Cēsīs viesojās satiksmes ministrs Ainārs Šlesers un tikās ar pašvaldības vadību, lai pārrunātu ar infrastruktūras attīstību saistītus jautājumus. Pēc tikšanās ministrs atbildēja arī uz dažiem “Druvas” jautājumiem.
– Kā šogad tiks sadalīta nauda ceļu atjaunošanai? Būs tikai valsts ceļiem vai arī pašvaldību ceļiem?
– 2007.gadā sācis darboties likums, kas paredz, ka degvielas akcīzes nodokļa 65 procentus novirza autoceļu uzturēšanai, 35 procenti paliek valsts budžetā. Šie 65 procenti, savukārt, sadalās divās daļās: 70 procenti nonāk valsts ceļiem, 30 procenti – pašvaldībām. Pašvaldības jau sen noteikušas proporcijas, kā finansējums sadalās starp tām.
Naudas izteiksmē 2005.gadā, ņemot vērā, ka tolaik bija likvidēts autoceļu fonds, pašvaldības saņēma tikai nepilnus 19 miljonus latu. Man kā satiksmes ministram nācās grozīt ministrijas budžetu, pārorientēt prioritātes, tā rezultātā pērn pašvaldības saņēma jau 31 miljonu latu. Šajā gadā summa, kas nonāks pašvaldību rīcībā, būs 60 – 65 miljoni latu. Tas nozīmē, ka valstij un pašvaldībām būs ievērojami lielāks finansējums, kas ļaus daudz raitāk plānot būvdarbus. Viss skaidri saprotams – palielinoties bāzes finansējumam, palielinās naudas apjoms, ko saņem pašvaldības. Piemēram, Cēsis šogad saņems divreiz vairāk līdzekļu nekā iepriekšējā gadā, jo divtik pieaudzis kopējais finansējums.
Līdzekļi ceļiem no degvielas akcīzes nodokļa 2010.gadā pieaugs līdz 80 procentiem. Tad pašvaldības varētu saņemt līdz simts miljoniem latu. Tas dotu iespēju vienoties par ilgtermiņa būvniecību, par lieliem projektiem katrā pilsētā un katrā novadā.
Pašreiz svarīgi pieņemt Koncesiju likumu Saeimā, jo tas ir valsts un pašvaldību interesēs. Ar Cēsu domes vadību tieši apspriedām, ka nepieciešams iespējami ātrāk iedarbināt koncesijas vai valsts privātās partnerības principus ceļu būvēšanā arī pašvaldībās. Jāsaprot, ka ceļu būvniecībā 15 gadu laikā izveidojies liels caurums, jo investīcijas bijušas nepietiekamas, tāpēc esmu pārliecināts, ka nākamo gadu laikā Latvija piedzīvos vēl nebijušu ceļu būvniecību.
Privātā partnerība pastāv visā Eiropā un pasaulē. Tas ir jauns darbības veids Latvijai, bet mēs to iedzīvināsim, un domāju, ka tas kļūs par populāru veidu, kā veikt lielas investīcijas, neietekmējot budžeta deficītu. Ja valsts vai pašvaldība pati investē līdzekļus, tas ietekmē budžeta deficītu, bet ja to dara privātie uzņēmēji, pašvaldība vai valsts to atmaksā ilgākā laika posmā un to rēķina kā noteiktu maksājumu katrā konkrētajā gadā. Princips vienkāršs un ikdienā pārbaudīts. Ja kāds tagad grib būvēt māju, retais tam izmanto savus uzkrājumus, lielākā daļa ņem kredītu uz 10, 20 vai 30 gadiem. Viņi var atļauties pa daļiņai atdot naudu un beigās saņemt māju īpašumā. Tāpat ir ar ceļiem. Lielākie finansētāji būs bankas, kas to var atļauties, un ir gatavas arī darīt. Bet mēs Latvijā iegūsim labus un sakārtotus ceļus.
– Ja sāksies apjomīga ceļu būvniecība, vai ceļu būves firmas tiks ar to galā?
– Būs problēmas, bet, manuprāt, šīs ir pozitīvas problēmas. Sliktāk, ja būvniekiem nav darba. Iespējams, ka darbaspēka nepietiks, un būs jālemj, kur ņemsim strādniekus, kas būvēs ceļus. Bet te nevar runāt tikai par ceļu būvi, šāda situācija ir būvniecībā valstī.
– Vai lielais darba apjoms un darbaspēka trūkums nepazeminās kvalitāti?
– Katrā projektā kvalitātei jāpievērš galvenā nozīme. Būvniekam jāuzņemas finansiāla un morāla atbildība, arī ar savu reputāciju. Ja kāds būvēs sliktus ceļus, nedomāju, ka valsts vai pašvaldība tādam gribēs uzticēt darbus. Valstī esam deklarējuši, ka kvalitāte būs galvenais.
– Kāds no jūsu priekšgājējiem solīja asfaltu līdz katrai pagastmājai, vai solījums paliek spēkā?
– Būvniecība būs strauja, bet Latvijā paliks arī grants ceļi, jo nevaram noasfaltēt visus. Tomēr visiem nozīmīgiem rajonu centriem jābūt savienotiem ar kvalitatīviem asfaltētiem ceļiem.
– Jūs piedāvājat sākt debates, lai pašvaldību vēlēšanās varētu piedalīties arī nepilsoņi. Kā to komentēsiet?
– Esam iestājušies ES un NATO, Latvijas neatkarība ir nodrošināta un nav pamata baidīties, ka to zaudēsim. Jāsaprot, ka pašvaldību vēlēšanas ir saimnieciskās vēlēšanas. Igauņi jau pirms kāda laika piešķīra nepilsoņiem balsstiesības pašvaldību vēlēšanās, un tas nav negatīvi ietekmējis šo valsti. Tur nepilsoņiem ir iespēja balsot par pilsoņiem, un šis piemērs varētu būt noderīgs arī Latvijai. Nepilsoņi nevar tikt ievēlēti, bet var vēlēt. Saimnieciskie jautājumi ir svarīgi ikvienam iedzīvotājam, kurš strādā konkrētā teritorijā. Šis jautājums jāizdiskutē, tas varētu noņemt spriedzi, un mēs viennozīmīgi varētu pateikt, ka ikviens, kurš Latvijā maksā nodokļus, ir tiesīgs ietekmēt to pašvaldību, kas izmanto viņa maksātos nodokļus.
Pašreiz līdz vēlēšanām vēl tālu, tāpēc šo diskusiju var sākt un veidot profesionāli, nevis emocionāli. Vai un kad nepilsoņiem varētu tikt dotas šādas tiesības, atkarīgs no politiskās gribas, bet es personīgi to atbalstu.
– Tagad valstī dienas kārtībā ir Latvijas – Krievijas robežlīgums. Jūsu vērtējums tam?
– Tas ir jāparaksta. Sakārtota robeža starp Latviju un Krieviju dos iespēju mūsu valstij attīstīties kā starptautiskam tranzīta un loģistikas centram, kas dos iespēju mums pelnīt ievērojamus līdzekļus caur ostām un visu tranzītsistēmu. Nesakārtotas attiecības nes tikai zaudējumus. Tāpat kā mēs nevaram izvēlēties vecākus, nevaram izvēlēties arī kaimiņus, līdz ar to ir jāsadarbojas. Krievija ir nozīmīgs spēlētājs Eiropā un pasaulē un būtu muļķīgi, ja mēs neizmantotu šīs iespējas, ko mums dot šāds kaimiņš. Protams, mums ar Krieviju ir dažādi viedokļi par notikumiem pagātnē, bet cik ilgi vaimanāsim? Manuprāt, jāskatās nākotnē, jo Latvijā ir daudz jaunu cilvēku, kuri grib dzīvot šajā valstī, bet spiesti doties meklēt labāku dzīvi Īrijā vai Lielbritānijā. Tāpēc labāk radīt valstī tādus apstākļus, lai arī tie, kuri aizbraukuši, varētu atgriezties. To nevaram, pirms nav radīta iespēja labi pelnīt tepat Latvijā. Šis jautājums jāsakārto, jāpieņem, ka Abrene ir Krievijas teritorija, no kā tā nekad neatteiksies. Iestājoties Eiropas Savienībā, esam nobalsojuši par esošajām robežām. Nacionālās tēmas un pārmetumi, ka gribam kaut ko nodot, ir atsevišķu politiķu vēlme spodrināt savu tēlu, bet uzskatu, ka viņi rada problēmas valstī, bet nesakārtotās attiecības ar Krieviju – ekonomiskus zaudējumus.
Komentāri