EP vēlēšanas, naivums un meli

Rīt, 10. februārī, Latvijā noslēgsies deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks 8. jūnijā.

Ceturtdien bija iesniegti 11 saraksti, deviņi no tiem jau reģistrēti. Latvijai EP ir deviņas deputātu vietas, un jau tagad ir skaidrs, ka cīņa par tām būs sīva. Jautājums, cik pilsoņu Latvijā un diasporā vēlēšanās piedalīsies un kāda būs viņu izvēle.

Parasti aktīvāki ir radikālāk un populistiskāk noskaņoto partiju vēlētāji, bet pārējie nereti vēlēšanu dienā – sestdienā – nolemj atpūsties vai darboties dārziņā. Protams, ārējās un iekšējās drošības jautājumi noteikti būs visu partiju programmās, tāpat ekonomika un klimats būs temati, ko, visticamāk, pieminēs visi. Starp kandidātiem būs gan politiķi ar pieredzi EP, gan cilvēki, kuriem nav pieredzes darbā Eiropā vai vispār politikā. Un vēlētājiem droši vien būs liels kārdinājums balsot par tiem, kuri teiks kvēlas runas par tēvzemes mīlestību un tautiskumu. Diemžēl ar skaistām frāzēm un naidu pret agresorvalsti tomēr nepietiks, lai strādātu Eiroparlamentā.

Uzreiz jāpiebilst, ka nav pamata domāt, ka ārējais apdraudējums Latvijai tuvākajā laikā samazināsies. Tāpat pašlaik nekas neliecina, ka Krievijas iedzīvotāji mainīs attieksmi pret Putinu, valstī notiekošo vai karu. Un nav pat svarīgi, vai aptaujās paustais ir pārliecība vai baiļu diktēts. Jā, karavīru mātes, sievas un māsas reizēm rīko atbalsta akcijas, prasa pārtraukt karu, bet šiem protestiem nav ietekmes, un medijos Krievijā tie netiek rādīti. Pie­mēram, Levadas centra aptaujas liecina, ka Krievijas iedzīvotāju atbalsts prezidentam, parlamentam un reģionālajai varai ne tikai nav mazinājies, bet šajā janvārī pat mazliet kāpis. Piemēram, atbalsts Krievijas valsts politikai ir palielinājies no 62 procentiem pagājušā gada augustā līdz 71 procentam šogad janvārī. Bet to skaits, kas uzskata, ka politika Krievijā iet nepareizo ceļu, savukārt ir samazinājies no 24 procentiem pagājušā gada augustā līdz 18 procentiem šī gada janvārī. Starp tiem, kuri Krievijas izvēlēto ceļu politikā vērtē negatīvi, vairāk ir maznodrošināto un iedzīvotāju vecumā līdz 40 gadiem. Palielinājies arī atbalsts Putinam: no 80 procentiem augustā līdz 85 procentiem janvārī. Savukārt to skaits, kas agresorvalsts prezidentu neatbalsta, ir samazinājies no 16 procentiem augustā līdz 12 procentiem šogad janvārī.

Latvijā janvāra aptaujā par partiju reitingiem aptuveni ceturtā daļa vēlētāju atbildēja, ka nezina, par ko balsotu, ja vēlēšanas būtu rīt. Partijas gan ir izveicīgas un atjautīgas. Piemēram, “Apvieno­tā saraksta” (AS) līderis EP vēlēšanās būs Tviterkonvoja vadītājs Reinis Pozņaks. Kā otrais uz EP politiskā spēka sarakstā startēs Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas sekretārs Juris Viļums (AS), bet ar trešo numuru kandidēs Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS). Jāteic, pirmais trijnieks ir cienījami kandidāti, turklāt Pozņaks ir Tviterkonvoja aizsācējs Latvijā un ir iesaistīts vairāk nekā 900 auto piegādē karavīriem Ukrainā. Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, Pozņaks aicināja cilvēkus palīdzēt un ziedot automašīnas Ukrainas aizstāvjiem. Par šīm aktivitātēm viņš saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, bet 2022. gadā Reinis Pozņaks pēc sabiedrības balsojuma tika atzīts par gada “Eiropas cilvēku Latvijā”. Pašlaik AS Saeimā ir opozīcijā, tās janvāra reitings ir vien pieci procenti. Ar vārdu sakot, Pozņaks AS varētu izvilkt no “politikas dūksnāja”, kurā tas sācis grimt. Neapšaubot Tviter­konvoja vadītāja labo gribu, jāteic, ka, manuprāt, daudz vairāk laba Ukrainai un Latvijas drošībai viņš var izdarīt, palīdzot Ukrainai, ne sēžot Eiropar­la­mentā, jo pieredzes politikā, Pozņakam diemžēl nav nemaz.

Tikpat atjautīga ir bijusi partija “Kustība “Par!””. 14. Saeimas vēlēšanās apvienotais saraksts “Attīstībai/Par!” ieguva 4,97 procentus balsu un Saeimā neiekļuva. Pašlaik “Par” reitings ir tikai 1,5 procenti, tādēļ lēmums par saraksta līderi EP vēlēšanās izvēlēties Eiropas ukrainieti Ivannu Voločiju, manuprāt, diezgan redzami izskatās kā cenšanās vēlēšanās izmantot Latvijas pilsoņu nepārpotamo atbalstu Ukrainai. Pēc Eiropas integrācijas maģistra grāda iegūšanas Voločija uzsāka darbu ES aģentūrās un programmās Briselē un Kijivā. Pašlaik viņa Eiropas Parlamentā strādā centriski liberālajā grupā “Renew Europe”  ar ES – Ukrainas sadarbības jautājumiem. Ivanna Volo­čija dzimusi Ivanofrankiv­skā, absolvējusi Ukrainas prestižo universitāti “Kijivas-Mohilas akadēmija”, bet maģistra grādu Eiropas integrācijā ieguvusi Māstrihtas Universitātē Nīderlandē. Pret Voločijas kandidatūru nav, ko piebilst, jo viņai ir arī pieredze darbā Eiropas Savienības institūcijās, viņa būtu Ukrainas balss Eiropar­lamentā.
Nav noslēpums, ka EP vēlēšanās cilvēki vairāk vērtē pašus kandidātus, nevis partijas, kas tos izvirzījušas. Tomēr, domāju, ir jā­skatās arī partijas un to programmas par darāmajiem darbiem EP. Piemēram, Šlesera partija “Lat­vija pirmajā vietā” savā programmā ierakstījusi: “Mēs nākam, lai pārstāvētu Latviju, nevis izdabātu svešam viedoklim, cenšoties būt pirmrindnieki Eiropas direktīvu izpildē! Pietiek mūsu tautu mācīt, kā dzīvot! Pietiek mums uzspiest svešas ideoloģijas, vērtības, uzskatus!” Vai Eiropa ir mūsu ienaidnieks ar svešu ideoloģiju? Tad kuras valstis ir mūsu draugi? Manuprāt, šīs ir svarīgākās EP vēlēšanas desmit gadu laikā, kopš esam Eiropas Savienībā, turklāt svarīgas ne tikai Latvijai. Tādēļ nebūsim naivi, domāsim un nemeklēsim saldus solījumus!