Laikā, kad tiek stutēta jaunā valdība, notiek strīds, vai Ivars Godmanis bija labs premjerministrs un vai Valdis Dombrovskis labos viņa kļūdas. Savos izteikumos par situāciju V. Dombrovskis ir krietni skarbāks vai varbūt vienkārši atklātāks nekā I. Godmanis, tomēr tas vien nav pamats domāt, ka jaunā valdība varētu būt labāka par iepriekšējo.
Pagājušajā nedēļā I. Godmanis „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” sacīja: „Kāpēc norāva valdību nost? Teikšu ļoti vienkārši. Jo redzēja, ka esmu gatavs kā valdības vadītājs novest vairākas lietas līdz konsekvencei. Tas zināmā mērā ir pašnāvnieciski partijām, kas piedalās valdībā.” I. Godmanis stāstīja, ka no daudzajiem ieplānotajiem darbiem valdībā pārstāvētajām partijām popularitāti iegūt nebūtu izdevies, tāpēc tām vieglāk bija gāzt valdību nekā zaudēt reitingus. Ieplānotie darbi ir budžeta grozījumi, kas paredz vēl lielāku taupību, banku sistēmas glābšana, mazo skolu slēgšana, jo, kā saka I. Godmanis, „nevaru turēt skolu, kurā skolēnu mazāk nekā skolotāju”. Koalīcijas partneri esot nolēmuši: ja arī premjers ir pašnāvnieks, tad viņi tādi nevēloties būt.
Zīmīgi, ka jaunais premjerministrs V. Dombrovskis sāk tieši ar tādu „pašnāvnieciskumu”, ko par savas valdības krišanas iemeslu minēja I. Godmanis. Demisionējušais valdības vadītājs arī pavēstīja, ka V. Dombrovska izteikumi par 700 miljoniem, kas jāsamazina budžetā, ir „nereāls skaitlis”. Tomēr bez šāda samazinājuma mēs nedabūsim nākamo Starptautiskā Valūtas fonda naudas sūtījumu. Līdz ar to – reāls vai nereāls skaitlis, bet, ja reiz viņi prasa nodrošināt konkrētu budžeta deficīta līmeni, mēs žņaugti tiksim vēl ļoti. Jautājums ir, kā šī papildu nauda tiks ievākta, ar kādiem nodokļiem, kādām štatu samazināšanām un algu pazeminājumiem. Iespējams, algu fonds visām valsts iestādēm tiks samazināts par desmit procentiem vai pat vēl vairāk, tāpat gaidāma arī darbinieku atlaišana, iespējams, ka netiks indeksētas pensijas. Šo taupības tūri izjutīs arī skolotāji un citas līdz šim drusku vairāk saudzētās profesijas. Sagaidāms, ka nevis portfeļu dalīšana, bet spēja vienoties par budžetu izšķirs, vai mums būs jauna valdība, ko vadīs V. Dombrovskis.
Premjera amata kandidāts atzīst, ka pievienotās vērtības nodoklis jaunajos taupības pasākumos gan, visticamāk, paaugstināts netiks. Lai gan valūtas fonds ļaujot to paaugstināt līdz 24 procentiem, tomēr budžetu lāpīt tik smags slogs nepalīdzēs. Labs solis varētu būt valsts aģentūru skaita samazināšana un uzņēmumu padomju likvidācija. Ir skaidrs, ka budžetu nevar salāpīt, ekonomējot uz kafiju un apkopēju algu. Labāka doma ir atmest dažas funkcijas, nedarīt to, bez kā var iztikt, un neuzturot liekās institūcijas. Iespējams, ka šis nav pats ērtākais laiks, kad veikt valsts pārvaldes reformu, un domājams, ka nevienam nav īpašas vēlēšanās un arī spēka to darīt tagad, taču, ja no krīzes ir kāds labums, tad vajag parādīt, ka izdzīvot var arī ar mazāk līdzekļiem.
„Jaunais laiks”, kam tagad radusies iespēja atkal tikt pie varas, nemitējas atkārtot, ka līdzšinējās varas partijas „nometušas varu pie kājām un aizgājušas”, jo nav spējušas atrisināt pašu radītās problēmas. Viņiem ir, ar ko baidīt – tas ir valsts bankrots. Priecīgā ziņa – pēc finanšu ministra Ata Slaktera izteikumiem, mums naudas pietiekot līdz pat Jāņiem. Tam laikam bija jāizklausās optimistiski.
Jo ātrāk diskusijas par nepieciešamajiem taupības pasākumiem beigsies, jo pašiem labāk, Latvijai nav pienākums lūgties Valūtas fondu, lai dod mums laiku budžeta grozījumiem un jostu savilkšanai. Mēs varam minstināties arī līdz Jāņiem vai Mārtiņiem, bet, kamēr noteiktie kritēriji nebūs izpildīti, jaunu naudas piešķīrumu neredzēt. Piemērs nav tālu jāmeklē – Ukraina vairāk nekā mēnesi nav saņēmusi gaidīto naudas pārskaitījumu, jo pretēji solītajam tās budžets nav sabalansēts. Pret iekšzemes kopproduktu skatoties, Latvijai piešķirtais aizdevums ir ļoti liels, un tas liek domāt, ka uz Latviju Starptautiskais Valūtas fonds raugās īpaši uzmanīgi.
Grūti pateikt, cik daudz no I. Godmaņa un V. Dombrovska dažkārt pretrunīgajiem izteikumiem izskanētu, ja tie abi būtu mainītās lomās. Vai I. Godmanis būtu tik optimistisks par iespēju samazināt budžeta tēriņus un runāt ar Valūtas fondu, lai atļauj vēl lielāku budžeta deficītu, ja pats nebūtu zaudējis amatu? Vai V. Dombrovskis visus baidītu ar bankrotu, ja šajā darbā jau kādu brīdi būtu strādājis? Tādā gadījumā visu slikto, ko viņš par valsts virzību teiktu, varētu uzskatīt par paša darba kritiku, bet politiķi pie mums ar tādu kaiti pārlieku neslimo.
Komentāri