Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kaitīgs, nekaitīgs!?

Sarmīte Feldmane
16:06
28.06.2017
12

Jāņu ugunskuru liesmas izplēnējušas rītausmas debesīs. Kāds neapdomīgais apsvilinājies, jo nesaprata, ka var uzpūst vējš, un tas parasti pūš, kur iedomājas. Tam arī var iepatikties paspēlēties ar ugunskura pelniem. Un blakus ziedošā maijrozīte no rīta kā miglu apbērta. Bet ugunskurā taču kurināja mal­ku. Tā notiek, un neviens nedomā, ka ugunskurā dedzinātais kādam varētu kaitēt. Kaut kas jau gaisā nokļūst gan, to noliegt nevar.

Gadu desmitus savukārt tiek stāstīts, ka to, kas lieks, nedrīkst dedzināt, jo gaisā izdalās indes. Pilsētā arī rudens lapu un zaru ugunskurus kurināt nav atļauts. Iemesls zināms, iemācīts jau skolā – tiek nodarīts kaitējums videi un cilvēku veselībai. Velti pieminēt, ka kāds uzdrošinātos sadedzināt plastmasas pudeles, maisiņus vai kādu nevajadzīgu bondzeli, tad klāt būs dabas sargi un var tikt pie kārtīga soda. Viss šķiet tik pašsaprotams.

Ierasto sapratni daudziem saļodzīja ugunsgrēks Jūrmalā. Melni dūmi debesīs uznesa 23 tūkstošus tonnu plastmasas. Tie, kuri dzīvo turpat blakus, tika mierināti, ka nekas traks nav noticis, vējš visu draņķību aizpūta prom. Nepagāja ilgs laiks, kad jau skanēja cita ziņa – videi un veselībai nodarīts kaitējums. Pēc desmit dienām uzzināsim, cik sagandēta ir zeme. Vēl pēc laika izskanēja ieteikums noteiktā teritorijā dzīvojošajiem nedzert ūdeni no akām. Veselības inspekcija pauž viedokli, ka ugunsgrēks nav radījis paliekošu ietekmi uz cilvēku veselību un arī norāda, ka ilglaicīgo ietekmi uz cilvēka veselību var novērtēt tikai teorētiski, jo degšanas rezultātā izdalījās vesela buķete ar organiskajām un neorganiskajām ķīmiskajām vielām, kuras var uzkrāties barības ķēdē un ar pārtiku nonākt cilvēku organismā. Savukārt eksperte Jana Si­manovska atgādināja, ka no degošas plastmasas izdalošos diok­sīnus dabā ir ļoti grūti konstatēt, bet tie ir kaitīgi arī mazā koncentrācijā. Viņa uzsver, ka, pat ja viss ir aizpūsts prom uz Baltijas jūru vai Zviedriju, tas viss pēc tam tāpat atnāks atpakaļ caur šprotēm uz šķīvjiem. Tas pats attiecināms arī uz sauszemes dzīvniekiem, jo dioksīns saglabājas barības ķēdē.

Dzirdētais mulsina. Pareizāk sakot, atgādina to, kas pēdējās des­mitgadēs mācīts. Jau televīzijā ieraugot ugunsgrēka melnos dūmus, bija skaidrs, ka tur joki mazi. Bet vai neticēt vides speciālistiem, kuri taču zina un atbild par to, ko runā. Taču… ja tā ir taisnība, tad nelielais plastmasas maisiņš ugunskurā… Stulbas domas, vai ne? Bet tādas rodas, kad vienu dienu stāsta vienu, nākamajā kaut ko citu. Dzī­vo­sim, redzēsim.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi