Otrdiena, 16. aprīlis
Vārda dienas: Mintauts, Alfs, Bernadeta

EP vēlēšanas, naivums un meli

Sallija Benfelde
13:45
12.02.2024
32

Rīt, 10. februārī, Latvijā noslēgsies deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks 8. jūnijā.

Ceturtdien bija iesniegti 11 saraksti, deviņi no tiem jau reģistrēti. Latvijai EP ir deviņas deputātu vietas, un jau tagad ir skaidrs, ka cīņa par tām būs sīva. Jautājums, cik pilsoņu Latvijā un diasporā vēlēšanās piedalīsies un kāda būs viņu izvēle.

Parasti aktīvāki ir radikālāk un populistiskāk noskaņoto partiju vēlētāji, bet pārējie nereti vēlēšanu dienā – sestdienā – nolemj atpūsties vai darboties dārziņā. Protams, ārējās un iekšējās drošības jautājumi noteikti būs visu partiju programmās, tāpat ekonomika un klimats būs temati, ko, visticamāk, pieminēs visi. Starp kandidātiem būs gan politiķi ar pieredzi EP, gan cilvēki, kuriem nav pieredzes darbā Eiropā vai vispār politikā. Un vēlētājiem droši vien būs liels kārdinājums balsot par tiem, kuri teiks kvēlas runas par tēvzemes mīlestību un tautiskumu. Diemžēl ar skaistām frāzēm un naidu pret agresorvalsti tomēr nepietiks, lai strādātu Eiroparlamentā.

Uzreiz jāpiebilst, ka nav pamata domāt, ka ārējais apdraudējums Latvijai tuvākajā laikā samazināsies. Tāpat pašlaik nekas neliecina, ka Krievijas iedzīvotāji mainīs attieksmi pret Putinu, valstī notiekošo vai karu. Un nav pat svarīgi, vai aptaujās paustais ir pārliecība vai baiļu diktēts. Jā, karavīru mātes, sievas un māsas reizēm rīko atbalsta akcijas, prasa pārtraukt karu, bet šiem protestiem nav ietekmes, un medijos Krievijā tie netiek rādīti. Pie­mēram, Levadas centra aptaujas liecina, ka Krievijas iedzīvotāju atbalsts prezidentam, parlamentam un reģionālajai varai ne tikai nav mazinājies, bet šajā janvārī pat mazliet kāpis. Piemēram, atbalsts Krievijas valsts politikai ir palielinājies no 62 procentiem pagājušā gada augustā līdz 71 procentam šogad janvārī. Bet to skaits, kas uzskata, ka politika Krievijā iet nepareizo ceļu, savukārt ir samazinājies no 24 procentiem pagājušā gada augustā līdz 18 procentiem šī gada janvārī. Starp tiem, kuri Krievijas izvēlēto ceļu politikā vērtē negatīvi, vairāk ir maznodrošināto un iedzīvotāju vecumā līdz 40 gadiem. Palielinājies arī atbalsts Putinam: no 80 procentiem augustā līdz 85 procentiem janvārī. Savukārt to skaits, kas agresorvalsts prezidentu neatbalsta, ir samazinājies no 16 procentiem augustā līdz 12 procentiem šogad janvārī.

Latvijā janvāra aptaujā par partiju reitingiem aptuveni ceturtā daļa vēlētāju atbildēja, ka nezina, par ko balsotu, ja vēlēšanas būtu rīt. Partijas gan ir izveicīgas un atjautīgas. Piemēram, “Apvieno­tā saraksta” (AS) līderis EP vēlēšanās būs Tviterkonvoja vadītājs Reinis Pozņaks. Kā otrais uz EP politiskā spēka sarakstā startēs Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas sekretārs Juris Viļums (AS), bet ar trešo numuru kandidēs Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS). Jāteic, pirmais trijnieks ir cienījami kandidāti, turklāt Pozņaks ir Tviterkonvoja aizsācējs Latvijā un ir iesaistīts vairāk nekā 900 auto piegādē karavīriem Ukrainā. Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, Pozņaks aicināja cilvēkus palīdzēt un ziedot automašīnas Ukrainas aizstāvjiem. Par šīm aktivitātēm viņš saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, bet 2022. gadā Reinis Pozņaks pēc sabiedrības balsojuma tika atzīts par gada “Eiropas cilvēku Latvijā”. Pašlaik AS Saeimā ir opozīcijā, tās janvāra reitings ir vien pieci procenti. Ar vārdu sakot, Pozņaks AS varētu izvilkt no “politikas dūksnāja”, kurā tas sācis grimt. Neapšaubot Tviter­konvoja vadītāja labo gribu, jāteic, ka, manuprāt, daudz vairāk laba Ukrainai un Latvijas drošībai viņš var izdarīt, palīdzot Ukrainai, ne sēžot Eiropar­la­mentā, jo pieredzes politikā, Pozņakam diemžēl nav nemaz.

Tikpat atjautīga ir bijusi partija “Kustība “Par!””. 14. Saeimas vēlēšanās apvienotais saraksts “Attīstībai/Par!” ieguva 4,97 procentus balsu un Saeimā neiekļuva. Pašlaik “Par” reitings ir tikai 1,5 procenti, tādēļ lēmums par saraksta līderi EP vēlēšanās izvēlēties Eiropas ukrainieti Ivannu Voločiju, manuprāt, diezgan redzami izskatās kā cenšanās vēlēšanās izmantot Latvijas pilsoņu nepārpotamo atbalstu Ukrainai. Pēc Eiropas integrācijas maģistra grāda iegūšanas Voločija uzsāka darbu ES aģentūrās un programmās Briselē un Kijivā. Pašlaik viņa Eiropas Parlamentā strādā centriski liberālajā grupā “Renew Europe”  ar ES – Ukrainas sadarbības jautājumiem. Ivanna Volo­čija dzimusi Ivanofrankiv­skā, absolvējusi Ukrainas prestižo universitāti “Kijivas-Mohilas akadēmija”, bet maģistra grādu Eiropas integrācijā ieguvusi Māstrihtas Universitātē Nīderlandē. Pret Voločijas kandidatūru nav, ko piebilst, jo viņai ir arī pieredze darbā Eiropas Savienības institūcijās, viņa būtu Ukrainas balss Eiropar­lamentā.
Nav noslēpums, ka EP vēlēšanās cilvēki vairāk vērtē pašus kandidātus, nevis partijas, kas tos izvirzījušas. Tomēr, domāju, ir jā­skatās arī partijas un to programmas par darāmajiem darbiem EP. Piemēram, Šlesera partija “Lat­vija pirmajā vietā” savā programmā ierakstījusi: “Mēs nākam, lai pārstāvētu Latviju, nevis izdabātu svešam viedoklim, cenšoties būt pirmrindnieki Eiropas direktīvu izpildē! Pietiek mūsu tautu mācīt, kā dzīvot! Pietiek mums uzspiest svešas ideoloģijas, vērtības, uzskatus!” Vai Eiropa ir mūsu ienaidnieks ar svešu ideoloģiju? Tad kuras valstis ir mūsu draugi? Manuprāt, šīs ir svarīgākās EP vēlēšanas desmit gadu laikā, kopš esam Eiropas Savienībā, turklāt svarīgas ne tikai Latvijai. Tādēļ nebūsim naivi, domāsim un nemeklēsim saldus solījumus!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
8

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
23

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
25

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
22

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
39
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi