Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Kad bilžu ir vairāk par patiesiem dzīves mirkļiem

Anna Kola
12:49
12.02.2022
17

Pēdējos gados esam pieredzējuši ārkārtīgi strauju digitālo tehnoloģiju attīstību. Lai kāda inovatīva ierīce arī netiktu palaista plašā tirgošanā, ir tikai laika jautājums, iekams to jaunākās analoģijas tiek aprīkotas ar programmām fotogrāfiju uzņemšanai. Šīs mobilās ierīces ir aprīkotas ar atmiņu, kas spēj saglabāt simtiem un tūkstošiem fotogrāfiju; daži cilvēki izmanto šo priekšrocību, un fotogrāfijas nekad netiek pārvērstas taustāmos glancēta papīra taisnstūros, ko noglabāt biezos albumos kaut kur viesistabas sekcijas plauktos. Šādi attēli tā arī paliek digitālos plašumos ierīču atmiņas kartēs un mākoņos, lai vēlāk tiktu izdzēsti, atbrīvojot vietu jauniem raibiem un krāsainiem mirkļu iemūžinājumiem. Tieši tā iemesla dēļ, ka jaunākās tehnoloģijas ikvienam ir pieejamas tik viegli, cilvēki fotografē ik brīdi savas dzīves.

Lai kāds spontāns un negaidīts, iespējams, pārsteiguma radīts brīdis arī negadās, esam gatavi to iemūžināt fotogrāfijā. Šādus maģiski iekonservētus laika gabaliņus varam turēt sev par piemiņu, poētiski izsakoties, mūžīgi – vai tas būtu tiešām atminēšanās vērts brīdis no svarīga dzīves notikuma vai vienkārši ātrs selfijs, lai parādītu draudzenei jaunāko apģērba gabalu, kas piemērīts kādā modes veikalā. Lielākoties gan tas, ko attēlo fotogrāfijas, ir vērā ņemams aspekts. Joprojām tiek novērtēta fotografēšana kā māksla, veids, kā saglabāt atmiņas un atcerēties tuvos un mīļos cilvēkus. Mēs turpinām izmantot iespēju, ka bildes varam uzņemt teju ik brīdi un ikvienā situācijā, līdz ar to, domājams, lielākajam vairumam cilvēku pieder plaša fotogrāfiju kolekcija, kuras diezin vai kādreiz spēs pretendēt uz goda vietu glītā koka rāmītī.

Senāk ļaudis ticēja, ka foto­grāfija spēja nozagt daļu cilvēka dvēseles. Deviņpadsmitajā gadsimtā Amerikas Lielo Līdze­numu indiāņu ciltis fotogrāfus dēvēja par “ēnu ķerājiem”. Viņi ticēja, ka fotogrāfijas personalizēja ēnas, līdz ar to tajās tiekot iesprostota daļa no tajās attēloto subjektu dvēseles. Lāsti, kas saistīti ar fotogrāfiju izmantošanu, ir daudzās kultūrās, tāpat arī māņticības, kas ar tām saistītas. Pie­mēram, deviņpadsmitajā gadsimtā ģimenes portretus bieži apgrieza ar seju uz leju, lai tajās neiemājotu mirušo gari. Pie mums no vecākiem ļaudīm vēl dzird brīdinājumus, ka pie sienas nevajag kārt mirušo tuvinieku bildes, ka tas atņem enerģiju jaunajiem, spriganajiem. Taču šie ticējumi nekļuva par šķērsli attēlu uzņemšanas Lielajam sprādzienam.

Mūsdienās it visur redzam cilvēkus – jaunus un vecus – ar viedtālruņiem rokās, nodurtām galvām, ar narkotiskai atkarībai līdzīgu azartu raugoties mazajos, spīdīgajos ekrānos. Visbiežāk tieši uz fotogrāfijām, gan svešu, gan pazīstamu, gan sen nesatiktu un satikt negribētu cilvēku bildēm. Mēs esam aizmirsuši visas senās leģendas un nostāstus par foto­grāfiju un to ietverto spēku. Liela daļa mūsu ikdienas balstās uz internetu, sociālajiem tīkliem, ziņām, un lielākā daļa šīs informācijas ir vizuāla. Asiņaini notikumi Tuvajos Austrumos, kādas ģimenes traģēdija Marokā, zaudējot bērnu akas šahtā, mākslīgi izskaistinātas sejas un nedabiski apaļumi no instagrama plašumiem… Šie attēli, vai mēs to gribam vai ne, iespiežas zemapziņā. Nav svarīgi, vai pārtveram enerģiju no tiem, vai spējam izjust empātiju pret kaut kādiem notikumiem vai cilvēkiem, fotogrāfiju spēks atstāj nospiedumus mūsu psihē.

Nereti pieķeru sevi pie domas, kur būs cilvēks vēl pēc gadiem piecdesmit, ja tehnoloģijas turpinās attīstīties ar tādu pašu ātrumu. Vai mēs cits ar citu vairs nerunāsim? Vai viens uz otru vairs nepalūkosimies, jo viss taču būs redzams mazajās, stiklotajās – varbūt halogramētajās – ierīcēs? Varbūt pašiem nebūs balss, jo visu mūsu vietā spēs paziņot ierīces?

Sargāsim savu enerģiju, savu dzīvi, privātumu un to mazo pasaules daļiņu, kas mums katram ir dota, no svešām acīm. Ik katra fiziska komunikācija un dalīšanās ir enerģijas apmaiņa, tāda tā ir arī sociālajos tīklos un internetā kopumā. Katra viedtālrunī notverta bilde noārda daļu no pelēkās vielas šūnām, kam vairs nav jāpiepūlas šo informāciju noglabāt vēlākai apcerēšanai, jo to visu taču var atkal un atkal no jauna aplūkot mākonī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi