Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Kad bilžu ir vairāk par patiesiem dzīves mirkļiem

Anna Kola
12:49
12.02.2022
8

Pēdējos gados esam pieredzējuši ārkārtīgi strauju digitālo tehnoloģiju attīstību. Lai kāda inovatīva ierīce arī netiktu palaista plašā tirgošanā, ir tikai laika jautājums, iekams to jaunākās analoģijas tiek aprīkotas ar programmām fotogrāfiju uzņemšanai. Šīs mobilās ierīces ir aprīkotas ar atmiņu, kas spēj saglabāt simtiem un tūkstošiem fotogrāfiju; daži cilvēki izmanto šo priekšrocību, un fotogrāfijas nekad netiek pārvērstas taustāmos glancēta papīra taisnstūros, ko noglabāt biezos albumos kaut kur viesistabas sekcijas plauktos. Šādi attēli tā arī paliek digitālos plašumos ierīču atmiņas kartēs un mākoņos, lai vēlāk tiktu izdzēsti, atbrīvojot vietu jauniem raibiem un krāsainiem mirkļu iemūžinājumiem. Tieši tā iemesla dēļ, ka jaunākās tehnoloģijas ikvienam ir pieejamas tik viegli, cilvēki fotografē ik brīdi savas dzīves.

Lai kāds spontāns un negaidīts, iespējams, pārsteiguma radīts brīdis arī negadās, esam gatavi to iemūžināt fotogrāfijā. Šādus maģiski iekonservētus laika gabaliņus varam turēt sev par piemiņu, poētiski izsakoties, mūžīgi – vai tas būtu tiešām atminēšanās vērts brīdis no svarīga dzīves notikuma vai vienkārši ātrs selfijs, lai parādītu draudzenei jaunāko apģērba gabalu, kas piemērīts kādā modes veikalā. Lielākoties gan tas, ko attēlo fotogrāfijas, ir vērā ņemams aspekts. Joprojām tiek novērtēta fotografēšana kā māksla, veids, kā saglabāt atmiņas un atcerēties tuvos un mīļos cilvēkus. Mēs turpinām izmantot iespēju, ka bildes varam uzņemt teju ik brīdi un ikvienā situācijā, līdz ar to, domājams, lielākajam vairumam cilvēku pieder plaša fotogrāfiju kolekcija, kuras diezin vai kādreiz spēs pretendēt uz goda vietu glītā koka rāmītī.

Senāk ļaudis ticēja, ka foto­grāfija spēja nozagt daļu cilvēka dvēseles. Deviņpadsmitajā gadsimtā Amerikas Lielo Līdze­numu indiāņu ciltis fotogrāfus dēvēja par “ēnu ķerājiem”. Viņi ticēja, ka fotogrāfijas personalizēja ēnas, līdz ar to tajās tiekot iesprostota daļa no tajās attēloto subjektu dvēseles. Lāsti, kas saistīti ar fotogrāfiju izmantošanu, ir daudzās kultūrās, tāpat arī māņticības, kas ar tām saistītas. Pie­mēram, deviņpadsmitajā gadsimtā ģimenes portretus bieži apgrieza ar seju uz leju, lai tajās neiemājotu mirušo gari. Pie mums no vecākiem ļaudīm vēl dzird brīdinājumus, ka pie sienas nevajag kārt mirušo tuvinieku bildes, ka tas atņem enerģiju jaunajiem, spriganajiem. Taču šie ticējumi nekļuva par šķērsli attēlu uzņemšanas Lielajam sprādzienam.

Mūsdienās it visur redzam cilvēkus – jaunus un vecus – ar viedtālruņiem rokās, nodurtām galvām, ar narkotiskai atkarībai līdzīgu azartu raugoties mazajos, spīdīgajos ekrānos. Visbiežāk tieši uz fotogrāfijām, gan svešu, gan pazīstamu, gan sen nesatiktu un satikt negribētu cilvēku bildēm. Mēs esam aizmirsuši visas senās leģendas un nostāstus par foto­grāfiju un to ietverto spēku. Liela daļa mūsu ikdienas balstās uz internetu, sociālajiem tīkliem, ziņām, un lielākā daļa šīs informācijas ir vizuāla. Asiņaini notikumi Tuvajos Austrumos, kādas ģimenes traģēdija Marokā, zaudējot bērnu akas šahtā, mākslīgi izskaistinātas sejas un nedabiski apaļumi no instagrama plašumiem… Šie attēli, vai mēs to gribam vai ne, iespiežas zemapziņā. Nav svarīgi, vai pārtveram enerģiju no tiem, vai spējam izjust empātiju pret kaut kādiem notikumiem vai cilvēkiem, fotogrāfiju spēks atstāj nospiedumus mūsu psihē.

Nereti pieķeru sevi pie domas, kur būs cilvēks vēl pēc gadiem piecdesmit, ja tehnoloģijas turpinās attīstīties ar tādu pašu ātrumu. Vai mēs cits ar citu vairs nerunāsim? Vai viens uz otru vairs nepalūkosimies, jo viss taču būs redzams mazajās, stiklotajās – varbūt halogramētajās – ierīcēs? Varbūt pašiem nebūs balss, jo visu mūsu vietā spēs paziņot ierīces?

Sargāsim savu enerģiju, savu dzīvi, privātumu un to mazo pasaules daļiņu, kas mums katram ir dota, no svešām acīm. Ik katra fiziska komunikācija un dalīšanās ir enerģijas apmaiņa, tāda tā ir arī sociālajos tīklos un internetā kopumā. Katra viedtālrunī notverta bilde noārda daļu no pelēkās vielas šūnām, kam vairs nav jāpiepūlas šo informāciju noglabāt vēlākai apcerēšanai, jo to visu taču var atkal un atkal no jauna aplūkot mākonī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
26

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi