Žēl gan, ka brīvdienas lielākoties bija slapjas, jo atkrita apkārtnes un pagalmu sakopšana, taču ugunsdzēsēji priecājas, jo nevarēja arī padedzināt kūlu. Nedēļas nogalē gan, kā sola laikapstākļu zinātāji, varēs vecās lapas sadedzināt, parušināt puķu dobes. Tas viss ir tik pašsaprotams, ka pat neērti runāt. Bet pēc trim nedēļām Lielā talka, kas it kā atgādina “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!” Tad ļaužu tūkstoši vāks citu izmestus atkritumus. Tā vien gribas paironizēt – lai būtu tīra vieta, kur nomest nākamo PET pudeli, čipsu paku vai kafijas glāzi.
Tā jau kļuvusi par izslavētu tradīciju – vienā dienā visu sakopjam, lai visu gadu varam mēslot. Nesen kāds pragmatisks cilvēks atzina, ka talkas šodienas sabiedrībai diemžēl dara ļaunu, par ko neiedomājamies. Metot kaut ko zemē, mēslotājs jau zina, ka kāds savāks. Arī viņš pats talkas dienā kompānijā savukārt vāks citu izmesto. Un tā tas riņķis ripo – izmet, savāc, izmet, savāc. Un kāds sapņo par tīru Latviju, cits šausminās par nelegālajām izgāztuvēm mežos, sadzīves atkritumu maisiem ceļmalās.
Katrā kārtīgā kūtiņā dzīvo dažādi dzīvnieki. Tāpat ir arī cilvēku sabiedrībā. Ar to, gribi vai ne, bet jārēķinās. Lieldienās kādas mājas pagalmā šoferim, lēni braucot, pēkšņi uz priekšējā stikla uzkrita apgrauzta pankūka. Vārnai izkrita no knābja. Kaimiņi, putnu mīļi, barotavā liek visu to, ko laucinieki kādreiz atdeva cūkām. Gājēji un braucēji jau pieraduši, ka putns var uz galvas uzmest puskukuli baltmaizes. Var runāt, bārties, bet nekas nav līdzēts. Viss turpinās.
Tikai ar vienu paraugdienu – Lielo talku – diezin vai arī kas mainīsies. Tāpat kā skolas bērnu staigāšana gar ceļmalām, atkritumu lasīšana un skaitīšana, ko vairāk, ko mazāk izmest grāvjos. Protams, protams, viss atkarīgs no audzināšanas, bet ir situācijas, kad cilvēks vienkārši spiests rīkoties citādi. Un te neder šīgada talkas lozungs: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”.
Vai ceļmalas būtu tā piemētātas, ja noteiktās vietās stāvētu konteineri, kur to, kas brauciena laikā mašīnā sakrājies, varētu izmest? Kaut nedaudz, bet noteikti. Kurš par šo atkritumu izvešanu, noglabāšanu maksās? Nedrīkst arī aizmirst, ka izmanīgākie uz šiem konteineriem atvedīs arī mājās nevajadzīgo. Tāda sabiedrība – mašīnai, degvielai, atkritumu aizvešanai uz mežu naudas pietiek, bet, lai biežāk pasūtītu konteinera izvešanu, tiek taupīts uz citu rēķina.
Vasarā, braucot pa šosejām, to malās pie nelieliem ceļiem stāv mašīnas. Braucēji izkustina kājas, pastaigājas. Un arī izmanto tuvējos krūmus. Kad sāksim par to runāt? Diez ko patīkami nav iegriezties ceļā uz māju, kur regulāri stāv kāda sveša mašīna un pa gabalu redzami pliki dibeni.
Ir tikai viens vārds – infrastruktūra. Tad audzināšana, normas, kas jāievēro, un arī sods. Lielā talka ir kopā pavadīta jauka diena, kad savāc tonnām atkritumu. Bet kāpēc nākamajā gadā tie neiet mazumā? Atbilde jāmeklē kur citur, ne savākšanā. Sarmīte Feldmane
Komentāri