Trešdiena, 19. februāris
Vārda dienas: Zane, Zuzanna
weather-icon
+-8° C, vējš 1.38 m/s, D-DR vēja virziens

Drons: jautājumi un atbildes

Sallija Benfelde
11:20
13.09.2024
75
Sallija Benfelde

Ir pagājusi gandrīz nedēļa, kopš Krievijas militārais drons no Baltkrievijas teritorijas ielidoja Latvijā, kādu laiciņu lidoja mūsu teritorijā un tad nokrita Rēzeknes novadā.

Izrādījās, uz tā bijusi sprāgst­viela, bet laimīgā kārtā tā neuzsprāga, neviens necieta un to vēlāk deaktivizēja, vienkārši sakot, uzspridzināja.

Šis incidents ir radījis daudz jautājumu. Skaidrs arī, ka vairāki no tiem skar informāciju, kas ir valsts noslēpums, tādēļ konkrētas atbildes nevar saņemt. Tomēr ir divi jautājumi, uz kuriem ir jāatbild, ja valsts nevēlas, lai uzticēšanās tās institūcijām samazinātos, bet spriedze sabiedrībā pieaugtu. Protams, nedēļas laikā atbilžu bijis daudz, bet tās lielāko tiesu ir bijušas runas par procedūrām, kārtību un par to, kas tiek pētīts un domāts, vai viss izdarīts pareizi un vai kaut ko vajadzētu mainīt procedūru kārtībā. Laikam jau lieki pat teikt, ka Latvijas iedzīvotājus tādas aptuvenas runas par “procedūrām” un “lēmumiem” kaitina un uzticēšanos nevairo. Kaut kādu skaidrību viesa vien trešdienas, 11. septembra, LTV raidījums “Kas notiek Latvijā?”. Tā vadītājam Jānim Domburam nācās tincināt un atkārtot jautājumus ne reizi vien, līdz tika saņemtas atbildes, kuras viesa zināmu skaidrību.

Tātad pirmais lielais jautājums ar daudziem papildu jautājumiem ir, kāpēc nekas netika darīts, redzot, ka no Krievijas vasaļvalsts Baltkrievijas ielido drons un pārkāpj NATO ārējo robežu? Kādēļ tiek runāts, ka mūsu robežas tiek sargātas, kādēļ drons uzreiz netika notriekts? Bet ja nu tas būtu nokritis apdzīvotā vietā un uzsprādzis un cilvēki būtu gājuši bojā? Atbilde, izrādās, arī nav vienkārša un pasakāma vienā teikumā. Vispirms gan jāteic, ka Krievijas militārā drona ielidošana Latvijas teritorijā, visticamāk, ir ar nolūku noskaidrot, kāda būs Latvijas un NATO reakcija. Taču iespējams arī, ka tas noticis tehniskas kļūdas dēļ. Ukrainas militārie eksperti uzskata, ka tas noticis ar nolūku saprast, ko Latvija darīs, ja tās teritorijā ielido agresorvalsts militārs objekts.

Izrādās, uzreiz noteikt, vai robežu šķērsojis putnu bars, drons, deltaplāns vai maza lidmašīna, nav iespējams, jo radiolokācijas signāls vēsta par objektu, kas šķērsojis robežu, bet to nevizualizē jeb neparāda kā fotogrāfiju. To, ka tas ir drons, nosaka pēc lidojuma trajektorijas un vēl vairākām pazīmēm. Pacelt gaisā NATO lidmašīnas šādā gadījumā, izrādās, arī nav lielas jēgas, jo tās ir tik ātras, ka dronu var pat nepamanīt un tādēļ arī notriekt to nevar. Analizējot lidojuma trajektoriju, esot bijis skaidrs, ka tas nav bijis izlūkdrons un ka tam diez vai bijis uzdevums uzbrukt. Šajā situācijā Latvijas bruņotie spēki rīkojušies pareizi, sākot rīcības saskaņošanas procedūru ar ministriju un NATO, jo esošā kārtība paredz, ka tādos gadījumos nevis uzreiz jārīkojas, bet jāziņo tālāk. Uz jautājumu, kāpēc tomēr dronu uzreiz nevarēja notriekt, atbilde bija vienkārša un skaidra: Latvijā nav karastāvokļa un miera laikos kārtība ir pavisam cita. Manuprāt, armiju tiešām nevar vainot, jo tā rīkojas, stingri ievērojot noteikto kārtību. Tiesa gan, neatbildēts palika jautājums par to, vai drons nevarēja pats nokrist un uzsprāgt apdzīvotā vietā?

Atbildes īsti nebija arī uz otro jautājumu – kāpēc netika brīdinātas pašvaldības, virs kurām vai kuru virzienā drons lidoja. Cilvēki parasti ar interesi lūkojas uz dažādiem lidojošiem objektiem un neslēpjas. Šajā gadījumā pareizāk būtu bijis, ja cilvēki atrastu jel kādu aizsegu – ja drons krīt un uzsprāgst, tad no šķembām var pasargāt arī mājas mūris. Mums joprojām nav ātrās apziņošanas mehānisma, un ministrijas amatpersonas, kuras varēja dot rīkojumu informēt Latgales iedzīvotājus kaut pa radio un ievietot informāciju internetā, to nedarīja.

Protams, ministrijas un armija lems un analizēs, bet raidījumā jau izskanēja, ka mums, pirmkārt, vajadzīgas iekārtas, kuras uzreiz var vizualizēt robežu šķērsojušo objektu. Otrkārt, ir vajadzīgas iekārtas, ar kurām to var notriekt, un, treškārt, tiešām ir jāmaina procedūras jeb kārtība, kādā tādos gadījumos jārīkojas gan bruņotajiem spēkiem, gan Aiz­sardzības, gan Iekšlietu ministrijas vadībai. Acīmredzot arī NATO ir jāmainās un jāuzlabo savas procedūras. Galu galā Lat­vijas robeža ir ne tikai NATO, bet arī Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, te ir vajadzīgi papildu ieguldījumi tās aizsardzībai.

Incidents ar dronu ir atklājis aizsardzības vājās vietas. Labi, ka tas notika miera laikos bez upuriem un izpostītām mājām. Tagad ir iespējas labot kļūdas un aizlāpīt caurumus procedūrās. Nav saprotams, kāpēc atbildes par to, kas, kā un kāpēc noticis, nepārkāpjot valsts noslēpuma statusu, varēja noskaidrot tikai žurnālists LTV raidījumā, tincinot un tincinot līdz apnikumam. Komunikācijas jeb normālas saziņas ar iedzīvotājiem joprojām nav. Kad būs?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gribam būt mūsdienīgi, bet negribam būt attālināti

16:44
17.02.2025
16

Kovida pandēmijas laikā izrādījās, ka var gan mācīties, gan strādāt attālināti, protams, ar noteiktu profesiju un darba specifikas izņēmumiem. Savukārt šogad skaļāk nekā pērn izskanējušas runas, ka, attālināti strādājot, viss ir slikti – darbinieki nevar kvalitatīvi izpildīt savu darbu, skolēni neapgūst vajadzīgās zināšanas. Tomēr skolēnu skaits tālmācībā arvien palielinās, jo, lai gan vairumam attālinātās mācības […]

Miera "pirkšanas un pārdošanas plāns"

16:43
16.02.2025
25
2

ASV prezidents Donalds Tramps katru dienu paziņo par jauniem lēmumiem, vēlmēm un pasākumiem. Grenlandes, Panamas kanāla un Gazas pirkšanas plāns, Meksikas līča pārdēvēšana un nu jau arī paziņojums par likumprojektu, kas prezidentam ļaušot pārdēvēt Grenlandi par “Sarkano, balto un zilo zemi”, un, protams, virkne rīkojumu par muitas tarifiem, masveida darbinieku atlaišanu valsts iestādēs, izlūkdienestu “revidēšana”, […]

Lai mācītos autorizēties elektroniski, jāautorizējas … elektroniski

20:22
12.02.2025
41

Vai otrdienas rītā nevajag mazu devu, par ko pasmaidīt? Noderēs taču! Smaidam piedāvātais gan būs saprotams tikai cēsniekiem un tiem, kas no Cēsīm kaut kur dodas ar sabiedrisko transportu. Lūk, no 10.februāra maršrutā Kalnmuiža-Cēsu autoosta-Priekuļi vairāki reisi tiks sākti no pilsētas centra pieturas “Stacija”. Līdz šim pietura bija Cēsu autoosta, un Autotransporta direkcija ziņo, ka […]

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
30

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
41

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
45

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Tautas balss

Arī trases asfalts jāpielabo

22:21
19.02.2025
5
Sportiskais J. raksta:

“Mēdzu, kad iespējams, pasportot biatlona trasē Priekuļos. Tagad, kad sasnidzis, to neredz, bet, kad sniega nebija, redzēju, ka trases asfalts no malām sāk drupt. Ceru, ka drīzumā paredzēts to atjaunot, lai neaiziet pavisam postā,” ieteica sportiskais J.

Piestāt pie gaismas namiņa

22:20
19.02.2025
6
Cēsniece G. raksta:

“Gaismas namiņš Cēsīs, Vienības laukumā, ir laba izdoma. Ik vakaru, ejot garām, redzu tur cilvēkus, gan jaunus, gan vecus, kas vai nu piesēž namiņā, vai piestāj pie tā. Tā ir tāda laba pulcēšanās vieta. Patīk arī jaunie karogi laukumā. Priecājos, ka atrod jaunus veidus, kā iedzīvināt laukumu,” pauda cēsniece G.

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
31
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
23
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
31
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Sludinājumi