Trešdiena, 25. decembris
Vārda dienas: Stella, Larisa

Ģenerālplāns, žurnālisti un Āboltiņa

JĀNIS BUHOLCS
23:00
05.04.2016
8

Baltijas valstu žurnālisti izveidojuši filmu “Ģenerālplāns” par Krievijas informatīvo karu pret citām valstīm. Partijas “Vienotība” līdere un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, pagājušajā nedēļā atbildot uz Krievijas oficiālo žurnālistu jautājumiem, jau paspējusi izteikties, ka filma esot vienpusēja, un nokritizēt Latvijas žurnālistu darbu.

Intervijā Krievijas televīzijas kanālam “Rossija 1” S. Āboltiņa izteica šaubas, vai veids, kādā filma “Ģenerālplāns” veidota, spēs par atainotajiem jautājumiem likt domāt “jebkādai auditorijai”. Ar to viņa laikam domāja, vai filmu skatīsies un slavēs tie, kas jau iepriekš atbalstīja tajā izteiktos vēstījumus. Turpretim tie, kas noraida Krievijai izteikto kritiku, tāpat neticēs.

Šāds skatījums diezin vai var būt labākā vaduguns, veidojot žurnālistikas materiālus. Žurnālistiem nav pienākums domāt, kā pielīst pēc iespējas plašākai publikai. Viņiem nav jāmaina savi vēstījumi vai jāslēpj noteikti fakti; žurnālistikas materiāli drīkst būt nepatīkami, ja vien ir patiesi. Žurnālisti kalpo sabiedrībai, taču viņiem nav jābūt sabiedrības padotajiem. Daļa cilvēku, protams, aktīvi izvēlas, kādas tematikas un satura materiālus viņi grib vai negrib redzēt, taču tas nenozīmē, ka žurnālistiem nav jāveido sabiedrības dienaskārtība un nav jāpievērš uzmanība dažādiem jautājumiem.

Iepriekš teiktais neizslēdz to, ka žurnālisti paši nevis atspoguļo realitāti, bet gan to veido. Lai cik godīgs kāds mediju darbinieks ir, žurnālistikas materiālu veidošanas procesā ir jāpieņem tik daudz lēmumu par to, kā, ko, kur un cik rādīt, ka nevar būt runas par objektivitāti. Mediji katru dienu atlasa notikumus, par kuriem stāstīt, un ir notikumi, kas mediju saturā nenonāk. Mediju vēstījuma veidošanos būtiski ietekmē informācijas avoti un to sniegtās informācijas apstrāde – kuri cilvēki tiks intervēti, kādi jautājumi tiks uzdoti un kas no viņu sacītā tiks iekļauts gala materiālā. “Ģenerālplāna” veidotāji pārmetumus par vienpusīgumu noraidīja, skaidrojot, ka ir gribējuši intervēt visas iesaistītās puses – taču, protams, daļa nav vēlējusies tikt intervēti. Šādi filmas veidotāju centieni ir atbalstāmi, un nudien nevar prasīt, lai žurnālisti iegūtu to iesaistīto pušu viedokli, kas no komentāriem atsakās. Tomēr tas, kādus viedokļus ir vai nav izdevies iegūt, būtiski ietekmēs to, kāds beigās izskatīsies materiāls.

Papildus tam žurnālistiem ir arī pašiem savi uzskati un pārliecības. Dažkārt viņi to apzinās un veido materiālus no tāda aspekta, kam paši tic. Taču dažkārt žurnālisti nav gatavi atzīt, ka viņiem ir savas politiskās un ideoloģiskās simpātijas. Viņi tās neatzīst tieši tāpēc, ka domā – tādā gadījumā viņiem tiks pārmesta tā pati neobjektivitāte. Tomēr ir godīgāk skaidri pateikt, kāda tad ir konkrētā žurnālista pārliecība, nekā izlikties, ka vispār nekādas pārliecības nav un ka žurnālists tikai sausi stāsta faktus, un viņa subjektīvā pienesuma tur nav nekāda.

Objektivitātes neiespējamības dēļ krietni produktīvāk ir žurnālistu veikumu vērtēt pēc profesionalitātes kritērijiem, kas aptver žurnālistu vidū eksistējošu vispārēju nerakstītu vienošanos par to, kā būtu jāstrādā kvalitatīviem medijiem. Tas citstarp ietver visu iesaistīto pušu viedokļu iegūšanu, izvairīšanos no manipulācijām vai loģikas kļūdām, precizitāti, godīgumu, arī atbilstību pārstāvētajam žanram (dzeltenās preses darbība atšķiras no pētniecisko mediju darbības).

Te nu mēs nonākam pie otras frāzes, ko S.Āboltiņa pateica Kremlim simpatizējošajiem intervētājiem: krievu žurnālisti uzdodot jautājumus, lai izzinātu viedokļus, bet latviešu žurnālisti turpretim uz interviju jau dodoties ar skaidru sākotnējo nostāju. Tā ir skarba kritika Latvijas žurnālistikai. Nav tā, ka pilnīgi nepamatota. Taču krietni problemātiskāks ir nošķīrums starp latviešu un krievu žurnālistiku.

Šīm abām žurnālistikām nudien ir atšķirīgi stili, un šīs atšķirības izpaužas arī Latvijā iznākošo latviešu un krievu auditorijai paredzēto mediju saturā. Taču viena no būtiskākajām atšķirībām ir tā, ka krievu auditorija vairāk vēlas žurnālista aktīvu pozīciju; krievvalodīgajā žurnālistikā ir vairāk paša stāstošā žurnālista attieksmes. Ja netiek liktas lietā sagrozīšanas vai citas negodīgas tehnikas, tas pats par sevi nav nekas slikts. Taču S. Āboltiņa runāja par “krievvalodīgajiem” žurnālistiem tā, ka nevar saprast, vai viņa Latvijas krievvalodīgo žurnālistu darba stilu pielīdzina Krievijas neatkarīgo mediju žurnālistu un Kremļa žurnālistu darba stilam. Diezin vai žurnālistikas materiāla kvalitātes līmeni var izsecināt no valodas, kurā žurnālists strādā. Gan krievu, gan latviešu valodā iznāk gan augsti profesionāli mediji, gan arī tādi, kas ir melīgi.

Žurnālistiku kritizēt var un vajag. Jautājums drīzāk ir par to, kam tas būtu jādara. Politiķi, kas ir vieni no galvenajiem žurnālistikas materiālu varoņiem, to bieži vien labprāt dara – teju vai katrai augstu stāvošai amatpersonai ir nācies piedzīvot, ka žurnālisti par viņiem vēsta ne gluži to, ko viņi paši vēlētos dzirdēt. Jā, žurnālisti laiku pa laikam cilvēcisku kļūdu vai vēl citu iemeslu dēļ par kādiem jautājumiem vēsta nekorekti. Tomēr arī tādā gadījumā politiķi, būdami ieinteresētās puses, nav uzticamākie mediju darba vērtētāji tāpēc vien, ka dažkārt šāda žurnālistikas kritika kļūst par ko vairāk nekā tikai žēlošanos par nodarītajām pārestībām.

Tā tas ir noticis šoreiz. S. Āboltiņa ar šādiem izteikumiem neko nespēj mainīt sev netīkamajās Latvijas žurnālistikas praksēs, taču viņa spēj palīdzēt Krievijas informatīvā kara mašinērijai. Var jau tagad taisnoties, ka skandālu izraisījušās frāzes ir izrautas no konteksta un ka viņa nav zinājusi, kas tie īsti ir par žurnālistiem, kas viņai uzdod jautājumus. Taču, pirms kritizēt vietējos medijus par neprofesionalitāti, S. Āboltiņai, pirmkārt, vajadzētu paskatīties pašai uz sevi. Ja tik prominenta politiķe spēj būt tik nepiesardzīga šādās situācijās, pilsoņi nevar būt droši, ka līdzīgas vai vēl smagākas kļūdas viņa nepieļaus arī citkārt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
355
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
23

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
42

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
30

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
38

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
41

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
7
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
27
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi