīgāka par nākotni. Lai gan romeju impērija kopš Justiniāna laikiem 6. gadsimtā nemitīgi saruka līdz vidusmēra valsts lielumam, bet beigu beigās līdz Konstantinopoles jeb “Otrās Romas” pilsētas mērogiem, grieķu autori nemitīgi runā par romeju impēriju pasaules mērogos. Kristīgās impērijas atjaunošana un tās idejas uzturēšana ir tāds mērķis, kura sasniegšanai visi līdzekļi labi, pat visnelietīgākie un zemiskākie, piemēram, slepeni rīdīt kaimiņtautas vienu pret otru, politisku motīvu vadīta slepkavošana, sazvērestību rīkošana citās zemēs. Impērijas dēļ “romeju armija un tauta vienmēr ir vienoti”.
* Imperators jeb basilejs atrodas pāri visai sabiedrībai. Ar Dieva gādību viņš ir nekļūdīgs, vieds, esošā brīža basilejam neviens nevar un nedrīkst līdzināties. Konstantinopoles patriarham jārespektē basileja griba un nostāja ne tikai laicīgās politikas, bet pat teoloģiskos jautājumos. Basileja galma aizkulisēs tālu no tautas acīm notiek nepārtraukta cīņa par varu, reti kad valdošajam basilejam ir varas mantinieki. Pasludināt mantinieku nozīmē viņu priekšlaicīgi nogalināt. Tikai atsevišķos romeju vēstures posmos valda dinastija. Par basileju visbiežāk kļūst stiprākais (viltīgākais, nežēlīgākais, ciniskākais). Viens basilejs tiek nodurts, cits noindēts, gāzto basileju dēli tiek kastrēti, varas pretendentiem un viņu dzimtas locekļiem izdurtas acis, nosūtīti uz klosteriem utt. Orģijas un izvirtība dziļos basileju personiskās dzīves kambaros. Kļūstot par basileju, gandrīz nepārprotami zināms, ka cilvēks agri vai vēlu ies bojā vardarbīgā nāvē.
*Nav Rietumos valdošā bruņniecības goda kodeksa. Neeksistē “godīgas cīņas”, “divkaujas jeb dueļa” un “varonības” kategorijas attiecībā pret indivīda rīcību. Attaisnojams viss, kas nes romejiem uzvaru un veicina impērijas atjaunošanu.
Manuprāt, paralēles ar kādreizējās Krievijas impērijas un tagadējās Krievijas Federācijas pamatnostādnēm ir acīmredzamas. Ir vērts padomāt, vai ne? Jo impērija sabruka, par spīti savas izredzētības apziņai.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Nauda un ilgtspēja

10:39
14.01.2025
10

Par naudu ir ne mazums visdažādāko ticējumu, pareģojumu, labu un sliktu stāstu. Tie vēsta, kā to piesaistīt, vairot un nepalaist vējā. Lai cik daža gadsimtos uzkrāta gudrība šodienas cilvēkam šķiet muļķīga, tā tomēr mudina vispirms domāt un tad rīkoties. Kaut vai padoms – no maka nedrīkst pēdējo santīmu atdot, lai velns maku nepiekakā. Saņemto naudu nevajag […]

Ja govis runātu…

10:38
13.01.2025
24

Vasaras sākumā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas skubina politiķus sarosīties kādām jaunām vēlētāja ausīm tīkamām iniciatīvām. Tā citkārt klusais zemkopības ministrs Armands Krauze kādā videorullītī stāsta, ka vispār jau būtu labi ņemt un samazināt pārtikas produktu cenas veikalos. Man jau šķiet, ka jābūt ļoooooti naivam, lai nopietni un ar gavilēm uztvertu šādus politiķu priekšvēlēšanu paziņojumus. Un minētais […]

