Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Jāmācās pateikt un saņemt paldies

Andra Gaņģe
16:23
08.03.2024
200

Latvijā 47% darba ņēmēju no sava tiešā vadītāja atzinīgus vārdus saņem reti vai nesaņem nekad, 45% regulāri vai bieži. Tā vēsta pētījumu kompānijas “Kantar” nesenā aptauja.
Biežāk atzinību dzird jaunākā paaudze, 45 līdz 54 gadu veci aptaujātie atzinuši, ka labu novērtējumu par darīto saņem reti, daļa pat uzskata, ka nekad. Viņu skaitā ir diezgan daudz cilvēku, kas neapmierināti ar darbu, ko dara, un nejūtas novērtēti kā darbinieki.
To vērtēt var dažādi. Piemēram, cilvēkam, gadiem strādājot profesijā, par to vairs nav gandarījuma, nav entuziasma, tāpēc viņš labos vārdus nesadzird. Taču var būt arī tā, ka darba devējs, vadītājs pieredzējušā teicami paveikto uzskata par pašsaprotamu. Viņam pat nenāk prātā, ka tas pelnījis atzinību.
Mans priekšstats, nepamatots ar pētījumiem, ka mums, īpaši vidzemniekiem, pateikšanās un pateicību pieņemšanas prasme klibo. Ja paldies sadzīves situācijās sakām gandrīz automātiski, tad atzinību par ko labi paveiktu diezgan reti. It kā saprotams, tas, ko esi uzņēmies, par ko saņem atalgojumu, ir jādara teicami. Un tomēr tikai atzinīgs vārds būs tas, kas ļaus saprast – mans darbs ir svarīgs.
Taču nācies redzēt arī citas situācijas. Par pateiktu paldies noburkšķēšana, ka labāk jau pielikt pie algas, ka nav jau par ko, ka… Gan jau atzinība bijusi patīkama, tikai cilvēks nezina, kā tai atsaukties. Bet varbūt pateicība bijusi pārāk saldos, lipīgos vārdos izteikta, ka šķebināja un šķita nepatiesa?
Manuprāt, nemaz ne viegli uzslavas raisās arī kolēģu starpā, tāpēc “Kantar” aptaujas dati liekas pārāk optimistiski. Tā atklāj, ka 61% Latvijas darba ņēmēju kolēģiem atzinīgus vārdus saka regulāri (17%) vai pat bieži (44%), tikai 31% atzīst, ka tos saka reti (28%) vai nekad (3%). Gan jau aptaujas dalībnieki atbildes sniedza pēc sajūtām, ne rīcības. Secinājums gan cerīgs – tātad vismaz paša vēlmēs ir pateikt darba biedriem labus vārdus.
Sociālpsihologi, antropologi un citi pētnieki ir vērtējuši un vērtēs, kāpēc esam tādi, kādi esam. Katrs tik atšķirīgs, tomēr ar kopējām vērtībām, iezīmēm, tradīcijām un saskarsmes kultūru. Lai kāds katrs būtu, pateikties un pieņemt paldies ir vērts turpināt mācīties. Ne tikai darba attiecībās, jebkurās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi