Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Jāsaglabā savi svētki, ņemot labāko no citiem

Druva
00:00
10.11.2006
1

, Dzērbenes vidusskolas latviešu valodas, literatūras skolotāja, pagasta folkloras kopas vadītāja

Mārtiņos noslēdzas veļu laika cikls, kurā mēs pieminam savus aizgājējus. Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Jā, daudziem Mārtiņi saistās ar zosīm, bet tās neiederas latviskā tradīcijā. Mums šajos svētkos tomēr tuvāks ir gailis. Arī skolā bērni uz Mārtiņiem taisa un veido dažnedažādus Mārtiņdienas gaiļus, kuri rotā skolas gaiteņus un klases. Domāju, ka bērnudārzā un sākumskolas klasēs pedagogi ļoti daudz strādā, lai bērni izprastu, izjustu latviešu svētkus un tradīcijas. Kad bērni izauguši lielāki, viņi no latviskā jau vairās. Viņi ir diskotēku bērni. Bet, ja mazie bērni sarīko Miķeļdienas tirdziņu, tad lielie ar skaudību skatās un grib kaut ko līdzīgu. Jau vēlāk, 6. klases mācību programmā, skolēniem tiek piedāvāts gadskārtu cikls, kur vēlreiz apskata visas latviešu tradicionālās svinamās dienas – Meteņus, Ūsiņus, Mārtiņus, Ziemassvētkus, Lieldienas un Jāņus. Kā? Tā ir skolotāja brīva iztēle un improvizācija, kā to skolēniem pa-sniedz. Cik bērnam paliks atmiņā un ko viņš vēlāk no visa dzirdētā un lasītā gribēs darīt, paliek katra paša rokās. Bet domāju, ka ģimenēs svētkus svin un lielākoties arī tradīcijas zina.

Vienīgais, uz ko mēs varam cerēt, ka kaut vienam skolēnam no desmit dvēseles stūrītī kaut kas aizķeras. Viņš arī to aiznesīs tālāk pasaulē. Varbūt kādā ģimenē bērni aiznes zināšanas no skolas vai kādreiz paši, veidojot savu ģimeni, atminēsies par tradīcijām un svētkiem

Atgriežoties pie Mārtiņdienas svinēšanas skolā, jāatzīst, ka svinēšanā īsti nevaram izvērsties, jo līdzās ir Lāčplēša diena. Kas tad mums ir svarīgāki svētki? Šogad akcentu liksim uz Lāčplēša dienu. Tradicionāli notiks skrējiens apkārt Dzērbenei, militarizētā stafete un vakarā lāpu gājiens. Taču mūsu skolā Mārtiņi tiek īpaši sveikti, domāju, ka arī paši Mārtiņi savā vārda dienā jūtas lepni.

Arī folkloras kopu vadot, man ir bijušas divas Mārtiņdienas programmas. Folkloras kopā cenšos dažādot šīs lietas. Viena programma ilgu laiku nevar kalpot. Šoreiz pēc folkloristu vēlēšanās uz valsts svētkiem mums būs karavīru dziesmu programma. Kaut kas mūsu mentalitātē ir tāds, ka cilvēkiem ir vajadzīga latviešu tradīciju un svētku klātesamība. Vadot folkloras kopu, gribam apgūt vairāk dziesmu. Tādas, kuras ir dzīvīgas, interesantas, nevis tās lēnās, velkošās. Lai ir tā, ka var iet mājās, skandēt un mācīt citiem. Un cilvēkiem patīk. Viņiem ir jānotic pašai programmas būtībai, ka tā ir interesanta. Parasti ietveram arī deju elementus, rotaļas un dziesmas. Tā, lai ir kur likt enerģiju. Ceru, ka folkloras kopas dalībnieki ko gūst un aiznes arī daļiņu savām ģimenēm.

Vai mūsu tradīcijas ir apdraudētas? Domāju, ka ne. Uz svešām tradīcijām, kas ienāk no Amerikas vai Eiropas, neskatos ar traģismu. Ja šīs jaunās tradīcijas spēj cilvēku kaut kādā veidā padarīt labāku, tas nav slikti. Vai tad svētki spēj cilvēku padarīt sliktāku? Mūžīgais jautājums ir arī par Valentīna dienu. Es šos svētkus nekad līdz galam nepieņemšu, jo neesmu ar to izaugusi. Bet jaunā paaudze aug. Un man vienmēr ir viens sakāmais – vai mums dzīvē var būt par daudz mīlestības? Cilvēki šajā dienā cenšas teikt labus vārdus, iepriecināt kādu. Lai svin! Ja reiz esam iestājušies Eiropas Savienībā un izgājuši pasaulē, tad nenoliedzami, tas, kas tajā pasaulē notiek, ielauzīsies arī mūsu dzīvē. Mēs nevaram nostāties pretī. Tas, īpaši jauniešos, radīs pretestību un konfliktus. Bet tas nenozīmē, ka mums būtu jāaizmirst savi svētki un tradīcijas. Kaut kādā veidā jāmēģina mācīt saglabāt to, kas mums ir labs un skaists, ņemot arī to labāko, kas ir pasaulei. Pierakstījusi Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
5

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
36

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi