Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Izglītībai – skaidru valsts redzējumu

Druva
23:00
07.05.2009
2

Valsts kontroliere No uzstāšanās Latvijas skolotāju kongresā Valstiski nozīmīga nozare

Izglītība ir viena no tām politikas jomām, kas pieprasa īpaši skaidru valsts stratēģisko nākotnes redzējumu. Tā ir nozīmīgs instruments

valsts ekonomiskās attīstības nodrošināšanai, kas reizē ietekmē arī iedzīvotāju labklājību, dzīves kvalitāti un veido sabiedrības attieksmi un vērtības. Izglītība nav tikai indivīda sevis pilnveidošanas laiks, par ko sākotnēji maksā valsts – tātad iedzīvotāji, nodokļu maksātāji-, bet gan valstiski nozīmīga nozare.

Varam vien rēķināt, cik lielu daļu savu līdzekļu valsts ir iztērējusi, lai izskolotu vismaz pamatskolas līmenī tos tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, kas šobrīd strādā ārpus Latvijas, pelna nodokļus un stiprina citu valstu ekonomiku. Tikmēr šeit ikviens strādājošais, tajā skaitā skolotāji, finansiāli uztur neefektīvo un pretrunu plosīto izglītības sistēmu, kurai ideālā variantā būtu jāsagatavo konkurētspējīgi, gudri un radoši Latvijas patrioti.

Valsts kontrole secinājusi

Trīs gadu laikā Valsts kontrole ir veikusi revīzijas par pirmsskolas, vispārējās un augstākās izglītības īstenošanu, konstatējot būtiskas nepilnības visos trīs

procesos. Trūkumi atklāti skolotāju darbā, skolu materiāltehniskajā nodrošinājumā, mācību programmu saturā un to kvalitātē. Lai plānotu izglītības politiku, nepieciešama objektīvas un sistemātiskas informācijas analīze. Revīzijā atklājās, ka ministrijas informācija par skolēniem un pedagogiem kopumā nav ticama.

Revīzija parādīja, ka ministrija,

koordinējot vienotu valsts politiku izglītībā, nav sadarbojusies ar pašvaldībām, lai noteiktu vienotus principus, pēc kuriem pašvaldības finansē izglītības iestādes. Skolu attīstībai un mācību procesam tiek izlietoti vidēji septiņi procenti no visa izglītības iestādes budžeta. Pašvaldību izdevumi uz vienu skolēnu dažādu faktoru ietekmē var būt ļoti atšķirīgi, mēs konstatējām, ka tie var atšķirties pat 42 reizes.

Arī daudz aprunātie pedagogu darba samaksas noteikumi ir nepilnīgi. Tie neatspoguļo patieso pedagogu darba apjomu, kā arī darba samaksas noteikšana nav caurskatāma. Lai panāktu kvalitatīvas izmaiņas, izglītības sistēma un politika ir jāanalizē kā vienots instruments. Valdībai vienoti ir jāanalizē gan izglītības kvalitātes, gan skolotāju atalgojuma jautājumi. Svarīgi apzināties, ka izglītībā, tāpat kā citās valstiski nozīmīgajās jomās, nav pieļaujama vien mehāniska rīcība – līdzekļu nogriešana, skolu apvienošana, slēgšana. Detalizēti jāizvērtē ieguvumi un zaudējumi ne tikai finansiālā, bet arī lietderības un nākotnes seku aspektā.

Nepieciešama pilsoniskā līdzdalība

Jaunajiem pilsoņiem ir svarīgi skaidrot, ko nozīmē pilsoniskā līdzdalība, ko

pienākums vēlēt un uzraudzīt politisko varu, ko nozīmē pārstāvēt savas intereses un izmantot pilsoniskās tiesības. Ja skolēni savā pašvaldībā vai skolā redz nelietderīgu valsts resursu izmantošanu, lai viņi zina gan to, ka tas ir likuma pārkāpums, gan arī to, kā aizstāvēt savas tiesības. Svarīgi, ka bērniem iemāca domāt un analizēt – arī par to, kas notiek valstī, ko nozīmē demokrātija,

godīgums un

korupcija.

Skolēniem ir jāprot orientēties informācijas plūsmā un reizē sniegt savus vērtējumus par to. Šāda analīzes spēja ir arī potenciāls balsts nākotnes vērtējumiem par Latvijas valsts attīstību, kura šobrīd tik ļoti pietrūkst.

Jāņem vērā, ka izglītības joma mūsdienās ir arī nozīmīgs bizness vispasaules mērogā – jo īpaši augstākās izglītības jomā. Tāpēc mums ir jāspēj radīt konkurētspējīgas un valstiski nepieciešamas programmas atbilstoši tirgus prasībām un cenām. Jau šobrīd Eiropā ir iespējams studēt par zemāku studiju maksu, nekā to varam darīt Latvijā. Izglītība ir arī sava veida produkts, kuru veiksmīgi un kvalitatīvi pārdodot, lielākie ieguvēji ilgtermiņa skatījumā tomēr ir vietējie iedzīvotāji.

Skolotājam ir iespējas

iniciēt dažādus jauninājumus, kritizēt un veicināt uzlabojumus pašā izglītības sistēmā un pēc iespējas kvalitatīvāk veicot pašu izglītošanas darbu. Šādā veidā skolotāji arī palīdzētu valdībai rast labākos risinājumus īsākā laikā, kas potenciāli ļautu ietaupīt arī nodokļu maksātāju resursus. Iespējams, ir nepieciešama kāda spēcīga nevalstiska organizācija, kas iestātos par kvalitatīvākas un

valsts interesēm atbilstošākas izglītības sistēmas veidošanu. Publicēšanai sagatavojusi

Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
7

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
8

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
43
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
6
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
6
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
5
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi