Nedēļa Latvijā
Jau dala jaunās valdības portfeļus. Pēc tam, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pēc valsts budžeta pieņemšanas valdībai jāatkāpjas, īpaši aktīvi ir sākušās runas par jaunas valdības veidošanu. Lai gan pašreizējās koalīcijas partneri par demisiju vēl nerunā, tomēr ir redzams, ka arī viņu vidū ir daudz neskaidrību par valdības tālāko likteni – vai nu demisionēs premjers un līdz ar viņu visa valdība, vai arī tiks meklēti līdzekļi pašreizējās koalīcijas lāpīšanai. Pašlaik valdībā trūkst četru ministru, un arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc tiek apšaubīta tās dzīvotspēja. Strīdu pilna ir bijusi arī nākamā gada budžeta pieņemšana, jo pārāk daudzi nedabūja tik, cik cerēja un pat ne tik, cik solīts.
Vieni no aktīvākajiem cerētājiem uz vietu jaunajā valdībā ir „Jaunais laiks” (JL) un „Saskaņas centrs” (SC). Notiek arī citas konsultācijas, jo ar šo abu partiju spēkiem ir par maz koalīcijas veidošanai. „Esmu pārliecināts, ka ne mūsu, ne SC rīcība tomēr nevar dot pietiekami lielu rezultātu, jo mēs Saeimā esam mazākumā,” aģentūrai LETA sacīja JL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis. Savukārt SC priekšsēdētājs Nils Ušakovs paziņojis, ka partijai ir padomā bezpartijiski kandidāti, ko varētu virzīt ministru amatiem.
Iespējamā nākamā premjera kandidāti tiek vētīti arī koalīcijas partiju vidū. Tautas partijai esot vairāki varianti, kā daži no tiem minēti Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Savukārt Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis teic – ja tiks veidota jauna valdība, Tautas partija runās gan ar JL, gan SC, taču pastāv liela iespēja, ka arī nākamo valdību veidos pašreiz pie varas esošās partijas, un tām nav vēlmes strādāt ar JL, bet ar SC neesot vajadzības.
Pabrika demisijas dēļ aizkavējas robežlīguma ratifikācija. Ja bijušais Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks nebūtu demisionējis, apmainīšanās ar robežlīguma ratifikācijas dokumentiem notiktu 14. novembrī. Savukārt tagad šis process var ievilkties, pavēstījis Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs.
Krievijas vēstnieks A.Pabrika demisiju uzskata par neapdomīgu, jo tādā veidā ir apturēts līguma ratifikācijas process un ir nepieciešams gaidīt, līdz Latvijai būs jauns ārlietu ministrs, ar kuru varēs saskaņot ratifikācijas dokumentus. Pašreiz ar Krievijas pusi vēl nav panākta vienošanās par iespējamo laiku, kad abu valstu amatpersonas apmainīsies ar Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas rakstiem.
Robežlīguma juridiskās pabeigšanas tuvumu premjerministrs Aigars Kalvītis minēja kā vienu no iemesliem, kāpēc A.Pabrika demisija sākotnēji netika pieņemta. Tomēr A.Pabriks tanī laikā mierināja, ka robežlīguma ratifikāciju viņa demisija netraucēs. „Demisija nav traucēklis, jo process iet uz priekšu. Neatkarīgi no ārlietu ministra esamības vai neesamības, šo procesu ir iespējams novest līdz galam,” teica A.Pabriks.
Tiesneši vīlušies. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Juris Stukāns neuzskata pagājušajā piektdienā notikušo tiesnešu ārkārtas konferenci par „milzīgu soli uz priekšu” tiesu varas stiprināšanā un piekrīt, ka pasākuma beigās pieņemtā rezolūcija dažiem tiesnešiem bijusi vien formalitāte.
Tiesnešu ārkārtas konference tika sasaukta kā reakcija uz grāmatas „Tiesāšanās kā ķēķis” izraisītajām diskusijām. Grāmata vēsta par advokāta Andra Grūtupa un viņa biroja advokātu sarunām ar tiesnešiem laikā no 1998. līdz 2000.gadam un parāda, kā konkrētām civillietām tiek „sarunāti” atbilstoši tiesneši ar mērķi panākt vēlamu tiesvedības rezultātu.
Kā vienu no konferences trūkumiem A.Guļāns intervijā portālam „Delfi” minēja to, ka bijis pārlieku maz diskusiju par rezolūcijā iekļautajiem jautājumiem. Tiesnesim radies priekšstats, ka kolēģi nav sapratuši dokumenta nozīmīgumu un balso tikai balsošanas pēc. Paliek vien vāra cerība, ka diskusijas par tiesnešu ētiku vismaz publiskajā telpā nenorims arī pēc konferences.
Savukārt J.Stukāns teica, ka pieņemtā rezolūcija, viņaprāt, ir tikai formāla vienošanās „ievērot ētiku”. Viņš vēlējies, lai ārkārtas konferencē tiesneši nonāk pie kāda konkrēta problēmas risinājuma, taču tā nav noticis.
Nedēļa pasaulē
Gruzijā protestē pret prezidentu. Nedēļas nogalē apmēram desmit tūkstoši cilvēki bija pulcējušies pie Gruzijas parlamenta ēkas Tbilisi, lai iebilstu pret Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili politiku un pieprasītu prezidenta un parlamenta ārkārtas vēlēšanas.
Protesta akcija sākās ceturtdien, un tā ir plašākā pret valdību vērstā demonstrācija kopš 2003. gada. Togad notika tā sauktā „rožu revolūcija”, kuras laikā M.Saakašvili nāca pie varas. Būtu likteņa ironija, ja viņam tādā pašā kārtā nāktos amatu atstāt.
Valdība un prezidents tiek apsūdzēti varas ļaunprātīgā izmantošanā, opozīcijas apspiešanā, turklāt tiek norādīts uz pieaugošo plaisu starp bagātajiem un nabagajiem. Viens no pēdējiem lielajiem spriedzi veicinošajiem notikumiem bija tas, ka viens no opozīcijas līderiem Iraklijs Okruašvili pameta valsti. Kādreizējais M.Saakašvili sabiedrotais ir kļuvis par prezidenta kritiķi, vainojot viņu korupcijā un pasūtījuma slepkavības rīkošanā.
„Destabilizēt valsti negribam un nekādus radikālus pasākumus neplānojam,” aģentūrai DPA sacīja politiskās opozīcijas pārstāvis Georgijs Čaindrava, kurš arī uzskata, ka nākamajās dienās protesti izplatīsies visā valstī. Arī bijušais prezidents Eduards Ševardnadze, kuru M.Saakašvili nomainīja, brīdinājis situāciju nesaasināt: „Asinsizliešana Gruzijai būtu traģēdija, tā var novest arī līdz pilsoņu karam.”
Ziemeļkoreja deaktivizēs kodolprogrammu. Vakar Ziemeļkoreja uzsāka kodolobjektu deaktivizēšanu, kam jānoved pie to likvidēšanas. Darbi varētu ilgt divus mēnešus.
Pagājušajā svētdienā Ziemeļkorejā ieradās amerikāņu novērotāji un tehniskie darbinieki, kas devās uz Janbjonu, kur atrodas komunistiskās valsts lielākais kodolreaktors, vēsta BBC. Sešpusējās sarunās, kurās piedalās abas Korejas, Ķīna, Japāna, Krievija un ASV, septembra beigās tika panākta vienošanās, ka Ziemeļkoreja kodolprogrammu likvidēs. Apmaiņā pret šo soli ASV solījusi Ziemeļkoreju svītrot no terorisma atbalstītājvalstu saraksta, kā arī atcelt vairākas sankcijas.
Jonbjonas reaktora darbība tika apturēta jau jūlijā apmaiņā pret ekonomisko palīdzību un drošības garantijām no pārējām piecām sarunu dalībvalstīm.
Komentāri