, Dzērbenes vidusskolas latviešu valodas, literatūras skolotāja, pagasta folkloras kopas vadītāja
Mārtiņos noslēdzas veļu laika cikls, kurā mēs pieminam savus aizgājējus. Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Jā, daudziem Mārtiņi saistās ar zosīm, bet tās neiederas latviskā tradīcijā. Mums šajos svētkos tomēr tuvāks ir gailis. Arī skolā bērni uz Mārtiņiem taisa un veido dažnedažādus Mārtiņdienas gaiļus, kuri rotā skolas gaiteņus un klases. Domāju, ka bērnudārzā un sākumskolas klasēs pedagogi ļoti daudz strādā, lai bērni izprastu, izjustu latviešu svētkus un tradīcijas. Kad bērni izauguši lielāki, viņi no latviskā jau vairās. Viņi ir diskotēku bērni. Bet, ja mazie bērni sarīko Miķeļdienas tirdziņu, tad lielie ar skaudību skatās un grib kaut ko līdzīgu. Jau vēlāk, 6. klases mācību programmā, skolēniem tiek piedāvāts gadskārtu cikls, kur vēlreiz apskata visas latviešu tradicionālās svinamās dienas – Meteņus, Ūsiņus, Mārtiņus, Ziemassvētkus, Lieldienas un Jāņus. Kā? Tā ir skolotāja brīva iztēle un improvizācija, kā to skolēniem pa-sniedz. Cik bērnam paliks atmiņā un ko viņš vēlāk no visa dzirdētā un lasītā gribēs darīt, paliek katra paša rokās. Bet domāju, ka ģimenēs svētkus svin un lielākoties arī tradīcijas zina.
Vienīgais, uz ko mēs varam cerēt, ka kaut vienam skolēnam no desmit dvēseles stūrītī kaut kas aizķeras. Viņš arī to aiznesīs tālāk pasaulē. Varbūt kādā ģimenē bērni aiznes zināšanas no skolas vai kādreiz paši, veidojot savu ģimeni, atminēsies par tradīcijām un svētkiem
Atgriežoties pie Mārtiņdienas svinēšanas skolā, jāatzīst, ka svinēšanā īsti nevaram izvērsties, jo līdzās ir Lāčplēša diena. Kas tad mums ir svarīgāki svētki? Šogad akcentu liksim uz Lāčplēša dienu. Tradicionāli notiks skrējiens apkārt Dzērbenei, militarizētā stafete un vakarā lāpu gājiens. Taču mūsu skolā Mārtiņi tiek īpaši sveikti, domāju, ka arī paši Mārtiņi savā vārda dienā jūtas lepni.
Arī folkloras kopu vadot, man ir bijušas divas Mārtiņdienas programmas. Folkloras kopā cenšos dažādot šīs lietas. Viena programma ilgu laiku nevar kalpot. Šoreiz pēc folkloristu vēlēšanās uz valsts svētkiem mums būs karavīru dziesmu programma. Kaut kas mūsu mentalitātē ir tāds, ka cilvēkiem ir vajadzīga latviešu tradīciju un svētku klātesamība. Vadot folkloras kopu, gribam apgūt vairāk dziesmu. Tādas, kuras ir dzīvīgas, interesantas, nevis tās lēnās, velkošās. Lai ir tā, ka var iet mājās, skandēt un mācīt citiem. Un cilvēkiem patīk. Viņiem ir jānotic pašai programmas būtībai, ka tā ir interesanta. Parasti ietveram arī deju elementus, rotaļas un dziesmas. Tā, lai ir kur likt enerģiju. Ceru, ka folkloras kopas dalībnieki ko gūst un aiznes arī daļiņu savām ģimenēm.
Vai mūsu tradīcijas ir apdraudētas? Domāju, ka ne. Uz svešām tradīcijām, kas ienāk no Amerikas vai Eiropas, neskatos ar traģismu. Ja šīs jaunās tradīcijas spēj cilvēku kaut kādā veidā padarīt labāku, tas nav slikti. Vai tad svētki spēj cilvēku padarīt sliktāku? Mūžīgais jautājums ir arī par Valentīna dienu. Es šos svētkus nekad līdz galam nepieņemšu, jo neesmu ar to izaugusi. Bet jaunā paaudze aug. Un man vienmēr ir viens sakāmais – vai mums dzīvē var būt par daudz mīlestības? Cilvēki šajā dienā cenšas teikt labus vārdus, iepriecināt kādu. Lai svin! Ja reiz esam iestājušies Eiropas Savienībā un izgājuši pasaulē, tad nenoliedzami, tas, kas tajā pasaulē notiek, ielauzīsies arī mūsu dzīvē. Mēs nevaram nostāties pretī. Tas, īpaši jauniešos, radīs pretestību un konfliktus. Bet tas nenozīmē, ka mums būtu jāaizmirst savi svētki un tradīcijas. Kaut kādā veidā jāmēģina mācīt saglabāt to, kas mums ir labs un skaists, ņemot arī to labāko, kas ir pasaulei. Pierakstījusi Liene Lote Sīle
Komentāri