Reģionālie mediji, februāra nogalē tiekoties ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, galvenokārt uzdeva jautājumus par drošības situāciju. Vienu no tiem arī “Druva” – vai hibrīdkara apstākļos iespējama situācija, ka Latvijā vispār nav interneta pieejamības. E.Rinkēvičs pauda, ka kiberuzbrukumi dažādām struktūrām valstī ir ikdiena, taču šajā drošībā iegulda daudz. Gan valsts, gan komercstruktūras dara maksimālo, lai pasargātu digitālos resursus un infrastruktūru. Taču Valsts prezidents arī uzsvēra, ka ārējie naidīgie spēki tāpat pilnveido spējas, meklējot veidus, kā radīt draudus mūsu digitālās telpas drošībai. Tāpēc nekas šobrīd nevar būt simtprocentīgi drošs.
Novadu mediju pārstāvjiem svarīgs jautājums bija civilā aizsardzība, par kuru konkrētas un tiešas informācijas iedzīvotājiem ir maz. E.Rinkēvičs piekrita, ka civilās aizsardzības jomā ir izstrādāti dokumenti, plāni, taču, lai pilnībā pārliecinātos, kā tie darbojas reālajā situācijā, kādi precizējumi tajos vajadzīgi, vēl darāmā netrūkst. Žurnālistu minēto Somijas piemēru, kur civilās aizsardzības sistēma izstrādāta perfekti un katrs iedzīvotājs zina, kas krīzes situācijā darāms, Valsts prezidents komentēja, atgādinot šīs valsts vēsturisko pieredzi.
Lasītājiem, kas šo vēstures lappusi piemirsuši, atsaukšu atmiņā, ka 1939.-1940.gadā Somija cīnījās Ziemas karā, kad tai uzbruka Padomju Savienība. Somija iebrukumu apturēja, tomēr bija spiesta Padomju Savienībai atdot plašu teritoriju Karēlijā. Droši vien tas ir viens no faktoriem, kas šajā Ziemeļvalstī vienmēr licis nopietni izturēties pret bruņošanās un civilās aizsardzības jautājumiem. Piemēram, kā 2022.gadā pēc Somijas apmeklējuma raksta “Latvijas Avīze”, bumbu patvertnes tur “būvē kopš 1954. gada. Visās kopš 1963. gada būvētajās noteikta lieluma ēkās ir jābūt bumbu patvertnei. Tādas ir jāizbūvē, arī renovējot senākas ēkas”.
E.Rinkēvičs, runājot par padomju gados uzcelto patvertņu likvidēšanu, uzsvēra, ka to izlēmām paši un ka “neviens ļaunais onkulis neieradās un neteica, lai prihvatizējam un sagraujam”. Taču prezidents arī atgādināja, ka tā laika patvertnes bija paredzētas samērā mazam skaitam cilvēku, galvenokārt nomenklatūras un kara rūpniecības darbiniekiem.
Sarunā par dzīvi laukos – mazo pasta nodaļu likvidēšanu, mazo skolu nestabilo situāciju – uzsvars bija uz to, ka katrs gadījums jāvērtē individuāli, taču par tādiem lēmumiem nākas domāt ne tāpēc, ka ir mērķis kaut ko slēgt, bet gan tāpēc, ka daudzviet pagastos samazinās iedzīvotāju skaits, nav ekonomiskās aktivitātes. Un tad paliek jautājums – kur visam ņemt naudu?
Valsts prezidents atzina, ka investoru interese par lauku teritorijām ir jūtama, taču ne visur viņus uzņem ar labu prātu. Sak, būvēt, attīstīt uzņēmējdarbību, radīt darba vietas vajag, tikai ne manā ciemā, ne pie manas mājas. Rezultāts – nav ieguldījumu, nav industrijas un beigās … nav arī skolas.
Līdzīga situācija ir arī ar atjaunojamās enerģijas ražošanu, piemēram, vēja parkiem, pret kuru ierīkošanu iedzīvotāji nereti asi protestē. Taču, kā uzsvēra, Edgars Rinkēvičs, jāsaprot, ka Latvijai vajadzēs papildu energoresursu. Atliks izvēlēties risinājumu – vēja vai saules enerģiju, vai varbūt atomelektrostaciju. “Tātad vēja parki nerada uzticību, kaitīgi dabai un sabojā ainavu. Vai esam gatavi celt atomelektrostaciju, kura nevar būt nomaļā vietā, jo tai vajadzīga infrastruktūra un daudz ūdens,” sacīja prezidents. Saistībā ar vēja parkiems E.Rinkēvičs minēja, ka, iespējams, iedzīvotāju attieksmi varētu mainīt tiešs finansiāls ieguvums no enerģijas ražotāja peļņas. Te jāpiebilst, ka Klimata un enerģētikas ministrija izstrādājusi regulējuma priekšlikumu, kas paredz tiešus maksājumus gan iedzīvotājiem, kuru mājvietas atrodas vēja staciju tuvumā, gan pašvaldībām, uz kuru zemes šīs stacijas izbūvētas.
E.Rinkēvičs pauda, ka par šīm tēmām jārunā ar iedzīvotājiem un tas jādara saprotami un atklāti. Diemžēl ne vienmēr to protam. Politiķi un ierēdņi diezgan bieži mēdz priekšplānā izvirzīt to, kas varētu spodrināt viņu tēlu, daudz nepasakot līdz galam. Taču katra līdz galam neizsvērtā detaļa vai apzināti dokumentā, procesā, darbā ieliktā āža kāja beigās parādās. Un krīt ne tikai reitinga punkti, krīt ticība…
Komentāri