Par to, kā šoferi uzvedas uz ceļa, ikdienas sarunās tiek daudzkārt pārspriests. Bieži vien netiek žēloti arī nikni salīdzinājumi par tiem, kuri bijuši agresīvi, rīkojušies nesaprātīgi. Pie auto stūres sēžas tikpat dažādi cilvēki, kāda ir pati sabiedrība – dažs mierīgs un nosvērts, cits dusmīgs uz sevi un visu pasauli. Tāds dažkārt braukšanas stils, un, ja vēl kāds nokaitina, niknumu izjūt arī citi.
Nesen “Goodyear” un Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu skola prezentējusi pētījumu, kurā secināts – autovadītāju uzvedība uz ceļa izraisa ķēdes reakciju. Pētījumā aptaujāti gandrīz 9000 autovadītāji no 15 Eiropas valstīm, 87 procenti piekrituši, ka citu uzmanīgā braukšana var mudināt viņus būt uzmanīgiem pret citiem satiksmes dalībniekiem turpmākā brauciena laikā. 55 procenti aptaujāto atzinuši, ka tad, ja kāds autovadītājs viņus uz ceļa aizkaitina vai izprovocē, visticamāk, viņi vēlāk izturēsies pret citu autovadītāju tāpat. Gan laipna, gan agresīva uzvedība var sākt notikumu ķēdi, veidojot vai nu ērtu un drošu, vai saspringtu un bīstamu vidi autovadītājiem.
“Papildus tādiem faktoriem kā laikapstākļi un nogurums svarīgs ir konteksts, uz ko reaģējam brauciena laikā. To veido apkārtējie autovadītāji,” norādījis Dr. Kriss Tenants, izpētes projekta vadītājs no Londonas Ekonomikas skolas, un piebildis: “Tā kā daudzas mijiedarbības ir īslaicīgas, tās bieži ir netiešas: mūsu reakcija izpaužas pret citu autovadītāju turpmākajā ceļā, tādējādi izraisot ķēdes reakciju.”
Vladimirs Kalniņš no Priekuļiem katru dienu ir pie stūres. Ikdienā uzkrāta liela pieredze. “Man neiznāk braukt pa ceļiem un ielām, kur liela satiksme. Ja kāds nokaitina, protams, kļūstu dusmīgs. Jānomierinās un jābrauc tālāk, cits nekas neatliek. Ja ilgi dusmosies, tas pašam kaitēs. Nepatīk braukt Norvēģijā, Zviedrijā, tur šoferi ļoti ātri, vēl nav pabraukuši garām, jau tuvās ugunis pārslēdz uz tālajām, bieži vien pretī braucēju apžilbinot. Latvijā tā nedara. Savukārt tur neviens nesignalizē, ja brauksi, viņaprāt, par lēnu, Latvijā gan,” domās dalās priekulietis un uzsver, ka to gan ievēro – ja kāds palaiž, allaž ieslēdz avārijas ugunis, pateicas.
Cēsniece Zinta Mergina atzīst, ka agresīvie braucēji, protams, sadusmo. “Ja esmu viena mašīnā, kaut ko niknu pasaku. Tas reizē nomierina. Nevajag dusmoties uz muļķiem, bet pašam būt mierīgam un saprātīgam – šis princips darbojas. Esmu novērojusi, ja pati kādu palaidīšu, tad arī mani palaidīs. Rīgā var pārliecināties, ja tu pie krustojuma kādu palaidīsi, nākamajā palaidīs tevi. Arī Cēsīs. Gadās jau, ka kāds ļoti steidzas pa Gaujas ielu, bīstami apdzen, bet pie luksofora tāpat satiekamies. Lai gan droši varu teikt, ka braukšanas kultūra Latvijā ar katru gadu uzlabojas,” viedokli pauž cēsniece un pastāsta, ka uz šosejām lielās fūres aizvien biežāk parāda, ka drīkst apdzīt. “Esmu uzmanīga braucēja, akli neuzticos, vienmēr pārliecinos, vai tas droši. Var taču gadīties, ka kaut ko neesmu sapratusi. Kad kāds uz ielas vai ceļa mani palaiž, vienmēr pamirkšķinu – pasaku paldies,” stāsta Zinta Mergina.
Savukārt citā ceļu drošības pētījumā uzmanība pievērsta konkrētu problemātisku autovadītāju atpazīšanai. Tie ir cilvēki, kuriem ir tieksme uz bīstamu uzvedību. Šajā izpētē atklāta nepieciešamība noteikt, kā braucēju uzvedība var izraisīt pārējo autovadītāju bīstamāku braukšanu, pat ja citos gadījumos viņi nebūtu uzskatāmi par problemātiskiem autovadītājiem. “Autovadītājiem svarīga ir ceļa satiksmes etiķete,” paskaidro Dr. Kriss Tenants. Pārskatot video sižetus par mijiedarbību uz ceļa, vairums aptaujāto autovadītāju apstiprinājuši pateicības žestu svarīgumu, un to noliedza tikai mazāk nekā desmit procenti. Intervijās autovadītāji atzinuši, ka tad, ja otrs autovadītājs nepasaka paldies, pastāv lielāka iespēja, ka nākamajā saskarsmes reizē viņi brauks uzstājīgāk. Pētījumā atklāts plašs uzvedības veidu diapazons, kas, iespējams, ir kā pretestība citiem, sākot no iekļaušanās taktikas noslogotos krustojumos un tuvas braukšanas un beidzot ar vāju signalizēšanu un autoceļa joslu disciplīnu. Tomēr intervijā autovadītāji atzīst, ka parasti viņi tā rīkojas netīši, potenciāli uzsākot negatīvas mijiedarbības ķēdes reakciju.
“Cilvēki ceļu reti uzskata par sociālu vidi, it īpaši tādu, kurā jābūt labām manierēm. Patiesībā mūsu pētījumi par ceļa drošību rāda – daudzi vadītāji citus auto var uztvert kā anonīmas mašīnas, nevis transportlīdzekļus, kurās ir cilvēki,” secināts pētījumā un atzīts, ka viena autovadītāja agresīvā un kaujinieciskā braukšana var aizsākt reakciju ķēdi starp pārējiem vadītājiem un, galu galā, pēc kāda laika radīt bīstamu situāciju vai pat negadījumu, kad iniciators jau aizbraucis. Ikkatra spēkos ir apturēt šo ķēdes reakciju uz ceļa.
“Bijušas reizes, kad uz ceļa kļūst bail. Nav pat nozīmes, vai braucu ar 90 kilometriem stundā vai mazāk, visi uz šosejas skrien garām. Kā tiek apdzītas fūres! Līkumā brauc garām, neredzot, vai kāds nebrauc pretī. Jaunie uz ceļa trako, un citi nejūtas droši. Viņi jau ar citiem nerēķinās. Izskatās, ka pat citus šoferus tracina. Brīvdienās izvairos braukt, darbdienās ap pusdienlaiku, tad ceļi tukšāki, arī Cēsīs nav tik daudz braucēju,” “Druvai” sacīja Andrejs Kārkliņš, kura šofera stāžs ir 53 gadi. Viņš atgādināja, ka ceļš pieder visiem un šoferiem citam citu jāciena.
Komentāri