Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Kā dzīvo baltkrievi

Sallija Benfelde
15:23
12.12.2021
139

Leģendas par labo un sakārtoto dzīvi Baltkrievijā vairs nav tik populāras, un aizvien retāk nākas dzirdēt apgalvojumus, ka diktators Baltkrievijā gan ir, bet dzīve arī ir laba un pārtikusi, ja vien nekritizē Lukašenko. Tiesa gan, dažādās iedzīvotāju grupās tas atšķiras.

Pirms dažām dienām runāju ar žurnālisti, kura šobrīd dzīvo Batumi, Gruzijā. Viņa stāstīja par vasarā satiktajiem tūristiem no Latvijas, kuri, uzzinot, ka Taņa ir baltkrieviete, sajūsmināti stāstījuši, ka zinot – Baltkrievijā ir tik laba dzīve, Lukašenko tā rūpējoties par visiem. Kad sieviete mēģinājusi pastāstīt, kas tur patiesībā notiek, attieksme mainījusies un bijusi apmēram tāda – nu ja, jums jau maksā par to, lai tā runātu. Taņa saka, ka sākumā bijusi ļoti pārsteigta, ka cilvēki no Latvijas tā domā, tad sapratusi, ka šie tūristi bijuši no krievu valodā runājošās vides un ka ar tā domājošajiem pat nav vērts sarunāties.

Pēdējās nedēļās pašieceltā prezidenta Lukašenko un augstu amatpersonu paziņojumi un apgalvojumi birst kā no pārpilnības raga, sākot ar draudiem atņemt pilsonību un īpašumu visiem, kuri neatbalsta Lukašenko, un beidzot ar apgalvojumiem, kas drīzāk izklausās kā anekdotes. Proti, atbildot uz Eiropas Savienības (ES), ASV, Kanādas un vēl vairāku valstu sankcijām, Baltkrievija bloķēšot bankas kontus Džor­džam Bušam. Laikam lieki piebilst, ka bijušajam ASV prezidentam nevienā Baltkrievijas bankā nav kontu un grūti to pat iedomāties. Nupat Lukašenko paziņojis par plašu importa preču aizliegumu no Baltkrievijai “nedraudzīgām” valstīm, sākot no nākamā gada 1. janvāra. Sarakstā ir daudz pārtikas produktu: gan svaiga gaļa, gan visdažādākie gaļas produktu izstrādājumi, piena produkti, milti, augļi, dārzeņi, konditorejas izstrādājumi, rieksti u.c. Lukašenko arī esot uzdevis nodrošināt iedzīvotājus ar Baltkrie­vijā ražotajām pārtikas precēm. Tiek arī domāts par t.s. pārtikas kartītēm, bet vienlaikus no ofici­ālām amatpersonām izskan, ka tik labi ekonomikas rādītāji kā tagad Baltkrievijai nav bijuši nekad.

Tikmēr Deutsche Bank ir paziņojusi, ka atslēdz Baltkrieviju no norēķiniem dolāros un eiro. Balt­krievijas nacionālā lidsabiedrība “Belavia” vairs nevar nomāt lidmašīnas no ES bloka valstīm. Kā zināms, “Belavia” vairumu lidmašīnu nomā no uzņēmumiem Īrijā un citās ES dalībvalstīs. Turklāt, ņemot vērā ES brīdinājumus, vairākas Tuvo Austrumu valstis un lidsabiedrības pēdējā laikā apturējušas migrantu lidojumus uz Baltkrieviju. Sankciju saraksts pret Baltkrieviju ir visai plašs, tiek gatavota arī sestā sankci­ju pakete. Jāpiebilst arī, ka vismaz pusgadu Baltkrievijā vērojams cenu kāpums visdažādākajām precēm un algu samazināšanās.

Tomēr vislabāk, manuprāt, dzīves līmeni Baltkrievijā raksturo vidējie baltkrievu ģimenes ienākumi un izdevumi mēneša laikā, ko publicējusi pagaidām gan vēl neatkarīgā ziņu platforma internetā zerkalo.io, kas darbojas aizliegtās un apturētās platformas tut. by vietā. Publicētos datus sagatavojusi baltkrievu kompānija “Belstat”.

Jāpiebilst, ka Baltkrievijas rubļi nav vadošo banku kotēto valūtu sarakstā, tās kurss mainās. 7. decembrī pēc CoinMill.com datiem 100 eiro bija 286,896 Balt­krievijas rubļi. Vidējā baltkrievu ģimene mēnesī tērē 1667,6 rubļus. Aptuveni 40 procenti tiek tērēti pārtikai. Otrajā vietā pēc tēriņu lieluma ir transports – 12,2, bet mītnei un tās uzturēšanai – 9,3%. Protams, ienākumi un tēriņi atšķiras laukos un pilsētās. Laukos varēja atļauties tērēt vidēji 1411,7, bet pilsētās un ciemos – 1746,3 rubļus, tātad visa ģimene visdažādākajiem tēriņiem kopā var atļauties tērēt aptuveni 550 eiro mēnesī atkarībā no tā, kur dzīvo un kādi ir tās kopējie ienākumi.

Ja skatās uz tēriņiem nevis ģimenei kopumā, bet vienam ģimenes loceklim, statistika liecina, ka tikai 5,4 procenti baltkrievu ģimenes var atļauties mēnesī katram iztērēt 1500 rubļus jeb aptuveni 500 eiro. Vairākums mēnesī var atļauties tērēt no 400 līdz 700 rubļiem katram. Protams, ir ģimenes, kas mēnesī var iztērēt tikai ap 250 rubļiem katram jeb aptuveni 87 eiro – tādu ir 1,6 procenti jeb aptuveni 150 tūkstoši cilvēku. Baltkrievijā četri procenti iedzīvotāju ir maznodrošinātie – tie, kuriem mēnesī pieejamā naudas summa ir mazāka par 288,01 rubļiem mēnesī.

Protams, ieviestās sankcijas situāciju tikai pasliktina, bet baltkrievi saka, ka pamazām tas notiek jau gadus desmit, jo mākslīgi uzturētā ražošana valsts uzņēmumos ar konkurēt nespējīgo produkciju gremdē ekonomiku. Kopš pēdējām prezidenta vēlēšanām aizvien palielinās arī izdevumi armijas un represīvo struktūru uzturēšanai. Tādēļ apgalvojumi par labo dzīvi Baltkrievijā, pat ja nerunājam par politiku, ir mīts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi