Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Kā ASV monetāra politika mainīs pasauli?

Druva
09:35
04.12.2010
3

Aleksejs Marčenko, AS Investīciju pārvaldes sabiedrības „Hipo Fondi” vecākais analītiķis Visā pasaulē investori gaida 3. novembri, kad beidzot ASV Federāla Rezervju sistēma paziņos par to, kā izskatīsies ekstraordinārie monetārās politikas pasākumi (tā sauktā kvantitatīvā pavājināšana, angliski – quantitative easing vai QE). Iepriekšējo mēnešu laikā FRS pārstāvju izteikumi kopā ar ASV diezgan vājiem makroekonomiskiem rādītajiem pārliecināja investorus, ka tādi pasākumi būs, jautājums tikai – cik lieli tie būs un cik ilgā laikā tie turpināsies. QE ietvaros centrālā banka, kura ir samazinājusi bāzes likmi līdz minimumam un tādejādi vairs nespēj ietekmēt naudas piedāvājumu, samazinot bāzes likmi, mēģina panākt procentu likmes samazināšanu un kreditēšanas nosacījumu atvieglošanu, piesātinot banku sistēmu ar pārlieku likviditāti. Parasti šim nolūkam tiek izpirktas no tirgus valsts obligācijas; 2009. gadā ASV tika pirkti arī hipotekārie vērtspapīri. Pasaulē līdz šim nav bijis daudz kvantitatīvās pavājināšanas pasākumu piemēru. Pirmā šādu politiku sāka Japānas centrālā banka 2001. gadā. 2009. gadā tādu īstenoja ASV un Lielbritānijas centrālās bankas. ASV kvantitatīvās pavājināšanas pasākumi tika izbeigti 2010. gada sākumā, kad šis valsts ekonomika sāka demonstrēt ātras atlabšanas pazīmes, taču vasarā, kad kļuva skaidrs, ka ASV atlabšanas tempi būtiski samazinājās un ka līdz gada beigām ASV IKP var atkal sākt samazināties, parādījās gaidas, ka ASV atkal atgriezīsies pie QE politikas, lai atvieglotu kreditēšanu un tādejādi atbalstītu ekonomiku. Tagad, gaidot ASV lēmumu par QE, finanšu aktīvu cenas visa pasaulē kopš septembra sākuma pieauga – gan akcijām, gan korporatīvām un valsts obligācijām. Pieauga arī izejvielu cenas. Tā notika tāpēc, ka investori sāka iecenot QE ietekmi, ņemot vērā iepriekšēja QE raunda pieredzi. Kā darbojās ASV QE 2009. gadā? 2009. gadā ASV neizdevās panākt būtisku iedzīvotāju un uzņēmumu kreditēšanas pieaugumu. Vairāk nekā 1 triljons dolāru, kuru FRS iepumpēja banku sistēmā, netika izsniegts kredītu veidā, bet praktiski pilna apjomā palika ASV banku depozītu kontos Federālā Rezervju sistēmā. Tātad, QE ļoti maz veicināja ekonomikas atdzīvināšanu. Tomēr tā ļoti būtiski veicināja cenu pieaugumu finanšu tirgū. Kad starpbanku tirgū parādījās milzīgs apjoms likviditātes, dolāra īstermiņa starpbanku likmes samazinājās līdz minimumam, un augtākās kredītu kvalitātes bankām parādījās iespēja lēti aizņemties starpbanku tirgū un iegādāties instrumentus, kas dotu augstāku ienesīgumu, nekā naudas tirgus likme. Tas izraisīja 2009. gada otrajā pusē milzīgu pirkšanas ažiotāžu finanšu instrumentu un izejvielu tirgos. Cenas gāja uz augšu praktiski visiem instrumentiem, pie tam tādiem, kas vēsturiski bija absolūti nekorelēti – akcijas, korporatīvas un valsts obligācijas, zelts, nafta, finanšu instrumenti attīstības un attīstītajos tirgos. Visi instrumenti un visi tirgi pieauga pateicoties tam, ka palielinājās naudas apjoms, par kuru šos instrumentus varētu pirkt, nevis pateicoties emitentu kvalitātes uzlabošanai. Finanšu instrumentu cenu pieaugums deva ļoti spēcīgu atbalstu bankām un citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kas spēja atgūties no milzīgiem 2008. gada zaudējumiem vērtspapīru cenu krituma rezultātā, un atkal sāka saņemt peļņu. Tomēr, neskatoties uz lielāko ASV banku stabilizāciju, kreditēšanas pieauguma nenotika. Kāpēc? Tāpēc, ka ASV mājsaimniecības un uzņēmumi ir pārslogoti ar kredītiem, kas tika izsniegti ekonomikas pārkāršanas periodā, samazina savu parādu slogu un nav gatavi ņemt jaunus kredītus, lai cik zemas būtu to likmes. Kamēr parādu apjomi nesamazināsies līdz līmeņiem, kad pašreizējais ienākumu līmenis būs pietiekams to apkalpošanai, jaunā kreditēšana nenotiks. Arī šoreiz QE ASV, visticamāk, neatstās būtisku ietekmi uz kreditēšanas apjomiem ASV. Kā QE ietekmēs attīstības valstis? Tomēr pavisam citu ietekmi šie pasākumi atstās uz dažām attīstības valstīm, kur privāto kredītu līmenis attiecība pret ienākumiem ir salīdzinoši neliels. Naudas masas palielināšana šajās valstīs salīdzinoši ātri translēsies palielinātā kredītu izsniegšanā, kas savukārt ietekmēs inflāciju. Jau tagad inflācija šajās valstīs ir pietiekami augsta (Indijā – 8,62% pret iepriekšēja gada attiecīga gada iepriekšējo periodu, Krievija – 6,96%, Brazīlija – 8,81%). Naudas apjoma pieaugums ASV tirgū paaugstinās pieprasījumu pēc finanšu aktīviem ASV, paaugstinās šo aktīvu cenu un attiecīgi samazinās to ienesīgumu. Meklējot augstāko ienesīgumu, investori ieguldīsies attīstības valstu finanšu instrumentos. Bankas no Brazīlijas, Indijas vai Krievijas varēs diezgan viegli aizņemties salīdzinoši lēto naudu, un pēc tam izsniegt aizdevumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem savās valstīs. Tas vedīs pie inflācijas pieauguma šajās valstīs un/vai šo valstu valūtas kursu pieauguma, kā arī pie šo valstu akciju cenu pieauguma. Pēc kāda laika attīstības akciju tirgos akciju cenas aizies stipri virs sava fundamentāli pamatotā līmeņa – veidosies cenu burbulis, kas agri vai vēlu plīsīs. Pie tam attīstības valstīm būs ļoti grūti novērst tāda spekulatīva burbuļa veidošanos. To var izdarīt, tikai ieviešot kapitāla kontroli līdzīgi kā Ķīnā. Līdz ar to var gaidīt, ka tuvāko vairāku mēnešu laikā attīstības valstu akciju cenas diezgan stipri pieaugs, tomēr jāņem vērā bīstamība, ka tas varētu beigties līdzīgi kā 2008. gadā, kad iepriekšējais burbulis plīsa. Kā ASV QE ietekmēs Latviju? Lats ir piesaistīts eiro, un tāpēc monetāra ekspansija ASV ietekmēs Latviju līdzīgi kā visu eiro zonu. Pieaugot eiro kursam pret dolāru, pieaug arī lata kurss pret dolāru. Tomēr Latvijas eksports uz ASV ir pietiekami neliels, bet pārējās būtiskās valūtas pēdējo mēnešu laika pret dolāru arī vairāk vai mazāk pieauga. Krītot dolāram, Latvijai būs mazāk jāmaksā par importējamām izejvielām – tomēr šo izejvielu cena tirgū pieaugs, tāpēc lielie ieguvumi šeit nav gaidāmi. Visbeidzot, īpašu kreditēšanas pieaugumu Latvijā lētas naudas pārpalikums pasaulē noteikti neveicinās – mums joprojām ir ļoti liels privātā sektora parādu slogs attiecība pret ienākumiem, un nākotnē tas būs jāsamazina. Līdz ar to liels kreditēšanas pieaugums nav gaidāms.

Nozare.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
10

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
10

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
45
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
8
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi