Šodien ir vasaras saulgrieži, kā vēstīts kalendārā, plkst. 12.14 sākas vasara. Ik pa laikam Saeimā kāds deputāts nāk ar iniciatīvu atzīmēt arī latviskos svētkus – saulgriežus, citus, ko svinēja mūsu senči.
Pirms četriem gadiem deputāts Askolds Kļaviņš ierosināja 23. un 24. jūnijā svinamo Jāņu vietā atzīmēt astronomiskos saulgriežus, kas ir pāris dienu agrāk. Viņa priekšlikums pēc priekšvēlēšanu laikam tipiskām emocionālām diskusijām tika noraidīts, bet tagad, atkal priekšvēlēšanu laikā, ideja par saulgriežu svinēšanu atgriezusies parlamentā.
Vairāki deputāti iesnieguši priekšlikumu izdarīt likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” grozījumus, ka latviskās dzīvesziņas gadskārtas – Meteņus, Lieldienas, Ūsiņus, Jāņus, Māras, Apjumības, Mārtiņus un Ziemassvētkus – atzīmē atbilstoši saulgriežiem, astronomiskā Saules gada noteiktajās dienās.
Idejas galvenā virzītāja ir Saeimas deputāte Eva Mārtuža, kura cita starpā norādījusi, ka Jāņu diena ir kristiešu iedibināta, jo gribējies noniecināt īstos latviskos svētkus. Viņasprāt, saulgrieži ir svēts un svinīgs rituāls, kas ir dzīvs, skaists, radošs un Latviju cildinošs.
Viņa izstrādājusi divus likumprojektus, kuri balstīti Satversmes preambulā, kas uzsver, ka “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības”. Viens paredz jau minētos grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka vēsturiski ir nostabilizējušies astoņi svētku dienu posmi: Meteņi no 3.februāra līdz 8.februārim; Lieldienas no 20.marta līdz 23.martam; Ūsiņi no 5.maija līdz 9.maijam; Jāņi no 19.jūnija līdz 24.jūnijam; Māras no 4.augusta līdz 8.augustam; Apjumības no 19.septembra līdz 23.septembrim; Mārtiņi no 4.novembra līdz 7.novembrim un Ziemassvētki no 19.decembra līdz 24.decembrim.
Piedāvātās izmaiņas nostiprinātu latviskās dzīvesziņas tradicionālos gadskārtu svētkus, palielinātu latvisko pašapziņu un pozitīvi iespaidotu latviskas Latvijas spēku, konsolidētu iedzīvotājus pilnveidot un tālāk attīstīt latvisku Latviju.
Saeimas deputāts Jānis Butāns “Druvai” norādīja, ka arī atbalstījis šo ieceri, jo gadskārtu tradīcijas vienmēr likušās svarīgas: “Nav pat jāskatās tālā senatnē. Laikā, kad Latvija vēl nebija atguvusi neatkarību, kad baznīcai bija tikai sekundāra loma, latviskās tradīcijas bija ļoti dzīvas. Atceros, bērnudārzā bija šo tradīciju atzīmēšana, tolaik Ziemassvētkus un Lieldienas svinējām citos datumos nekā šobrīd. Lielu ieguldījumu šo svētku izpratnē man deva arī Jānis Kalniņš, kultūrvēstures pasniedzējs Vidzemes Augstskolā, kurš mācīja par latviskajām svinamajām dienām, uzsverot, ka latviešiem saulgrieži ir galvenie svētki.
Tagad esam pieraduši, ka Lieldienas svin tad, kad to atzīmē kristīgā pasaule, kas saistīts ar Kristus augšāmcelšanos, bet piemirstam, ka latviešiem Lieldienas ir laiks, kad diena kļūst garāka par nakti, kas mūsu senčiem bija ļoti nozīmīgs laiks. Tāpēc man likās, ka šīs svētku dienas būtu ierakstāmas kalendārā kā atzīmējamās dienas. Nevis kā svētku dienas, bet kā atzīmējamās, lai tiem, kam tas ir svarīgi, redzētu, ka šīs dienas nav aizmirstas, kaut arī tās nesakrīt ar kristiešu svētkiem. Jo patiesībā jau šīs tradīcijas tiek piekoptas: gan folkloras kopas to dara, notiek pasākumi Brīvdabas muzejā, ir svētki arī bērnudārzos.”
Deputāte E. Mārtuža arī norādījusi, ka nepieciešams atsevišķs Dzīvesziņas likums, kas nostiprinātu katra vēsturiskā novada paražas un ieradumus. Lietuvā līdzīgs likums darbojoties jau kopš 2000. gada. Viņa skaidro, ka latviskā dzīvesziņa ir latviešu tautā izkopta unikāla kā nacionālās, tā arī tradicionālās kultūras vērtība, kura atbilst ES lozungam “Vienoti daudzveidībā”. Deputāte teic: “Vienoti daudzveidībā varam būt arī savā Latvijā, jo katram novadam ir savas īpašas paražas un “garša”.”
Vēl viens no deputātes E. Mārtužas ierosinājumiem skar Reliģisko organizāciju likumu, lai dievturiem piešķirtu tādu pašu statusu kā citām konfesijām: katoļiem, luterāņiem, pareizticīgajiem.
J. Butāns skaidro, ka dievturi pozicionējas kā latviskā reliģija un būtu tikai godīgi, ja arī šī reliģija tiktu nostiprināta likumā: “Viņi darbojas, pastāv, un kāpēc gan latviešiem nevarētu būt sava reliģija? Manuprāt, arī tas ir latviskās identitātes stiprināšanas jautājums.
Protams, ir jautājums par šo grozījumu virzību, ļoti iespējams, ka šajā Saeimā vēl grozījumi varētu netikt pieņemti. Taču ceru, ka izdosies pavirzīties uz priekšu, lai ir konceptuāls atbalsts pirmajā lasījumā.”
J. Butāns gan norāda, ka grozījumos, kas saistīti ar atzīmējamām dienām, varētu veikties grūtāk, jo “Saskaņas” deputāti uzreiz nāks klajā ar priekšlikumiem par pareizticīgo Ziemassvētkiem, kas arī būtu jāieliek kalendārā kā svinamās dienas. Ir skaidrs, ka diskusijas vēl būs plašas.
Komentāri