Man kafijas biezumi vairāk saistās ar to, kas paliek pāri pēc dabīgās kafijas izdzeršanas, ko nav vēlams liet izlietnē, jo ar laiku var aizsērēt kanalizācijas caurules, un vēl ar pašgatavotu skrubi, jo, pie kafijas biezumiem pieliekot medu, iznāk labu labais ķermeņa lutināšanas līdzeklis. Un, jā, noder arī mēslojumam dārzā gan puķēm, gan kādiem dārzeņiem.
Bet ir taču 21. gadsimts. Izrādās, kafijas biezumi atstāj lielu ietekmi uz globālo sasilšanu, jo, atkritumu poligonos sadaloties, tie izdala metānu – spēcīgu gāzi, kas ievērojami veicina globālo sasilšanu, turklāt tā ir daudz reižu spēcīgāka par ogļskābo gāzi.
Bet mūsdienās, kā zināms, atkritumi nav vienkārši atkritumi, tie ir arī potenciāla izejviela kā jauna radīšanai, tādējādi noķerot divus zaķus vienā reizē – mazinot ietekmi uz planētu un radot kaut ko vērtīgu no tā, kas citādi nogultu nebeidzamajos atkritumu kalnos. Jāatzīst, biju pārsteigta, kad izlasīju, ka Somijas uzņēmums (un Somija ir valsts, kur, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, kafija tiek patērēta visvairāk) sācis ražot ūdensnecaurlaidīgus sporta apavus no kafijas biezumiem. Protams, kafijas biezumi tiek apstrādāti kopā ar plastmasas granulām, radot kafijas poliesteru. Vienam apavu pārim nepieciešami apmēram 300 grami kafijas biezumu jeb nedaudz vairāk kā 20 izdzertas kafijas tasītes.
Ideja radusies jau pirms pāris gadiem, bet tieši pirms pandēmijas sākuma uzņēmums ar to dalījās naudas investīciju platformā, diennakts laikā iegūstot nepieciešamo summu sporta apavu ražošanai. Tieši tāpat kā laiku pa laikam varam vien brīnīties par tehnoloģiju attīstību, domājams, ka tuvākajā laikā mūs sagaidīs ne viens vien pārsteigums, kā to, kas iepriekš šķita nederīgs, var izmantot par izejvielu kā jauna un noderīga ražošanai – turklāt ne tikai vienas mājsaimniecības un vaļasprieku līmenī.
Latvijā kāds uzņēmums no kafijas biezumiem uzsācis ražot briketes apkurei, pagaidām tās gan vēl nav pieejamas pircējiem. Tomēr arī tas ir būtisks pavērsiens un dubults ieguvums, jo tādējādi ne tikai tiek mazināti atkritumi, bet ir cerība, ka daļa koku būs pasargāti no izciršanas.
Tā vien šķiet, ka dzīvojam laikā, kad tas, ko patlaban uzskatām par ikdienišķu, pēc pāris gadiem izrādīsies arī pavisam citādi izmantojams. Un tas, kas patlaban šķiet neiedomājams, savā veidā – brīnums, pēc gadiem, vēlākais pāris desmitgadēm, būs pilnīgi pašsaprotams. Savulaik ceļotāji atklāja salas un kontinentus, tagad entuziasti atklāj nevis jaunu pasauli, bet jaunus paņēmienus, kā pielietot to, ko mēs sev ierastā veidā gadu gadiem esam pasaulē izmantojuši, rada brīnumu, kas kļūst par ikdienas sastāvdaļu.
Komentāri