Valsts kontroliere No uzstāšanās Latvijas skolotāju kongresā Valstiski nozīmīga nozare
Izglītība ir viena no tām politikas jomām, kas pieprasa īpaši skaidru valsts stratēģisko nākotnes redzējumu. Tā ir nozīmīgs instruments
valsts ekonomiskās attīstības nodrošināšanai, kas reizē ietekmē arī iedzīvotāju labklājību, dzīves kvalitāti un veido sabiedrības attieksmi un vērtības. Izglītība nav tikai indivīda sevis pilnveidošanas laiks, par ko sākotnēji maksā valsts – tātad iedzīvotāji, nodokļu maksātāji-, bet gan valstiski nozīmīga nozare.
Varam vien rēķināt, cik lielu daļu savu līdzekļu valsts ir iztērējusi, lai izskolotu vismaz pamatskolas līmenī tos tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, kas šobrīd strādā ārpus Latvijas, pelna nodokļus un stiprina citu valstu ekonomiku. Tikmēr šeit ikviens strādājošais, tajā skaitā skolotāji, finansiāli uztur neefektīvo un pretrunu plosīto izglītības sistēmu, kurai ideālā variantā būtu jāsagatavo konkurētspējīgi, gudri un radoši Latvijas patrioti.
Valsts kontrole secinājusi
Trīs gadu laikā Valsts kontrole ir veikusi revīzijas par pirmsskolas, vispārējās un augstākās izglītības īstenošanu, konstatējot būtiskas nepilnības visos trīs
procesos. Trūkumi atklāti skolotāju darbā, skolu materiāltehniskajā nodrošinājumā, mācību programmu saturā un to kvalitātē. Lai plānotu izglītības politiku, nepieciešama objektīvas un sistemātiskas informācijas analīze. Revīzijā atklājās, ka ministrijas informācija par skolēniem un pedagogiem kopumā nav ticama.
Revīzija parādīja, ka ministrija,
koordinējot vienotu valsts politiku izglītībā, nav sadarbojusies ar pašvaldībām, lai noteiktu vienotus principus, pēc kuriem pašvaldības finansē izglītības iestādes. Skolu attīstībai un mācību procesam tiek izlietoti vidēji septiņi procenti no visa izglītības iestādes budžeta. Pašvaldību izdevumi uz vienu skolēnu dažādu faktoru ietekmē var būt ļoti atšķirīgi, mēs konstatējām, ka tie var atšķirties pat 42 reizes.
Arī daudz aprunātie pedagogu darba samaksas noteikumi ir nepilnīgi. Tie neatspoguļo patieso pedagogu darba apjomu, kā arī darba samaksas noteikšana nav caurskatāma. Lai panāktu kvalitatīvas izmaiņas, izglītības sistēma un politika ir jāanalizē kā vienots instruments. Valdībai vienoti ir jāanalizē gan izglītības kvalitātes, gan skolotāju atalgojuma jautājumi. Svarīgi apzināties, ka izglītībā, tāpat kā citās valstiski nozīmīgajās jomās, nav pieļaujama vien mehāniska rīcība – līdzekļu nogriešana, skolu apvienošana, slēgšana. Detalizēti jāizvērtē ieguvumi un zaudējumi ne tikai finansiālā, bet arī lietderības un nākotnes seku aspektā.
Nepieciešama pilsoniskā līdzdalība
Jaunajiem pilsoņiem ir svarīgi skaidrot, ko nozīmē pilsoniskā līdzdalība, ko
pienākums vēlēt un uzraudzīt politisko varu, ko nozīmē pārstāvēt savas intereses un izmantot pilsoniskās tiesības. Ja skolēni savā pašvaldībā vai skolā redz nelietderīgu valsts resursu izmantošanu, lai viņi zina gan to, ka tas ir likuma pārkāpums, gan arī to, kā aizstāvēt savas tiesības. Svarīgi, ka bērniem iemāca domāt un analizēt – arī par to, kas notiek valstī, ko nozīmē demokrātija,
godīgums un
korupcija.
Skolēniem ir jāprot orientēties informācijas plūsmā un reizē sniegt savus vērtējumus par to. Šāda analīzes spēja ir arī potenciāls balsts nākotnes vērtējumiem par Latvijas valsts attīstību, kura šobrīd tik ļoti pietrūkst.
Jāņem vērā, ka izglītības joma mūsdienās ir arī nozīmīgs bizness vispasaules mērogā – jo īpaši augstākās izglītības jomā. Tāpēc mums ir jāspēj radīt konkurētspējīgas un valstiski nepieciešamas programmas atbilstoši tirgus prasībām un cenām. Jau šobrīd Eiropā ir iespējams studēt par zemāku studiju maksu, nekā to varam darīt Latvijā. Izglītība ir arī sava veida produkts, kuru veiksmīgi un kvalitatīvi pārdodot, lielākie ieguvēji ilgtermiņa skatījumā tomēr ir vietējie iedzīvotāji.
Skolotājam ir iespējas
iniciēt dažādus jauninājumus, kritizēt un veicināt uzlabojumus pašā izglītības sistēmā un pēc iespējas kvalitatīvāk veicot pašu izglītošanas darbu. Šādā veidā skolotāji arī palīdzētu valdībai rast labākos risinājumus īsākā laikā, kas potenciāli ļautu ietaupīt arī nodokļu maksātāju resursus. Iespējams, ir nepieciešama kāda spēcīga nevalstiska organizācija, kas iestātos par kvalitatīvākas un
valsts interesēm atbilstošākas izglītības sistēmas veidošanu. Publicēšanai sagatavojusi
Mairita Kaņepe
Komentāri