Bīstamais scenārijs. Cerams, nepiepildīsies

10:37
13.01.2025
49

Krievijas nežēlīgais, pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās, katru dienu tiek ziņots par bojāgājušiem un ievainotiem cilvēkiem. Piemēram, 8. janvārī Za­po­rižjē Krievijas armijas uzbrukuma laikā tika ievainoti 113 iedzīvotāji, diennaktī apgabalā okupanti veica 333 triecienus 12 apdzīvotās vietās. Šogad gandrīz katru dienu notiek triecieni ar raķetēm un droniem pa Kijivu. Patiesībā situācija Ukrainā kļūst aizvien sliktāka, […]

Atpakaļ ritmā

16:02
10.01.2025
26

Svētki pagājuši, garās brīvdienas tāpat – klāt jauns gads, un visiem nākas atgriezties ierastajā ritmā gan darbos, gan skolās. Ir diezgan izplatīta parādība, ka tieši pēc Ziemassvētkiem un Jaunā gada sagaidīšanas cilvēki kļūst nomāktāki, ikdiena šķiet daudz pliekanāka, jo ir sajūta, ka vēl priekšā tik gara ziema un īsti nav nekā, ko gaidīt, kam gatavoties. […]

Nulles iecietība pret ātruma pārkāpējiem. Bet kā pret pašas institūcijas darbu?

16:01
10.01.2025
1050
2

Kad pār Satiksmes ministriju karājas ne tikai viens Damokla zobens, bet vairāki – “Rail Baltica” dzelzceļa tā arī nesāktās būvniecības ārkārtīgā sadārdzināšanās, lidsabiedrības “airBaltic” nebūšanas un kārtējā skatīšanās pēc valsts finansējuma, pasažieru vilcienu satiksmes lēnā virzība uz mūsdienīgo un nesenās ķibeles ar jaunajiem vilcieniem, daudzkārt pārsūdzētie pasažieru pārvadājumu konkursi – ministrija ir atradusi jomu, kurā […]

Viegli un rotaļīgi… iestrēdzis

10:59
07.01.2025
46

Nostāstus par to, kā mūsdienu tehnoloģijas taupa    laiku, spēkus un nodrošina iespējas dzīvot viegli un rotaļīgi, jo viss nepieciešamais ir dažu klikšķu vai skārienu attālumā, parasti noklausos ar tādu konservatīva cilvēka skepsi. Jo pašam ne reizi vien ir gadījies nokļūt virtuālā vadātāja veikli samudžinātā labirintā un stundām tajā maldīties tā vietā, lai vienkārši piezvanītu […]

Tautas balss

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
27
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
25
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Kāpēc tāda netaisnība?

10:42
13.01.2025
40
26
Aigars raksta:

“Otrdienas “Druvā” lasīju, ka uzņēmums “Kom-Auto” šoziem rūpīgi tīra no sniega ielas un ietves Cēsīs un arī paš­valdības lauku ceļus Vaives pagastā. Par to, protams, prieks, bet gribētos zināt, vai pašvaldības finansējums šoziem paredzēts tikai Cēsīm? Pie mums Raisku­mā pašvaldības ceļi nav tīrīti ne decembra, ne janvāra sniegotajās dienās! Kāpēc tāds dalījums? Cik zinu, pašvaldības […]

Cik pieliek, tik atņem

16:03
10.01.2025
25
R. raksta:

“Valdība stāsta, kas šogad būs labāk, ka vairāk naudas paliks maciņā. Bet, ja paskatās otru pusi, to, cik nāksies izdot, skaidri saprotams, ka viss būs dārgāks. Degvielai nodoklis klāt, tas jau vien visu sadārdzinās, jo mūsdienās nekas nav iespējams bez pārvadājumiem. Kopumā jau nevar teikt, ka slikti dzīvojam, ja paskatāmies uz pirmssvētku rindām veikalos, tikai […]

Gribas zināt, vai palīdzēts

16:03
10.01.2025
18
L. raksta:

“Priecājos, ka akcijā “Dod pieci” savāca tik lielu ziedojumu summu un varēs palīdzēt daudziem slimniekiem. Taču gribētos, lai, atskaitoties, kā izlietots saziedotais, ne tikai pasaka, kam tas iedots, bet arī to, vai cilvēku dotais patiesi sniedzis palīdzību un vai slimnieku veselība uzlabojusies,” priekšlikumu izteica L.

Sludinājumi