Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kā dzīvo baltkrievi

Sallija Benfelde
15:23
12.12.2021
235

Leģendas par labo un sakārtoto dzīvi Baltkrievijā vairs nav tik populāras, un aizvien retāk nākas dzirdēt apgalvojumus, ka diktators Baltkrievijā gan ir, bet dzīve arī ir laba un pārtikusi, ja vien nekritizē Lukašenko. Tiesa gan, dažādās iedzīvotāju grupās tas atšķiras.

Pirms dažām dienām runāju ar žurnālisti, kura šobrīd dzīvo Batumi, Gruzijā. Viņa stāstīja par vasarā satiktajiem tūristiem no Latvijas, kuri, uzzinot, ka Taņa ir baltkrieviete, sajūsmināti stāstījuši, ka zinot – Baltkrievijā ir tik laba dzīve, Lukašenko tā rūpējoties par visiem. Kad sieviete mēģinājusi pastāstīt, kas tur patiesībā notiek, attieksme mainījusies un bijusi apmēram tāda – nu ja, jums jau maksā par to, lai tā runātu. Taņa saka, ka sākumā bijusi ļoti pārsteigta, ka cilvēki no Latvijas tā domā, tad sapratusi, ka šie tūristi bijuši no krievu valodā runājošās vides un ka ar tā domājošajiem pat nav vērts sarunāties.

Pēdējās nedēļās pašieceltā prezidenta Lukašenko un augstu amatpersonu paziņojumi un apgalvojumi birst kā no pārpilnības raga, sākot ar draudiem atņemt pilsonību un īpašumu visiem, kuri neatbalsta Lukašenko, un beidzot ar apgalvojumiem, kas drīzāk izklausās kā anekdotes. Proti, atbildot uz Eiropas Savienības (ES), ASV, Kanādas un vēl vairāku valstu sankcijām, Baltkrievija bloķēšot bankas kontus Džor­džam Bušam. Laikam lieki piebilst, ka bijušajam ASV prezidentam nevienā Baltkrievijas bankā nav kontu un grūti to pat iedomāties. Nupat Lukašenko paziņojis par plašu importa preču aizliegumu no Baltkrievijai “nedraudzīgām” valstīm, sākot no nākamā gada 1. janvāra. Sarakstā ir daudz pārtikas produktu: gan svaiga gaļa, gan visdažādākie gaļas produktu izstrādājumi, piena produkti, milti, augļi, dārzeņi, konditorejas izstrādājumi, rieksti u.c. Lukašenko arī esot uzdevis nodrošināt iedzīvotājus ar Baltkrie­vijā ražotajām pārtikas precēm. Tiek arī domāts par t.s. pārtikas kartītēm, bet vienlaikus no ofici­ālām amatpersonām izskan, ka tik labi ekonomikas rādītāji kā tagad Baltkrievijai nav bijuši nekad.

Tikmēr Deutsche Bank ir paziņojusi, ka atslēdz Baltkrieviju no norēķiniem dolāros un eiro. Balt­krievijas nacionālā lidsabiedrība “Belavia” vairs nevar nomāt lidmašīnas no ES bloka valstīm. Kā zināms, “Belavia” vairumu lidmašīnu nomā no uzņēmumiem Īrijā un citās ES dalībvalstīs. Turklāt, ņemot vērā ES brīdinājumus, vairākas Tuvo Austrumu valstis un lidsabiedrības pēdējā laikā apturējušas migrantu lidojumus uz Baltkrieviju. Sankciju saraksts pret Baltkrieviju ir visai plašs, tiek gatavota arī sestā sankci­ju pakete. Jāpiebilst arī, ka vismaz pusgadu Baltkrievijā vērojams cenu kāpums visdažādākajām precēm un algu samazināšanās.

Tomēr vislabāk, manuprāt, dzīves līmeni Baltkrievijā raksturo vidējie baltkrievu ģimenes ienākumi un izdevumi mēneša laikā, ko publicējusi pagaidām gan vēl neatkarīgā ziņu platforma internetā zerkalo.io, kas darbojas aizliegtās un apturētās platformas tut. by vietā. Publicētos datus sagatavojusi baltkrievu kompānija “Belstat”.

Jāpiebilst, ka Baltkrievijas rubļi nav vadošo banku kotēto valūtu sarakstā, tās kurss mainās. 7. decembrī pēc CoinMill.com datiem 100 eiro bija 286,896 Balt­krievijas rubļi. Vidējā baltkrievu ģimene mēnesī tērē 1667,6 rubļus. Aptuveni 40 procenti tiek tērēti pārtikai. Otrajā vietā pēc tēriņu lieluma ir transports – 12,2, bet mītnei un tās uzturēšanai – 9,3%. Protams, ienākumi un tēriņi atšķiras laukos un pilsētās. Laukos varēja atļauties tērēt vidēji 1411,7, bet pilsētās un ciemos – 1746,3 rubļus, tātad visa ģimene visdažādākajiem tēriņiem kopā var atļauties tērēt aptuveni 550 eiro mēnesī atkarībā no tā, kur dzīvo un kādi ir tās kopējie ienākumi.

Ja skatās uz tēriņiem nevis ģimenei kopumā, bet vienam ģimenes loceklim, statistika liecina, ka tikai 5,4 procenti baltkrievu ģimenes var atļauties mēnesī katram iztērēt 1500 rubļus jeb aptuveni 500 eiro. Vairākums mēnesī var atļauties tērēt no 400 līdz 700 rubļiem katram. Protams, ir ģimenes, kas mēnesī var iztērēt tikai ap 250 rubļiem katram jeb aptuveni 87 eiro – tādu ir 1,6 procenti jeb aptuveni 150 tūkstoši cilvēku. Baltkrievijā četri procenti iedzīvotāju ir maznodrošinātie – tie, kuriem mēnesī pieejamā naudas summa ir mazāka par 288,01 rubļiem mēnesī.

Protams, ieviestās sankcijas situāciju tikai pasliktina, bet baltkrievi saka, ka pamazām tas notiek jau gadus desmit, jo mākslīgi uzturētā ražošana valsts uzņēmumos ar konkurēt nespējīgo produkciju gremdē ekonomiku. Kopš pēdējām prezidenta vēlēšanām aizvien palielinās arī izdevumi armijas un represīvo struktūru uzturēšanai. Tādēļ apgalvojumi par labo dzīvi Baltkrievijā, pat ja nerunājam par politiku, ir mīts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi