Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Drošība, patvertnes un vēja parki. Reģionālie mediji tiekas ar Valsts prezidentu

Andra Gaņģe
00:02
10.03.2024
40

Reģionālie mediji, februāra nogalē tiekoties ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, galvenokārt uzdeva jautājumus par drošības situāciju. Vienu no tiem arī “Druva” – vai hibrīdkara apstākļos iespējama situācija, ka Latvijā vispār nav interneta pieejamības. E.Rinkēvičs pauda, ka kiberuzbrukumi dažādām struktūrām valstī ir ikdiena, taču šajā drošībā iegulda daudz. Gan valsts, gan komercstruktūras dara maksimālo, lai pasargātu digitālos resursus un infrastruktūru. Taču Valsts prezidents arī uzsvēra, ka ārējie naidīgie spēki tāpat pilnveido spējas, meklējot veidus, kā radīt draudus mūsu digitālās telpas drošībai. Tāpēc nekas šobrīd nevar būt simtprocentīgi drošs.
Novadu mediju pārstāvjiem svarīgs jautājums bija civilā aizsardzība, par kuru konkrētas un tiešas informācijas iedzīvotājiem ir maz. E.Rinkēvičs piekrita, ka civilās aizsardzības jomā ir izstrādāti dokumenti, plāni, taču, lai pilnībā pārliecinātos, kā tie darbojas reālajā situācijā, kādi precizējumi tajos vajadzīgi, vēl darāmā netrūkst. Žurnālistu minēto Somijas piemēru, kur civilās aizsardzības sistēma izstrādāta perfekti un katrs iedzīvotājs zina, kas krīzes situācijā darāms, Valsts prezidents komentēja, atgādinot šīs valsts vēsturisko pieredzi.
Lasītājiem, kas šo vēstures lappusi piemirsuši, atsaukšu atmiņā, ka 1939.-1940.gadā Somija cīnījās Ziemas karā, kad tai uzbruka Padomju Savienība. Somija iebrukumu apturēja, tomēr bija spiesta Padomju Savienībai atdot plašu teritoriju Karēlijā. Droši vien tas ir viens no faktoriem, kas šajā Ziemeļvalstī vienmēr licis nopietni izturēties pret bruņošanās un civilās aizsardzības jautājumiem. Piemēram, kā 2022.gadā pēc Somijas apmeklējuma raksta “Latvijas Avīze”, bumbu patvertnes tur “būvē kopš 1954. gada. Visās kopš 1963. gada būvētajās noteikta lieluma ēkās ir jābūt bumbu patvertnei. Tādas ir jāizbūvē, arī renovējot senākas ēkas”.
E.Rinkēvičs, runājot par padomju gados uzcelto patvertņu likvidēšanu, uzsvēra, ka to izlēmām paši un ka “neviens ļaunais onkulis neieradās un neteica, lai prihvatizējam un sagraujam”. Taču prezidents arī atgādināja, ka tā laika patvertnes bija paredzētas samērā mazam skaitam cilvēku, galvenokārt nomenklatūras un kara rūpniecības darbiniekiem.
Sarunā par dzīvi laukos – mazo pasta nodaļu likvidēšanu, mazo skolu nestabilo situāciju – uzsvars bija uz to, ka katrs gadījums jāvērtē individuāli, taču par tādiem lēmumiem nākas domāt ne tāpēc, ka ir mērķis kaut ko slēgt, bet gan tāpēc, ka daudzviet pagastos samazinās iedzīvotāju skaits, nav ekonomiskās aktivitātes. Un tad paliek jautājums – kur visam ņemt naudu?
Valsts prezidents atzina, ka investoru interese par lauku teritorijām ir jūtama, taču ne visur viņus uzņem ar labu prātu. Sak, būvēt, attīstīt uzņēmējdarbību, radīt darba vietas vajag, tikai ne manā ciemā, ne pie manas mājas. Rezultāts – nav ieguldījumu, nav industrijas un beigās … nav arī skolas.
Līdzīga situācija ir arī ar atjaunojamās enerģijas ražošanu, piemēram, vēja parkiem, pret kuru ierīkošanu iedzīvotāji nereti asi protestē. Taču, kā uzsvēra, Edgars Rinkēvičs, jāsaprot, ka Latvijai vajadzēs papildu energoresursu. Atliks izvēlēties risinājumu – vēja vai saules enerģiju, vai varbūt atomelektrostaciju. “Tātad vēja parki nerada uzticību, kaitīgi dabai un sabojā ainavu. Vai esam gatavi celt atom­elektrostaciju, kura nevar būt nomaļā vietā, jo tai vajadzīga infrastruktūra un daudz ūdens,” sacīja prezidents. Saistībā ar vēja parkiems E.Rinkēvičs minēja, ka, iespējams, iedzīvotāju attieksmi varētu mainīt tiešs finansiāls ieguvums no enerģijas ražotāja peļņas. Te jāpiebilst, ka Klimata un enerģētikas ministrija izstrādājusi regulējuma priekšlikumu, kas paredz tiešus maksājumus gan iedzīvotājiem, kuru mājvietas atrodas vēja staciju tuvumā, gan pašvaldībām, uz kuru zemes šīs stacijas izbūvētas.
E.Rinkēvičs pauda, ka par šīm tēmām jārunā ar iedzīvotājiem un tas jādara saprotami un atklāti. Diemžēl ne vienmēr to protam. Politiķi un ierēdņi diezgan bieži mēdz priekšplānā izvirzīt to, kas varētu spodrināt viņu tēlu, daudz nepasakot līdz galam. Taču katra līdz galam neizsvērtā detaļa vai apzināti dokumentā, procesā, darbā ieliktā āža kāja beigās parādās. Un krīt ne tikai reitinga punkti, krīt ticība…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
35

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi