Otrdiena, 11. novembris
Vārda dienas: Ojārs, Rainers, Nellija

Deputāti ievēlēti. Ko nu?

Druva
14:46
21.10.2014
15

Vēlēšanas ir galā, un visi šķietami uzelpo un pat piemirst, ka vēl nesen viens no apspriestākajiem tematiem bija politiķi, vēlēšanas un reklāmas kampaņas. Iespējams, tā ir mūsu sabiedrības viena no pazīmēm un, gribētu teikt, arī kļūdām, ka pēc vēlēšanām par politiku interesējamies ļoti maz. Jā, dzirdam strīdus, kas tiek atspoguļoti ar televīzijas, interneta un laikrakstu starpniecību. Par to pabubinām virtuvē pie vakariņu galda, kā arī kafijas pauzē darbā un aizmirstam. Varbūt nevajadzētu piemirst? Drīzāk vajadzētu interesēties par iespējām satikt mūsu priekšstāvjus parlamentā, lai aprunātos, lai kaut ko ierosinātu, lai izteiktu savas domas. Bieži vien pārmetam politiķiem, ka viņi aizmirst par

vēlētājiem, ka interesējas par tiem tikai pirms vēlēšanām. Tomēr tā daļēji ir arī sabiedrības vaina. Cik daudzi no mums gāja uz priekšvēlēšanu tikšanās reizēm? Cik daudzi dotos tikties ar deputātiem, ja viņi regulāri organizētu šādas sarunas? Jāpiebilst, ka laiku pa laikam kāds deputāts šādas tikšanās arī organizē. Jau teju dzirdu, kā daudzi nosaka – ai, bet kāda tad jēga? Kamēr tā domāsim, tikmēr arī jēgas patiešām nebūs. Taču – ja deputāti zinātu, ka iedzīvotāji ar viņiem tiksies regulāri, ja zinās, ka šajās tikšanās reizēs tiks uzdoti jautājumi un ka būs labi ierosinājumi, – tad palēnām, palēnām veidosies arī šī jēga. Jā, vienmēr ir bijusi un būs maza daļiņa sabiedrības, kas vienmēr apmeklē šādas tikšanās. Lielākoties tie ir gados vecāki cilvēki. Tas ir labi, bet, lai patiesi šādām sarunām būtu jēga, uz tām jādodas dažādu profesiju, dažāda vecuma cilvēkiem, lai idejas un ierosmes ir dažādas, lai rodas debates un lai viedokļi atspoguļo dažādu sabiedrības grupu intereses.

Domas un viedokļi ir – tos redzam, pateicoties aptaujām. Piemēram, pētījumu kompānija TNS sadarbībā ar LNT raidījumu “900 sekundes” oktobra sākumā veica pētījumu, kurā iedzīvotāji vecumā no 18 – 55 gadiem tika lūgti norādīt nākamās Saeimas un valdības svarīgākos uzdevumus. Kā trīs svarīgākie norādīti – veselības aprūpes sistēmas sakārtošana, bezdarba samazināšana un darbaspēka nodokļu samazināšana. Vēl aptaujātie atzinuši, ka svarīgi ir arī, lai tiktu pieņemts sabalansēts valsts budžets, lai sakārto ceļus, kā arī lai tiek stiprināta aizsardzības joma un tiek veiktas reformas izglītības sistēmā. Katrs taču kaut ko sagaidām no politiķiem, valdības. Ne tā? Tad nevajag gaidīt līdz nākamajām vēlēšanām, bet vajag savu viedokli laiku pa laikam izteikt skaļi. Iespējas ir – varam rakstīt vēstules, varam iesaistīties nevalstiskajās organizācijās, ar kuru starpniecību paust savas domas un idejas. Kādēļ gan ne? Tā varam iegūt vairāk, nekā klusējot un gaidot, kad mūsu vietā to izdarīs citi. Šī ir mūsu valsts un mūsu dzīve, kurā varam būt ne tikai vērotāji, bet arī darītāji. Māra majore – Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
47
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
26

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
25

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
23

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
29

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Kad žurnālistu drosme ir dzīvības vērtībā

08:15
04.11.2025
21
1

Viesojoties Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā, man bija iespēja redzēt, kā piešķir Dafnes Karuanas Galicijas balvu pētnieciskajiem žurnālistiem. Šogad pirmo reizi no vairākiem simtiem žūrijas izvēlēto desmit finālistu vidū bija arī Latvijas žurnāliste Inga Spriņģe no “Re:Baltica”. Viņa kopā ar kolēģiem no Igaunijas, Vācijas, Austrijas, Šveices pētīja, kā, izmantojot saziņas vietni “Telegram”, tiek vervēti eiropieši, lai […]

Tautas balss

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
26
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
21
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
23
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
41
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
46
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Sludinājumi